Atzinums

Informatīvais ziņojums sagatavots pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 30.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2.punktā IZM doto uzdevumu sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem sagatavot un līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem. Atzīmējam, ka IZM ir atbildīga par izglītības politikas veidošanu. Norādām, ka informatīvajā ziņojumā nav iekļauts piedāvāto risinājumu ietekmes izvērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem, vienlaikus ziņojumā secināts, ka esošajā situācijā pilnībā īstenot jauno finansēšanas modeli nav iespējams, jo to apgrūtina lielais vakanču skaits, kas liecina par kvalificētu pedagogu trūkumu, lai nodrošinātu pilnas slodzes darbiniekus katrā skolā, kā arī ierobežojošs faktors ir valsts budžeta iespējas. Mūsuprāt, bez finansiālajiem aprēķiniem nav iespējams izdarīt secinājumu par valsts budžeta finansējuma nepietiekamību. Līdz ar to informatīvais ziņojums ir papildināms ar detalizētu piedāvāto risinājumu ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

-

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka,  uzsākot īstenot esošo finansēšanas modeli “Skolēns pašvaldībā”, tika sagaidīts, ka, pieņemot lēmumu par efektīvāku izglītības iestāžu tīklu, pašvaldības lietderīgāk izmantos tai piešķirtos līdzekļus pedagogu darba samaksai. Tomēr daļa pašvaldību joprojām saglabā neefektīvu izglītības iestāžu tīklu un paildzina situāciju, kad pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs, neskatoties uz to, ka modelī ir ietverti gan motivējoši elementi, gan risks arvien lielākai atšķirībai starp pašvaldībām un reģioniem pedagogu darba samaksas noteikšanā. Vēršam uzmanību, ka esošais finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” ir spēkā tikai vienu mācību gadu no 2022.gada 1.septembra un tam ir paredzēts trīs gadu pārejas periods, līdz ar to aicinām izvērtēt, vai šobrīd  ir iespējams izdarīt secinājumus par esošā finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” neefektivitāti.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā “6. Laika grafiks un tālākās darbības” 1.punktā paredzēts līdz 2024.gada 31.janvārim pašvaldībām sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju izveidot efektīvu izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, koordinēt un saskaņot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu. Savukārt šīs sadaļas 6.punktā paredzēts līdz 2024.gada 7.maijam veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ieviešanai ar 2024.gada 1.septembri. Norādām, ja jaunajam finansēšanas modelim no 2024.gada 1.septembra būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums par tā piešķiršanu ir skatāms 2024.gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Jāatzīmē, ka IZM š.g. 30.jūnijā FM iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā nav iekļauts finansējuma pieprasījums jauna finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ieviešanai. Attiecīgi, ņemot vērā, ka aprēķinus par fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu ir paredzēts veikt tikai līdz 2024.gada 31.janvārim, jaunā finansēšanas modeļa ieviešana no 2024.gada 1.septembra var nebūt iespējama, jo likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tam nebūs paredzēts finansējums. Līdz ar to ir pārskatāms jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas sākuma termiņš.

Tāpat šīs sadaļas 5.punktā paredzēts valsts un pašvaldību budžeta 2024.-2026.gadam veidošanas ietvaros rast investīciju (t.sk. Valsts kases aizdevumu) risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, kas balstās uz Informatīvajā ziņojuma 5. sadaļu, kurā aprakstīta nepieciešamība veikt ieguldījumus izglītības infrastruktūras kapacitātē, un tiek secināts, ka pašvaldību un valsts sadarbības ietvaros ir jārod risinājumi investīcijām izglītības infrastruktūras attīstībai un izglītības iestāžu tīkla turpmākai kārtošanai. Kopējās izmaksas IZM skatījumā indikatīvi tiek lēstas 243 milj. eiro apmērā, vienlaikus nepieciešamība investēt skolu tīkla sakārtošanā, uzbūvējot 10 jaunas izglītības iestādes un paplašinot 10 izglītības iestādes,  balstās uz sarunām ar pašvaldībām nevis uz IZM izvērtēto skolu tīkla efektivitātes paaugstināšanas plānu. Norādām, ka kamēr nav veikts šīs sadaļas 1.punktā plānotais uzdevums, nav pamatojuma 5.punkā noteiktajam uzdevumam, ievērtējot valsts un pašvaldību kompetenci un atbildību izglītības jomā. 
 

-

Informatīvā ziņojuma 2.pielikumā “Skolēnu mācību sasniegumi un labizjūta” ir izdarīts secinājums, ka “Lauku teritorijā vispārējās vidējās izglītības pakāpē ir proporcionāli lielāks to izglītojamo īpatsvars, kuru centralizētā eksāmena (CE) matemātikā rezultāts ir līdz 40%, savukārt izteikti lielāka proporcija pilsētās izvietoto izglītības iestāžu izglītojamajiem ir grupā, kur CE rezultāts ir virs 80%.” Vienlaikus informācija šī pielikuma 2.2. un 2.3.attēlos to īsti neapstiprina. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar rādītājiem, kas apstiprina iepriekš minēto secinājumu.

-

Informatīvā ziņojuma 13.lpp. sadaļā “Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu skolu tīklu” 2.5.punktā sniegta informācija, ka “Ja skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētā klašu grupā neatbilst noteiktajam optimālajam skolēnu skaitam klasē tādēļ, ka izglītības iestādē mācību telpu maksimālā kapacitāte ir sasniegta, t.sk. ievērojot higiēnas prasības u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības, izglītības iestādei netiek ierobežots finansējums.” Lūdzam skaidrot, vai tas nozīmē, ka saglabājamas ir arī tādas mazās skolas, kuras tās mazā skolēnu skaita dēļ atrodas telpās, kas pēc būtības neatbilst skolas vajadzībām? Vai ir veikta analīze, vai un cik šādas skolas šobrīd ir un tiks saglabātas?

-

Informatīvā ziņojuma 8.lpp., 10.lpp. un 11.lpp. ir uzsvērta virzība uz mērķi, ka pedagogu bruto darba alga mēnesī sasniedz vidēji 2500 EUR par likmi (40h nedēļā) vai 15,625 euro stundā. Norādām, ka nav atbalstāma tādu apsolījumu iekļaušanas informatīvajā ziņojumā, kas neatbilst valdības līdz šim pieņemtajiem lēmumiem. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 2023. gada 18. aprīļa Ministru kabineta rīkojuma Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” pielikumā paredzētajam, Ministru kabinets ir lēmis, ka no 01.01.2025. pedagogu zemākā vienas stundas likme pamata un vispārējā vidējā, speciālā, profesionālā, interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītībā ir paredzama 10,35 euro apmērā.

-

Vienlaikus, izvērtējot jaunā modeļa piedāvājumu, ir nepieciešams papildus sniegt detalizētu informāciju:
- kādi pasākumi tiks veikti, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ka 80% pedagogi tiks nodarbināti uz pilnu slodzi;
- vai tiek paredzēts diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši profesionālai kvalifikācijai;
- par šobrīd strādājošo pedagogu skaitu un prognozēto pedagogu skaitu pēc reformas ieviešanas.
Vienlaikus uzskatām, ka jaunais finansēšanas modelis ir virzāms izskatīšanai valdībā visās izglītības pakāpēs vienlaicīgi, tad, kad ir zināmas tā ieviešanas izmaksas un sagaidāmais rezultāts. Līdz ar to ir precizējams informatīvā ziņojuma ieviešanas laika grafiks.

-