Atzinums

Lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētā regulējuma vietu starp nozares regulējošiem normatīvajiem aktiem. Proti, maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi šobrīd ir noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Vēršam uzmanību, lai gan likumprojekta regulējuma mērķis ir novērst ar pievienotās vērtības nodokļa saistītu krāpšanu, ar ko tiešā mērā saistīts Pievienotās vērtības nodokļa likuma mērķis, tomēr, lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un saprotamību starp vairākiem nozares regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ierosinām tiesību normas ietvert atbilstošā nozares normatīvajā aktā, kas pamatā regulē tiesību normu adresātu pienākumus un tiesības maksājumu pakalpojumu sniegšanas jomā, proti, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojektā lietoto terminu nozīmi Latvijas normatīvo aktu kontekstā, piemēram, termina "pārrobežu krāpšana" lietojumu (skat. noziedzīgu nodarījumu sastāvus Krimināllikumā) un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu. Norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.). Attiecīgi skaidrojam, ka direktīvu normu pārkopēšana nacionālajā tiesību aktā ne vienmēr palīdz sasniegt direktīvā noteikto mērķi. Ņemot vērā, ka direktīvu pārņemšanas procesā svarīgākais ir nodrošināt direktīvas mērķa sasniegšanu, dalībvalstij ir jāizvēlas tāda direktīvas normu pārņemšanas forma un metode, kas atbilstu gan tās nacionālajai tiesību sistēmai, gan arī Eiropas Savienības prasībām (vairāk par pārņemšanas metodēm sk. Tieslietu ministrijas 2014. gada Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas rokasgrāmatā, kas pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi). Svarīgi ir ņemt vērā ne tikai pašas direktīvas normu saturu, bet arī nacionālā tiesību akta, kurā direktīvu plānots pārņemt, juridisko valodu un tehniku.

 

-

Likumprojekta 1. pantā paredzētā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 2. panta otrā daļa noteic pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu pakalpojumiem un to saņēmējiem. Savukārt likumprojekta 2. pantā paredzētā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146. panta vienpadsmitā daļa noteic tiesības Valsts ieņēmumu dienestam piemērot soda naudu maksājumu pakalpojumu sniedzējam, neizpildot informācijas sniegšanas pienākumu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekta regulējums tiek noteikts pēc līdzības jau ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 32.⁵ pantā noteikto, kas noteic līdzīga rakstura sankcijas par pārkāpumiem saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, starptautisko uzņēmumu grupu pārskatiem par katru valsti un ziņojamām pārrobežu shēmām. Norādām, ka minētie maksājumi varētu tikt uzskatīti par administratīvajai atbildībai līdzīgiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem jeb administratīvajām sankcijām.
Vēršam uzmanību, ka šobrīd ir pieņemts daudz atbilstošāks regulējums – Administratīvās atbildības likums. Gan no personas tiesību nodrošināšanas viedokļa, gan sistēmiski labāks risinājums ir iekļaut ar likumprojektu saistīto sodoša rakstura administratīvo sankciju piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesa regulējumā. Šobrīd vispārīgu administratīvo atbildību informācijas sniegšanas jomā jau noteic Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. pants. Attiecīgi normatīvajos aktos nebūtu paredzami panti ar līdzīgu vai identisku pārkāpuma sastāvu. Tādējādi lūdzam izvērtēt, vai nav pietiekoši ar administratīvo atbildību, kas paredzēta minētajā likumā, un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā paredzēto Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146. panta vienpadsmito daļu, proti, darbības, par kurām paredzēts piemērot sodoša rakstura sankciju. Norādām, ka tiesību normā jābūt pietiekami skaidri un paredzami noteiktam, kāda veida darbība vai bezdarbība ir atzīstama par sodāmu un kāda sankcija par to piemērojama, piemēram, novēlota informācijas sniegšana, informācijas nesniegšana un atkārtota informācijas nesniegšana var tikt apzīmēta ar vienu aprakstošu darbību jeb informācijas nesniegšanu. Savukārt kļūdainu datu sniegšana ir informācijas nepienācīga sniegšana.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, cik detalizētai jābūt uzskaitei un vai attiecīgā detalizācijas pakāpe tiks precīzāk atspoguļota Ministru kabineta noteikumos, kurus paredzēts izdot, pamatojoties uz likumprojekta 3. pantā ietvertās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta trešās daļas.

-

Likumprojektā ietverto Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta ceturto daļu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Norādām, ka:
pirmkārt, likumprojekta 3. pantā paredzētajā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta pirmajā un otrajā daļā noteikti pienākumi, kas saistīti ar informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt minēta panta ceturtajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt "nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija Valsts ieņēmumu dienestam par pārrobežu maksājumu pakalpojumiem un pārrobežu maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, sniedzamās informācijas struktūru un saturu, lietoto terminu skaidrojumu, kārtību, kādā aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, veic to uzskaiti un tajā ietvertās informācijas saturu, kā arī kārtību, kādā minētā informācija tiek uzglabāta un sniegta Valsts ieņēmumu dienestam." Saistībā ar minēto skaidrojam, ka Ministru kabinetam var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu, 2006. gada 16  oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 10.4. punktu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 14. punktu). Vēršam uzmanību, ka termins "nosacījumi" apzīmē prasības, priekšnoteikumus, kas ir jāizpilda vai jāievēro (Nosacījums. https://tezaurs.lv/nosac%C4%ABjums). Pirmšķietami tas norāda uz sniedzamās informācijas apjoma (satura) prasībām, ko jau definē minētajā projektā paredzētais likuma regulējums. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumu saturu jāveido galvenokārt procesuālajām normām, kas darbosies kā iepriekš likumā noteikto tiesību un pienākumu iedzīvināšanas instruments.
Kā arī paužam bažas, ka gadījumus, kādos 147. panta pirmajā daļā ietvertā informācija nebūtu jāiesniedz (kas izriet no direktīvā Nr. 2020/284 ietvertā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk direktīva Nr. 2006/112/EK) 243.b panta 3. punkta), atbilstoši varas dalīšanas principam nebūtu pamatoti ietvert Ministru kabineta noteikumos;
otrkārt, nav viennozīmīgi skaidri saprotams, ar ko atšķiras pilnvarojums, kas paredz noteikt informācijas par pārrobežu maksājumu pakalpojumiem un pārrobežu maksājumu pakalpojumu saņēmējiem sniegšanas struktūru un saturu, no pilnvarojuma, kas paredz noteikt pārrobežu maksājumu uzskaitē ietvertās informācijas saturu, kā arī kārtību, kādā minētā informācija tiek uzglabāta un sniegta Valsts ieņēmumu dienestam;
treškārt, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām pilnvarojumā nav jānorāda uz lietoto terminu skaidrojumu, kas veido Ministru kabineta noteikumu struktūras elementu. Papildus lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā terminus skaidrot likumprojektā, ņemot vērā, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām Minsitru kabineta noteikumos terminus skaidro, ja attiecīgie termini nav skaidroti vai lietoti augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojektā nodrošināt vienveidīgu izteiksmi, likumprojekta 3. pantā ietvertajā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrajā un ceturtajā daļā norādot uz maksājumu uzskaiti attiecībā uz pārrobežu maksājumu pakalpojumiem un maksājumu saņēmēju vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ informācija par maksājumu saņēmēju nav ietverama uzskaitē. 

-

Vēršam uzmanību, ka Padomes 2020. gada 18. februāra direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk - direktīva Nr. 2020/284) paredz veikt un saglabāt detalizētu uzskaiti par maksājumu saņēmējiem, nevis pārrobežu maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojekta 3. pantu.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[1]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 3. pantā ietvertajā Pievienotās vērtības nodokļa 147. panta ceturtajā daļā paredzētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata, ievērojot Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto. Vēršam uzmanību, ka 147. panta trešajā daļā minētais pilnvarojums paredz noteikt “kārtību, kādā aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, veic to uzskaiti un tajā ietvertās informācijas saturu, kā arī kārtību, kādā minētā informācija tiek uzglabāta un sniegta Valsts ieņēmumu dienestam”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[2] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[3] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietverto pilnvarojumu.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 4. pantu ar likumprojekta spēkā stāšanās laiku, nepieciešamības gadījumā izslēdzot likumprojekta 4. pantu. Norādām, ka Ministru kabinetam nevar uzdot izdot Ministru kabineta noteikumus pirms likumprojekta spēkā stāšanās termiņa. Kā arī vēršam uzmanību, ja tiek paredzēts noteikt vēlāku (t.i., izdot pēc likumprojekta spēkā stāšanās) Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu, tad atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām Pārejas noteikumos Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena, var paredzēt vienīgi izņēmumu gadījumā un jau likumprojekta izstrādes stadijā jāparedz saprātīga spēkā stāšanās kārtība pilnvarojošajām likuma normām, ievērojot principu, ka likums var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri likumā paredzēti. Attiecīgi lūdzam šādā gadījumā, precizējot likumprojekta 4. pantu, izvērtēt, vai vēlāka termiņa noteikšana Ministru kabineta noteikumu izdošanai neapgrūtinās vai nekavēs likuma (likumprojekta) vai tā atsevišķu normu īstenošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā, ka direktīva Nr. 2020/284 un regula Nr. 2022/1504 neparedz pienākumu dalībvalstīm noteikt sodoša rakstura sankcijas, vispirms būtu rūpīgi jāizvērtē projektā paredzētās sodoša rakstura sankcijas pieļaujamība un nepieciešamība, kā arī, vai informācijas sniegšanas pienākuma izpildes nodrošināšanu nav iespējams panākt ar citiem (nesodošiem) līdzekļiem. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam pilnveidot likumprojekta 5.4. sadaļas 1. tabulu:
1) lūdzam 5.4. sadaļas 1. tabulā precizēt, ar kuriem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts pārņemt noteiktas direktīvas Nr. 2020/1084 prasības, tai skaitā norādot arī datumu, līdz kuram attiecīgās prasības paredzēts pārņemt un norādot atbildīgo institūciju. Papildus lūdzam arī skaidrot, vai direktīvas Nr. 2020/1084 paredzēts pārņemt arī Krājaizdevu sabiedrību likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un Kredītiestāžu likumā;
2) lūdzam 5.4. sadaļas 1. tabulā skaidrot direktīvā Nr. 2020/1084 ietverto direktīvas Nr. 2006/112/EK 243.b panta 2. punkta otrās daļas prasību pārņemšanu likumprojektā;
3) ņemot vērā, ka regulā Nr. 2020/283 ietvertā Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulas (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 24.b panta 2. punktā paredzēta rīcības brīvība, lūdzam atbilstoši aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 2020/283 paredzētā rīcības brīvība.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu, lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu papildināt ar skaidrojumu par konkrētu Padomes 2020. gada 18. februāra Regulas (ES) 2020/283 ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk - regula Nr. 2020/283), un Eiropas Komisijas 2022. gada 6. aprīļa Īstenošanas Regulas (ES) 2022/1504, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 piemērot attiecībā uz centralizētās elektroniskās maksājumu informācijas sistēmas (CESOP) izveidi, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk - regula Nr. 2022/1504), vienību ieviešanu likumprojektā. Kā arī lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar atbilstošām atsaucēm uz minētajām regulēm. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma". Tas nozīmē, ka dalībvalstij, izdodot nacionālos normatīvos aktus, skaidri jānorāda, kuras ir Eiropas Savienības un kuras – nacionālās normas.

-

Ņemot vērā, ka ar kārtību saprotami arī termiņi, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 2. pantu, izslēdzot norādi uz termiņiem, kas lietota līdztekus norādei uz kārtību.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojektā neveidot atsevišķu Pievienotās vērtības likuma XIX nodaļu, kura sastāv no viena panta.

-