Atzinums

Likumprojekta 9. panta 7.1 daļas redakcija ir neskaidra. Ja vērtēšanas kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums (ar lielāko iegūtu punktu summu), bet jāizvēlas piedāvājums, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajam nodokļu maksātāju reitingam “A” klase - tad kāda jēga vērtēšanas kritērijiem?

LPS saprot likumprojekta mērķi - ēnu ekonomikas apkarošana, bet uzskata, ka noteiktā procentu likme 15% ir nesamērīgi augsta, kā rezultātā, tā teorētiski PIL 9. panta iepirkuma izdevumus var palielināt par 5478 EUR, kas ir liels slogs katrai pašvaldībai. Būvdarbu gadījumā pat vairākus desmitus tūkstošus eiro. 

Publisko iepirkumu likuma 2. panta 3. punktā noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt “pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku”. Vēršam uzmanību, ka šāda pieeja PIL 9. panta iepirkumos neatbilst labas saimniekošanas principam - ar minimāliem līdzekļiem iegādāties izdevīgāku risinājumu. Šāda veida saimniekošanas rezultātā var rasties situācija, ka pašvaldības finanšu līdzekļi tiek izlietoti neefektīvi, iepērkot preci/pakalpojumus/būvdarbus ne par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Viens no nodokļu maksātāju reitinga raksturojošajiem rādītājiem ir “Darba samaksas novērtējums”. Šis faktors būtiski samazina iespēju uzņēmumiem, piemēram, no Latgales, salīdzinot ar Rīgā reģistrētu uzņēmumu, kļūt par iepirkuma konkursa uzvarētājiem, jo darba samaksa reģionos ļoti atšķiras un Latgalē tā ir būtiski zemāka, uz ko norāda arī pieejamā statistika. Šajā aspektā, šis likumprojekts rada nevienlīdzību pretendentu vidū. (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV041m/)

Par Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitingu:
Likumprojektā nav noteikts, uz kuru dienu jāskata reitinga novērtējumu - piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējo dienu vai dienu, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai abiem. Nepieciešams precizēt.

Nav skaidrs, kur informāciju par Pretendenta nodokļa maksātāja reitingu Pasūtītājs varēs iegūt – vai šī informācija būs pieejama izziņā, ko parasti iegūst no www.eis.gov.lv esošās apakšsistēmas “E-izziņas” vai vērtēšanas laikā tā būtu jāpieprasa no Pretendentiem?Otrajā gadījumā tas palielinātu administratīvo slogu un pagarinātu lēmuma pieņemšanas termiņus.

Likumprojekts neparedz apakšuzņēmēju vai personu uz kuras saimnieciskajām vai profesionālajām spējām pretendents balstās nodokļu maksātāja reitinga kopējo izvērtējumu. Vai šādā gadījumā tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā pret pretendentiem, kuriem nav nedz apakšuzņēmēju, nedz personu uz kurām balstās, ņemot vērā, ka Pretendentam var būt arī “A” klases  novērtējums, bet apakšuzņēmējiem vai personām kuras saimnieciskajām vai profesionālajām spējām pretendents balstās daudz zemāks.

Likumprojekta ideja balstīta uz ēnu ekonomikas un “aplokšņu algu” apkarošanu, taču nav skaidras un nepārprotamas informācijas par to, ka nodokļu maksātāju reitinga “B” klases novērtējums norādītu uz “aplokšņu algu” riskiem. Atbilstoši nodokļu maksātāja reitingu veidošanas kārībai “B” klases novērtējums var tikt piešķirts komersantam, kas savlaicīgi un godprātīgi veicis nodokļu nomaksu, savlaicīgi veicis nepieciešamo deklarāciju iesniegšanu, taču pieļāvis tajās kļūdas, kuru dēļ nācies veikt labojumus. Pašvaldības ieskatā Likumprojekts šādā redakcijā radīs negodīgu konkurenci un kropļos tirgu.

Saskaņā ar VID publiskoto informāciju, reitings tiek pārskatīts reizi trijos mēnešos. Reitinga noteikšanai VID izmantos sešas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas. Rādītāju vērtība tiek vērtēta reitinga noteikšanas datumā (piemēram, nodokļu parāda stāvoklis) vai par noteiktu laika periodu, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem. Kā izvērtēt pretendentus, kuru darbības termiņš ir līdz vienam gadam/sešiem mēnešiem, ja pēc VID informācijas reitings tiks nodrošināts visām komercsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu filiālēm, kā arī zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie iesniedz gada pārskatu. Gada pārskats iesniedzams mēneša laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Pārskata gads aptver 12 mēnešus un lielākoties sakrīt ar kalendāra gadu. Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laikposmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem. Jaunajiem uzņēmumiem (līdz 6 mēneši) tiek piešķirts “J” reitings-automātiski izslēdzam no iepirkumiem? Vai tādējādi netiktu ierobežota jaunuzņēmumu iespēja iegūt valsts/pašvaldību pasūtījumus un ierobežota brīva konkurence?

No VID pieejamās informācija izriet, ka reitings tiks nodrošināts visām komercsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu filiālēm, kā arī zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie iesniedz gada pārskatu, ārvalstīs reģistrēti pretendenti šajā reitingā nav iekļauti. Tādējādi priekšroka varētu tikt dota Latvijā reģistrētiem pretendentiem. Vai šajā situācijā netiks ierobežota konkurence un pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz ārvalstīs reģistrētiem pretendentiem? Kā to vērtēs uzraugošās iestādes (CFLA, VARAM un tml.)? Pierobežas pašvaldības liels īpatsvars pretendentu ir pretendenti no kaimiņvalstīm. Varbūt ārvalstu pretendentu gadījumā norma nav jāpiemēro?

Bez tam reitings šodien negarantē, ka līguma izpildes laikā neizveidosies nodokļu parāds.

Varbūt jāveic grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām un tur jāparedz lielāka atbildība par regulāru nodokļu nemaksāšanu, uz laiku liedzot dalību publiskajos iepirkumos, tādējādi nepārvēršot iepirkumu komisijas par izmeklēšanas un sodīšanas komisjām.

Papildus vēlamies norādīt, ka atbilstoši Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumu Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 16. punktam Iepirkuma komisija ir tiesīga pretendentu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi veikt tikai tam pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības. Analoģisku kārtību Pasūtītājs var paredzēt nolikumā arī Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 9.panta kārtībā rīkotiem iepirkumiem. No likumprojektā piedāvātās redakcijas izriet, ka Pasūtītājam jāvērtē cenas atšķirība starp atbilstošiem piedāvājumiem. Piedāvājumu uzskata par pilnībā atbilstošu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar izslēgšanas noteikumiem un kas atbilst atlases kritērijiem, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots. Lai izvērtētu cenas atšķirību starp piedāvājumu, kas izvēlēts saskaņā PIL 9.panta septīto daļu, un katru nākamo atbilstošo piedāvājumu, iepirkuma komisijai būs pilnībā jāizvērtē visi piedāvājumi (tostarp atlases kritēriji), kas no procesuālās ekonomijas principa viedokļa nav efektīvi tā jau komplicētajā un laikietilpīgajā iepirkuma procesā.
PIL regulējums paredz, ka izslēgšanas noteikumu pārbaude paredzama tikai pretendentam,  kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības. Atbilstoši likumprojektā papildinātajai 9. panta 7.1 daļas redakcijai izriet, ka izslēgšanas noteikumi būtu pārbaudāmi arī attiecībā uz katru nākamo pretendentu, lai noteiktu, vai piedāvājums ir atbilstošs. Attiecīgi iepirkuma plānošanas posmā jāparedz vēl papildu laiks izslēgšanas nosacījumu pārbaudei vairākiem pretendentiem un vienlaikus būtu veicami grozījumi PIL, paredzot izslēgšanas nosacījumu pārbaudi ne tikai pretendentam,  kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
 

Aicinātu PIL noteikt, ka gadījumos, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, tad pasūtītājs ir tiesīgs noteikt kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju tā pretendenta piedāvājumam, kuram piešķirts Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums.
 

Nekonkrēts formulējums “minēto fizisko personu datus”. Lūdzu precizēt kādus tieši datus.

-

Latvijas Pašvaldību savienība vēlās norādīt, grozījumi paredz 24. pantā, ka pie iepirkuma komisijas izveides Pasūtītājs veic "izmeklēšanu" attiecībā uz iepirkuma komisijas locekļiem. 25. pants paredz, ka "izmeklēšanu" veic komisijas priekšsēdētājs attiecībā uz citām iepirkumā iesaistītajām personām. LPS ieskatā "izmeklēšanas" funkcija būtu jānodod Pasūtītājam attiecībā uz visām iepirkumā iesaistītajām personām.

Tāpat vēlamies norādīt ka ir pašvaldības, kuras izveidojušas centralizētas iepirkumu komisijas un nav iespējams paredzēt un izvērtēt visus interešu konflikta gadījumus. Varbūt jāparedz regulējums, ka šī norma attiecās tikai gadījumos, ja komisija tiek veidota vienam iepirkumam.

Anotācijā ir norādīts "informācijas avoti attiecīgajām pārbaudēm nepieciešamo informāciju nevar nodrošināt pilnībā, pasūtītājs var, piemēram, lūgt komisijas sastāvā iekļaujamai personai iesniegt neieinteresētības deklarāciju, kurā attiecīgajai personai būtu jānorāda pārbaudēm saskaņā ar PIL 25.panta pirmo daļu nepieciešamās ziņas – attiecīgi informācija par juridiskajām personām, kurās iepirkuma komisijas sastāvā iekļaujamā persona ir pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists, biedrs vai patiesā labuma guvējs, ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā. Tāpat neieinteresētības deklarācijā būtu iekļaujama informācija par iepirkuma komisijas sastāvā iekļaujamās personas radiniekiem, ciktāl šī informācija nepieciešama pārbaužu veikšanai un ir zināma."
LPS nav saprotams kāpēc Pasūtītājam ir jāveic dubults darbs, sākotnēji jāveic "izmeklēšana" pa publiski pieejamajām informācijas datu bāzēm, un pēc tam jāpieprasa neieinteresētības deklarācija, kura tika izmantota līdz šim. Ja ir nepieciešamība pēc detalizētākas neieinteresētības deklarācijas, kuru aizpilda pats komisijas loceklis, vai iepirkuma komisijā iesaistītā persona, tad iespējams, nepieciešams izstrādāt neieinteresētības deklarācijas paraugu, kas jāaizpilda visām ar iepirkumu saistītajām personām. Un iestādes vadītājs, ja tam rodas pamatotas šaubas, ka neieinteresētības deklarācijā iekļautā informācija varētu nebūt patiesa, pārbauda informāciju. 

Ja iepriekš minētas priekšlikums netiek ņemts vērā, tad ierosinām atlikt šādas normas pieņemšanu un sagaidīt, kad interešu konflikta neesamību varēs pārbaudīt automatizēti, kā tas norādīts anotācijā -"audita par interešu konfliktu mazinošiem pasākumiem ietvaros ir notikušas tikšanās ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un IUB pārstāvjiem, kuru laikā pārrunāti iespējamie Elektronisko iepirkumu sistēmas tehniskie uzlabojumi attiecībā uz interešu konflikta pārbaudēm, proti, par iespējām iestrādāt minētajā sistēmā kontroles algoritmus, tos sinhronizējot ar datu bāzēm par iepriekšējām darba vietām, kā arī radinieku loku."
 

-

Aicinām pārvērtēt nepieciešamību pēc papildus soda apmēra noteikšanas. Iepirkumu komisijas pašvaldībās jau tagad saskaras ar grūtībām labprātīgi kādu pierunāt darboties iepirkumu komisijā. Samaksa par darbu komisijā nav adekvāta, vai nav paredzēta vispār, atbildības apmēram. Jau tagad soda nauda apmērs ir pielīdzināms iepirkumu speciālista mēnešalgas apmēram.

Tāpat vēlamies norādīt, ka nav precīzi definēta radniecības pakāpe ne skaidrojumos, ne likumos, tad pastāv iespēja saņemt sodu pašam pat nezinot par radniecību (piemēram, otrās pakāpes brālēns, pirms 10 gadiem šķirta sieva ar kuru ir kopēji bērni, nereģistrētas civillaulības partnera tuvi radinieki). Pastāv iespēja, ka kāds radinieks iegūst kapitāldaļas un neinformē visus savus radiniekus. Iespējams, arī šādas izmaiņas radīs pašvaldībām problēmas iepirkuma speciālistu un iepirkumu komisiju locekļu piesaistei.

Ne esošajā, ne nākotnes PIL redakcijā saistībā ar 25.panta pirmajā daļā definēto “cita veida personiska ieinteresētība” nav skaidri un nepārprotami definēts, kas ar to domāts. Šāda nekonkrētība pieļauj neobjektīvas interpretācijas, kontekstā ar ko iespējamais tiesību izmantošanas aizliegums ir nesamērīgs.

Izvērtēt atbilstīgāko un atstāt vienu no piedāvātajiem soda apmēriem.