Atzinums

LDDK iebilst pret sadaļu “Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi” LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par situāciju bērnu veselības aprūpē. Bērniem Latvijā lielā daļā gadījumu netiek savlaicīgi nodrošināti no budžeta finansēti nepieciešamie veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumi, kā rezultātā vecāki ir spiesti vērsties pēc maksas pakalpojumiem, kas mājsaimniecībām ar zemāku ienākumu līmeni ne vienmēr ir pieejami. Ņemot vērā bērnu īpašo situāciju, kā arī to, ka savlaicīgi nesaņemti veselības aprūpes pakalpojumi var atstāt ietekmi uz visu mūžu, bērniem veselības aprūpe ir jānodrošina prioritāri tā saucamās integrētās sistēmas ietvaros.
 

-

LDDK iebilst pret sadaļu “Bērni ar invaliditāti” LM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par situāciju ģimenēs, kurās aug bērns ar invaliditāti, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi. Labklājības ministrija ir veikusi vairākus pasākumus šādu mājsaimniecību atbalstam, tomēr 2019. gada 1. jūlijā aktualizētais bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērs - 313,43 eiro mēnesī nav pietiekams. Tāpat attiecībā uz par personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, netiek ievērots nosacījums par Valsts sociālās apdrošināšanas likumā noteiktais minimālo iemaksu objektu. Pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas no objekta, kas ir septiņas reizes mazāks par minimālo iemaksu objektu.

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto projektu “Ziņojums par bērnu stāvokli valstī 2021.un 2022.gadā" (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK iebilst pret sadaļu “Visaptveroša politika un pamatnostādnes” LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par visaptverošu politiku, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī lai valsts politika būtu visaptveroša, izsvērta un pēctecīga.
1.Tā piemēram, vairākos normatīvo aktu projektos, kas ir saistīti ar atbalstu mājsaimniecībām, tiek noteikts vienāds atbalsta lielums neatkarīgi no tā, vai mājsaimniecībā ir vai nav bērni, kā arī neatkarīgi no bērnu skaita mājsaimniecībā. Tā piemēram,  2022.gadā tika pieņemts likums “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, kas paredzēja 2022./23/gada apkures sezonā mājsaimniecības lietotājam piemērot maksas samazinājumu par katrā mēnesī patērētajām pirmajām 100 kilovatstundām, ko nosaka kā starpību starp vidējo maksu par patērēto elektroenerģiju par vienu kilovatstundu bez PVN norēķinu mēnesī, 0,160 eiro par vienu kilovatstundu bez PVN. Rezultātā vienas personas mājsaimniecība atbalsts tika sniegts par 100 kilovatstundām uz personu, savukārt mājsaimniecībā ar 2 pieaugušajiem un 2 bērniem - par 25 kilovatstundām uz personu. Līdzīgi arī vairākos citos normatīvo aktu projektos, nosakot atbalsta limitus, netiek ņemts vērā mājsaimniecībā esošo bērnu skaits.
2. Savlaicīgi netiek aktualizēti ģimenēm ar bērniem nepieciešamie atbalsta pasākumi. Tā piemēram, bērna kopšanas pabalsts, kas vecākam, kuram pirms bērna piedzimšanas nav apdrošināšanas stāža, ir ļoti nozīmīgs bērna kopšanas periodā līdz bērna pusotra gada vecumam, pēdējo reizi ir aktualizēts 2014.gadā. Savukārt atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu nav aktualizēta jau ilgāk nekā 20 gadus.

-