Atzinums

Lūdzam skaidrot Kultūras ministrijai kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda deleģētajai iestādei, kādas darbības paredzēts īstenot ar konceptuālā ziņojuma 17.lpp. tabulā “6. Vienota latviešu valodas apguves un VVPP procesa izstrādei un īstenošanai nepieciešamie esošie un papildu finanšu līdzekļi 2026.–2030. gadā " norādīto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu 3 750 000 euro apmērā, kas atbilstoši konceptuālajā ziņojumā norādītajam paredzēts “Nacionālās programmas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda īstenošanas plāna aktivitātei KM PMFI (digitālo materiālu izstrādei)”   
 
Vēršam uzmanību, ka PMIF ieviešanas gaitā tiek regulāri pārskatītas sabiedrības vajadzības atbilstoši konkrētajai situācijai noteiktajā laika periodā. Analizējot šī brīža situāciju, ir jāņem vērā, ka apstākļi kopš PMIF nacionālās programmas apstiprināšanas ir būtiski mainījušies konkrētās ģeopolitiskās situācijas dēļ, kas saistīta ar karadarbību Ukrainā. Līdz ar to nozīmīgi ir mainījies pieprasījums pēc atbalsta latviešu valodas apguvei, kas būtiski atšķiras no pašreizējā piedāvājuma iespējām.   
Atbilstoši ziņojumā sniegtajai informācijai, gadā vidēji tiek izsniegtas 15 000 termiņuzturēšanās atļaujas. 2024. gadā nodrošinātas latviešu valodas mācības 9700 pieaugušajiem, aptuveni 10 % skolēnu un bērnu, kas valodu apgūst izglītības iestādēs (1500), aptuveni 10 % studentu, kas valodu apgūst augstskolās (1500). Aptuveni 450 imigrējušo augstskolu beidzēju, kas paliek strādāt Latvijā, ir ieinteresēti papildināt savas valodas prasmes. Nesen veikts pētījums liecina, ka lielākā daļa trešo valstu studentu nepārzina latviešu valodu vai pārzina to tikai pamata līmenī. 41 % no aptaujātajiem studentiem norādīja, ka neprot latviešu valodu, savukārt 55 % novērtēja savas zināšanas kā pamata līmenī. 3 % aptaujāto uzskatīja, ka pārvalda latviešu valodu vidējā līmenī, un tikai 1 % norādīja, ka viņu latviešu valodas prasmes ir augstā līmenī. Tajā pašā laikā daudzi trešo valstu studenti ir motivēti iemācīties latviešu valodu, jo tas palīdz viņiem iesaistīties Latvijas darba tirgū.  
Tā kā valodas apguvēju skaits, kam ik gadu tiek nodrošināta latviešu valodas apguve, indikatīvi ir 5 800, varam gūt pārliecību, ka pieejamais finansējums valodas apguvei PMIF ietvaros ir nepietiekams, lai kaut mazliet tuvinātos minētā pieprasījuma segšanai.  
Attiecīgi, lai palielinātu sasniedzamo mērķa grupas skaitu, kam uzlabotas latviešu valodas zināšanas, palielinot to personu skaitu, kas veiksmīgi iekļaujas darba tirgū un sabiedrībā, Kultūras ministrija ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma daļu 1 miljona apmērā, par kuru šobrīd Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros nav noslēgti līgumi par projektu īstenošanu, pārvirzīt latviešu valodas kursu nodrošināšanai, tādējādi palielinot plānoto TVP skaitu no 1465 personām uz vismaz 2548 personām.  
Vienlaikus pāreja uz vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem paredz digitālus risinājumus datu bāzēs uzkrātās informācijas savietošanai, un konkrēti, PMIF ietvaros finansētā projekta “Vienas pieturas aģentūra” uzturēto datu pieejamības nodrošināšanai, lai pārietu uz IZM piedāvāto individuālo mācību kontu (IMK) platformu, līdz ar to finansējumu 750 000 euro apmērā paredzēts novirzīt arī   Vienas pieturas aģentūras datu bāzu attīstībai, nodrošinot Vienas pieturas aģentūras datu sasaisti ar STARS platformu.  
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai tiks nodrošināta iespēja pretendēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtībā finansējumam 1 miljona apmērā, kas aprēķināts, pamatojoties uz IZM neformāli sniegto informāciju, brīvpieejas pašpārbaudes testu latviešu valodas prasmes līmeņa noteikšanai (A1‒C2) satura izstrādei.

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma „Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem” 11.lpp, ņemot vērā, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektu īstenošana un finansējums turpinās darboties līdz 2029.gadam.   

-

Rosinām pārskatīt konceptuālā ziņojuma 8.lpp. ietverto rindkopu “Jāizvērtē nepieciešamība atteikt publiskā  finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kuri izglītību ieguvuši Latvijas izglītības iestādēs, kuri ilgstoši dzīvo Latvijā un kuriem valodas apguves iespējas bijušas pieejamākas nekā jauniebraucējiem”, nosakot grupas, kam prioritāri nodrošināms valsts valodas apmācības par publisko finansējumu, iespējams izvērtējot citus iesaisti motivējošus (piemēram, darba devēja atbalsts) elementus. 
Rindkopas saglabāšanas gadījumā lūdzam skaidrot, kā tiktu veikts izvērtējums par latviešu valodas apguves iespēju pieejamību atsevišķām grupām un kādi kritēriji to noteiks. Aicinām ņemt vērā, ka konceptuālā ziņojumā norādīts fakts, ka valodas apguves nodrošinājums var kļūt ļoti būtisks valsts drošībai un tās zināšanas ļauj pilnvērtīgi iekļauties Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un darba tirgū.

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta “Konceptuālais ziņojuma „Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”” 8.punktu, norādot, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem var pretendēt projektu iesniegumu atlases kārtībā, ievērojot likumā “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanas vadības kārtība” noteikto, kas neparedz iespēju finansējumu pārdalīt.  

-

Lūdzam konceptuālā ziņojuma 17.lpp. pie pasākuma “Latviešu valodas apguve Ukrainas civiliedzīvotājiem” precizēt valsts budžeta programmas nosaukumu un skaidrot kā noteikts finansējuma apjoms.  

-

Aicinām konceptuālajā ziņojumā izmantot jēdzienu  “saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības politika”.  

-

Aicinām konceptuālajā ziņojumā aizstāt vārdu “imigrants” ar vārdu “ārzemnieks” kā tas tiek lietots, piemēram, Imigrācijas likuma projektā. 

-