Atzinums

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) ir izskatījusi Finanšu ministrijas precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību” (turpmāk – Projekts) un informē, ka turpina nesaskaņot to ņemot vērā jau iepriekš izteikto iebildumu, kā arī papildus atbildot uz Finanšu ministrijas argumentu, norādot, ka zemāka valsts nodeva varētu veicināt tieši kopīgo slēgto klientu izpētes rīku veidošanu un ierobežot kopīgo atvērto klientu izpētes rīku veidošanu nav atbilstoša, jo abi rīki savastarpēji nekonkurē.Slēgto klienta izpētes rīku veido paši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) likuma subjekti, izmantojot ārpakalpojuma sniedzēju. Proti, kopīgais slēgtais izpētes rīks nav brīvi pieejams pakalpojums no kā attiecīgi iespējams gūt ienākumus atbilstoši pieprasījumam, bet gan veids kādā NILLTPFN likuma subjekti paši ieguldot savus līdzekļus uzlabo, padara efektīvāku klientu izpētes procesu NILLTPFN likumā atļautajos veidos daloties ar informāciju. Pretēji kopīgajiem atvērtajiem klientu izpētes rīkiem, kas savus pakalpojumus var piedāvāt plašam lokam (jebkuram NILLTPFN regulējuma subjektam Latvijas un Eiropas Savienības līmenī), kopīgie slēgtie klientu izpētes rīki paredzēti ierobežotam, pašu datu apmaiņā iesaistīto NILLTPFN likuma subjektu noteiktam lokam. 

Projekta 40.punktā noteikts, ka ikgadējās valsts nodevas apmērs par kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību ir 5 000 euro. Par licences izsniegšanu kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējam arī 5 000 euro, savukārt, par licences pārreģistrēšanu, kas jāveic reizi piecos gados 2 500 euro. Papildus tam kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējam jārēķinās ar nepieciešamību nodrošināt regulāru audita veikšanu un atbilstību Projektā minētajām prasībām, kas arī saprotams prasa ievērojamus finanšu līdzekļus.

Tāpat Asociācija vērš uzmanību, ka līdz šim NILLTPFN likuma subjekti, ja attiecīgā informācijas apmaiņa bija atļauta NILLTPFN likumā, jau varēja apmainīties ar informāciju klientu izpētes vajadzībām. Slēgto klientu izpētes rīku regulējums pēc būtības vērsts uz drošāku un arī personas datu apstrādes kontekstā caurspīdīgāku šīs apmaiņas nodrošināšanu. Tādejādi nesamērīgas valsts nodevas noteikšana varētu pirmkārt radīt situāciju, kurā NILLTPFN likuma subjekti izvēlētos nevis radīt mūsdienīgus un drošus informācijas apmaiņas risinājumus, izmantojot ārpakalpojuma sniedzējus, bet gan radītu vēlmi saglabāt datu apmaiņai novecojušus risinājumus, kurus NILLTPFN likuma subjekti spēj nodrošināt paši ar saviem resursiem. Projektā noteiktajām valsts nodevām būtu attiecīgi jābūt vērstām nevis uz šādu rīku izveides ierobežošanu, bet gan tieši pretēji uz to izveides veicināšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana) un tās apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu, Asociācija aicina ikgadējās valsts nodevas apmēru par kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību noteikt ievērojami mazāku, nepārsniedzot 100 euro mēnesī.
 

Ikgadējās valsts nodevas apmērs par kopīgā atvērtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību ir 10 000 euro. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību ir 1 200 euro. Šo nodevu maksā mēneša laikā pēc licences izsniegšanas un turpmāk katru gadu līdz datumam, kad izsniegta licence.