Atzinums

Piedāvātā Elektronisko sakaru likuma(ESL) 28.panta jaunā, desmitā daļa šādā redakcijā nebūs saistoša ne likumprojektā minēto objektu būvniecības ierosinātājiem, ne projektētājiem, ne celtniekiem, jo nosakot konkrētu radiosignāla līmeni decibelos, nepieciešams arī norādīt mērījumu metodiku un pieļaujamo mērījuma kļūdas lielumu, pretējā gadījumā nebūs iespējams pierādīt signāla līmeņa neatbilstību likuma normai. Turklāt ESL nav paredzēta atbildība, kāda iestāsies, ja šī likuma norma netiks pildīta.
Jāatzīmē, ka MK 04.06.2024. sēdes Nr. 23  66. § protokolēmuma 3.punktā jau uzdots: „Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, sešu mēnešu laikā pēc šī protokollēmuma 2.5. apakšpunktā iekļautās normas stāšanās spēkā izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus Latvijas būvnormatīvos, kas detalizēs šī protokollēmuma 2.5. apakšpunktā paredzētās Elektronisko sakaru likuma prasības” (Protokollēmuma 2.5. apakšpunkts gan prasa iekļaut prasību nodrošināt radiopārklājuma līmeni, augstāku par (plus) 96 dBm, kas ir absurds). Ekonomikas ministrija vēl 2022.gada 15.novembra vēstulē Nr. Nr. 3.3-6/2022/7466N) ir norādījusi, ka ja ir nepieciešams noteikt jaunas tehniskās prasības attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem, tad tās būtu nosakāmas  būvnormatīvā, nevis kādā citā tiesību aktā. Tā kā būvnormatīvi tiek izdoti uz Būvniecības likuma pamata, tad ESL var vienīgi iekļaut atsauci uz pienākumu ievērot būvnormatīvus.
 

Izteikt ESL 28.panta desmito daļu šādā redakcijā:
„(10) Būvniecības ierosinātājs, projektējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai, kā arī būtiski pārbūvējot šādas ēkas, būvprojektā paredz pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu atbilstoši elektronisko sakaru tīklu būvnormatīvu prasībām.”
 

Lai realizētu ESL 31.panta ceturtajā daļā paredzēto uzdevumu vispirms nepieciešams pārskatīt un grozīt Aizsargjoslu likumu, jo reālā situācija ar elektronisko sakaru tīkliem šodien būtiski atšķiras no situācijas Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” kas ņemti par pamatu līdz šim atlīdzības noteikšanas kārtībai par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un būvniecībai.( Ministru kabineta 2023.gada 2.maija   noteikumi Nr. 217). Piemēram, Aizsargjoslu likumā nav paredzēta aizsargjosla ap mobilo sakaru bāzes stacijām uz ēku jumtiem, nav paredzēta aizsargjosla elektronisko sakaru kabeļiem un iekārtām, kas piestiprināti pie ēku sienām u.c..
Bez tam, nosakot likumprojektā pārejas noteikumus, ka ESL 31.panta ceturtajā daļā paredzētos MK noteikumus izdod līdz 2027.gada 31.decembrim, veidojas pārmērīgi ilgs laika posms, kurā ESL. 31. panta pirmā un trešā daļa būs spēkā, bet ceturtajā daļā paredzētie MK noteikumi vēl nebūs.

Noteikt, ka ESL 31.panta ceturtā daļa stājas spēkā sešus mēnešus pēc attiecīgo grozījumu Aizsargjoslu likumā stāšanās spēkā.
Līdz ar to no likumprojekta izslēdzami Pārejas noteikumi ar datumu, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 31.decembrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā norādītos Ministru kabineta noteikumus .
 

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija kategoriski neuzstāj uz savu 2025.gada 25. martā iesniegto priekšlikumu realizāciju likumprojektā,
tomēr vērš uzmanību uz iespējamām problēmām likuma piemērošanas gaitā.

-