Atzinums

Likumprojekta izziņā ir norādīts, ka likumprojektā ietvertie informācijas sniegšanas pienākumi ir pārņemti no spēkā esošā regulējuma un to saturs netiek mainīts.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz pieņemt jaunu Kriminālsodu izpildes likumu, kas aizstās Latvijas Sodu izpildes kodeksu un būtiski pārstrukturēs sodu izpildes regulējumu. Līdz ar to arī gadījumos, kad pienākumi formāli tiek pārņemti no iepriekšējā regulējuma, tie tiek integrēti jaunā regulējuma sistēmā, kas var ietekmēt pienākumu piemērošanas kārtību, biežumu vai adresātus. Tā kā Latvijas Sodu izpildes kodeksam administratīvā sloga novērtējums iepriekš nav veikts, administratīvā sloga apmērs līdz šim nav zināms.

Papildus norādām, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 482 Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" tika mainīta administratīvo izmaksu novērtēšanas pieeja, paredzot, ka administratīvās izmaksas mērķa grupām, tai skaitā fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām, aprēķina, sākot no viena euro. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka projekts paredz jauna regulējuma pieņemšanu, būtu lietderīgi veikt administratīvo izmaksu novērtējumu projektā identificētajiem informācijas sniegšanas pienākumiem, lai apzinātu administratīvā sloga apmēru un izvērtētu šo pienākumu nepieciešamību un samērīgumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kanceleja uztur iepriekš izteikto iebildumu un lūdz veikt administratīvo izmaksu aprēķinu likumprojektā identificētajiem informācijas sniegšanas pienākumiem.

-

Likumprojekta izziņā ir norādīts, ka likumprojektā ietvertie informācijas sniegšanas pienākumi valsts un pašvaldību institūcijām ir pārņemti no spēkā esošā regulējuma un to saturs netiek mainīts.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz pieņemt jaunu Kriminālsodu izpildes likumu, kas aizstās Latvijas Sodu izpildes kodeksu un būtiski pārstrukturēs sodu izpildes regulējumu. Līdz ar to arī gadījumos, kad pienākumi formāli tiek pārņemti no iepriekšējā regulējuma, tie tiek integrēti jaunā regulējuma sistēmā, kas var ietekmēt pienākumu piemērošanas kārtību, biežumu vai adresātus. Tā kā Latvijas Sodu izpildes kodeksam administratīvā sloga novērtējums iepriekš nav veikts, administratīvā sloga apmērs līdz šim nav zināms.

Papildus norādām, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 482 grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" ir mainīta administratīvo izmaksu novērtēšanas pieeja, paredzot, ka administratīvās izmaksas mērķa grupām, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, aprēķina, sākot no viena euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kanceleja uztur iepriekš izteikto iebildumu un lūdz veikt administratīvo izmaksu aprēķinu projektā identificētajiem informācijas sniegšanas pienākumiem valsts un pašvaldību institūcijām.

-

Normatīvo aktu ex-post ietekmes izvērtēšana ir neatņemama politikas veidošanas un īstenošanas cikla sastāvdaļa. Ievērojot minēto, atkārtoti aicinām izvērtēt nepieciešamību veikt attiecīgā tiesību akta ex-post ietekmes izvērtējumu, lai pārliecinātos par tā mērķu sasniegšanu un īstenošanas efektivitāti.

Tiesību akta ex-post ietekmes izvērtējumu var neveikt, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:
1) tiesību akta ietekme jau tiek vērtēta citā izvērtēšanas ietvarā, tostarp attiecīgā politikas plānošanas dokumenta novērtēšanas procesā vai izvērtējumos, kurus sagatavo Eiropas Komisija par konkrētu Eiropas Savienības direktīvu vai regulu īstenošanu;
2) tiesību aktā ir paredzēts atskaitīšanās vai ziņošanas mehānisms par tā īstenošanu, piemēram, pienākums noteiktā termiņā iesniegt ziņojumu Ministru kabinetam, Saeimai vai sabiedrībai.

Nenoteikts finansējuma avots pats par sevi nav uzskatāms par pietiekamu pamatu atteikumam plānot šāda izvērtējuma veikšanu. Ņemot vērā, ka ex-post ietekmes izvērtējums parasti tiek veikts trīs līdz piecu gadu laikā pēc tiesību akta spēkā stāšanās, iestādēm ir iespēja savlaicīgi plānot nepieciešamos finanšu resursus atbilstoši valsts budžeta plānošanas procesam.

Vēršam uzmanību, ka tiesību akta ex-post ietekmes izvērtējumu var veikt ne tikai attiecībā uz tiesību aktu kopumā, bet arī attiecībā uz atsevišķām tā normām vai konkrētiem regulējuma aspektiem, tādējādi nodrošinot mērķētu un samērīgu izvērtēšanas pieeju.

Lai stiprinātu ministriju un citu institūciju kapacitāti patstāvīgi veikt tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanu, Valsts kanceleja plāno īstenot mērķtiecīgus kapacitātes stiprināšanas pasākumus, kas vērsti uz institucionālās kompetences pilnveidi un datos balstītas politikas veidošanas un īstenošanas sekmēšanu.

Papildus informējam, ka Valsts kanceleja ir izstrādājusi vadlīnijas tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanai praktiskai izmantošanai, kuras ir publiski pieejamas Ministru kabineta oficiālajā tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/expost
 

-