Atzinums

Izveidot minimālās aizsardzības produktu (3.5. nodaļas 1.1. apakšpunkts)
Lai izveidotu „apdrošināšanu ar minimālo segumu”, ir ieteicams nodrošināt aizsardzību pret trim visbiežāk sastopamajiem laikapstākļu apdraudējumiem: krusu, lietusgāzēm un nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem.
Lai padarītu šāda risinājuma cenu (apdrošināšanas prēmiju) un kvalitātes attiecību lauksaimniecības uzņēmumiem pievilcīgāku, var paredzēt dažādus pašriska modeļus. Tomēr tiem vajadzētu būt augstākiem nekā pašlaik praksē ierastie pašriski.
 

-

Paplašināts apdrošināšanas segums (3.5. nodaļas 1.2. apakšpunkts)
Apdrošināšanas sabiedrība VEREINIGTE HAGEL kā pirmais piedāvātājs ir ieviesusi tirgū apdrošināšanu pret sausumu un ilgstošām lietavām. Līdzšinējais nelielais pieprasījums pēc šiem produktiem ir saistīts ar nepietiekami attīstītu meteoroloģisko staciju tīklu Latvijā.
Pašreizējais mērījumu tīkls nesniedz pietiekami reprezentatīvus datus, lai lauksaimniecības uzņēmumos panāktu plašu šo apdrošināšanas risinājumu pieņemšanu. Šajā jomā valstij būtu jāiegulda lielāki līdzekļi meteoroloģisko staciju tīkla paplašināšanā. Blīvāks metereoloģisko staciju tīkls atvieglotu ne tikai apdrošināšanas produktu ieviešanu, bet arī palielinātu preventīvo pasākumu efektivitāti (piemēram, brīdinājumi par pavasara salnām, lietusgāzēm vai vētru, kā arī atvieglotu lauksaimniecības darbu plānošanu).
Apdrošināšanas sabiedrība VEREINIGTE HAGEL uzsver uz zaudējumu balstītu apdrošināšanas risinājumu nozīmi ar fizisku zaudējumu novērtēšanu uz lauka. Šo zaudējumu novērtēšanas veidu lauksaimnieki pieņem visvairāk, jo tas ir efektīvs un vislabāk atspoguļo faktisko zaudējumu ainu.
Pretstatā tam tā sauktā indeksu apdrošināšana bieži sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par faktisko lauksaimniecības kultūraugu zaudējumu apmēru.
Ja būs atbilstošs pieprasījums no augļu un dārzeņu saimniecībām, Apdrošināšanas sabiedrība VEREINIGTE HAGEL ir gatava paplašināt piedāvājumu. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, pieprasījums galvenokārt koncentrējas tikai uz pavasara salnu risku. Tomēr šo risinājumu raksturo augstas riska prēmijas, kas bieži pārsniedz saimniecību finansiālās iespējas.
Tieši augļu un dārzeņu audzēšanā kvalitātei ir centrālā nozīme produktu tirdzniecībā. Tāpēc būtu jānodrošina, ka atbilstošos apdrošināšanas risinājumos tiek segti un veicināti gan apjoma, gan kvalitātes zaudējumi.
 

-

Vienotas riska definīcijas (3.5. nodaļas 1.3. apakšpunkts)
Ir dažādas pieejas riska definīciju vienādošanai. Viena no tām būtu uzticēt Meteoroloģiskajam (LVĢMC) dienestam izstrādāt atbilstošas definīcijas.
Tomēr problēma ir tā, ka mērīšanas tīkls Latvijā pašlaik nav pietiekami attīstīts agrometeoroloģiskām vajadzībām, lai apdrošinātājiem un lauksaimniekiem sniegtu uzticamu informāciju par zaudējumu rašanos.
Tāpēc apdrošināšanas sabiedrība VEREINIGTE HAGEL piedāvā sākt ar pilotprojektu, lai vienotos par skaidriem nosacījumiem, kas ir sausuma un ilgstošu lietavu notikumi.

-

Apdrošināšanas veicināšana, to saistot ar citu atbalsta veidu piešķiršanu.
Obligāta apdrošināšana kā priekšnoteikums investīciju atbalsta piešķiršanai tiek noraidīta, jo tas varētu radīt negatīvu attieksmi pret apdrošināšanu lauksaimnieku vidū.
Tā vietā ieteicams izmantot stimulu sistēmu, kas balstīta uz punktu sistēmu (ieguldījumu atbalsta pieteikumu iesniegšanas procesā), kurā lauksaimnieki saņem papildu punktus, ja ir noslēguši atbalstiesīgu apdrošināšanas līgumu.
 

-

„Krīzes atbalsts” 30 %, riska fonds (3.5. nodaļas 2.1. un 2.2. apakšpunkts)
Starptautiskā pieredze liecina, ka fondu modeļi lauksaimniecības uzņēmumiem bieži vien nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret ieņēmumu zaudējumiem neparedzētu notikumu dēļ. Turklāt tie parasti ir saistīti ar lielu birokrātisko slogu.
Fondi parasti sedz tikai ierobežotu daļu no radušajiem finanšu zaudējumiem, un izmaksa atsevišķos gadījumos var aizkavēties vairākus gadus.
Turklāt lauksaimnieku finansiālā līdzdalība riska fondos ievērojami samazinātu viņu gatavību maksāt par citiem riska pārvaldības instrumentiem (piemēram, apdrošināšanu).
Tāpēc katastrofu fonds („krīzes palīdzība”) būtu jāizmanto tikai kā papildinājums riska pārvaldības instrumentam „ražas apdrošināšanai”, t. i., tas būtu jāizmanto tikai tādu zaudējumu segšanai, kurus neaptver apdrošināšanas sistēma.
Pretējā gadījumā rodas mērķu konflikts: apdrošināšanas risinājumu pieņemšana varētu būtiski samazināties, jo īpaši mazo un vidējo saimniecību vidū. Tām var rasties iespaids, ka valsts eksistenciāli apdraudošu zaudējumu gadījumā principā vienmēr nāk palīgā.

-