Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa noteic, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Turklāt arī Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.2. apakšsadaļā norādīts, ka projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka šobrīd ir 2024. gada janvāris, un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumos nav regulējuma par attiecīgā regulējuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, lūdzam svītrot projekta 2. punktu.

 

-

Projektā  ietvertajā norādē, uz kāda likuma pamata projekts sagatavots, minēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 15. punkts.
Savukārt anotācijas 4.2. apakšsadaļā norādīts, ka "šobrīd saskaņošanā esošie grozījumi likumprojektā "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (22-TA-1080) paredz 13. panta pirmo daļu papildināt ar 15. punktu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus un atbalstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām".
No iepriekš minētās informācijas izriet, ka likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (22-TA-1080) nav iesniegts Latvijas Republikas Saeimā (turpmāk – Saeima), un līdz ar to tas nav pieņemts nevienā lasījumā. Savukārt projektā paredzētie attiecīgie grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – noteikumi) nevar stāties spēkā pirms nav pieņemti attiecīgie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu 2010. gada 12. marta sanāksmes protokollēmuma "Par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 170)" (prot. Nr. 2 1. §) 8. punktā noteikto ir atbalstāma Ministru kabineta noteikumu projektu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē, kad likumprojekts Saeimā izskatīts otrajā lasījumā, kā arī šādi Ministru kabineta noteikumu projekti var tikt izskatīti Ministru kabinetā, kad likumprojekts pieņemts Saeimā.

Ievērojot minēto, projektā ietverto attiecīgo grozījumu noteikumos turpmāka saskaņošana veicama, kad likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (22-TA-1080) būs pieņemts Saeimā otrajā lasījumā, lai varētu izvērtēt projektā paredzēto grozījumu noteikumos atbilstību likumprojektā "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (22-TA-1080) paredzētajiem grozījumiem.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka prasības, kā izstrādā dokumenta kopiju un norakstu noteic Dokumentu juridiskā spēka likums un Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība". Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projektā paredzētajā noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto vārdu "apliecinātu", kā arī nepieciešamības gadījumā papildināt projektā paredzēto noteikumu 13.3. apakšpunktu ar atsauci uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī projektam pievienoto noteikumu 2. pielikuma 7.1. apakšpunktu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta astotā daļa noteic, ka pašvaldības sociālajam dienestam viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pilngadīgu personu, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir pienākums izvērtēt šīs personas vajadzības un resursus un tai nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Savukārt projektā paredzētā noteikumu 24.¹ punkta ievaddaļa noteic, ka pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot personas nākotnes vajadzības un resursus, lemj par atteikumu piešķirt atbalstu vai par tās individuālajām vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu, ja projekta 1.3. apakšpunktā minētā persona ir izteikusi vēlmi saņemt atbalstu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 24.¹ punkta ievaddaļu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.

-

Ievērojot, ka Militārā dienesta likumā ir izslēgts regulējums par obligāto aktīvo militāro dienestu, un Militārā dienesta likuma 17.² pants noteic, ka valsts aizsardzības dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 24.³1. apakšpunktā ietverto regulējumu.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.1. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot korektu gadu, kurā tika pieņemts likums "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ko paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta sestā, septītā un astotā daļa.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ko paredz Civillikuma 1408. pants.
 

-

Ievērojot, ka Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967 "Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam", lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par tajā minēto Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu projektu 2022.-2027. gadam.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punkts noteic, kā izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12. panta ceturtajā daļā un 43. panta pirmajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktā noteiktajām prasībām.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju paredzēt attiecīgus grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12. panta ceturtajā daļā un 43. panta pirmajā daļā, kad Bērnu tiesību aizsardzības likumā tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 1. punktu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12. panta ceturtajā daļā un 43. panta pirmajā daļā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

-

Lūdzam svītrot projektā paredzētajā noteikumu 13. punkta ievaddaļā minētos vārdus "vai nosūta tam pa pastu", jo tie ir lieki. Proti, attiecīgo dokumentu u.tml. nosūtīšana pa pastu Bērnu aizsardzības centram arī ir uzskatāma par attiecīgo dokumentu u.tml. iesniegšanu Bērnu aizsardzības centrā.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī projektā paredzēto noteikumu 17. un 17.¹ punktu, kā arī 2. un 4. pielikumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka ar rakstveida dokumentu saprot gan dokumentu papīra formātā, kas ir pašrocīgi parakstīts, gan elektronisko dokumentu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts.
Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā vārdu "rakstisku" ar vārdu "rakstveida".
 

-

Ievērojot, ka projektā paredzētais noteikumu 13.3. apakšpunkts noteic, ka Bērnu aizsardzības centrā iesniedz bāriņtiesas lēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpi kopiju vai norakstu, lūdzam attiecīgi precizēt projektam pievienoto noteikumu 2. pielikuma 7.1. apakšpunktu.
 

-