Atzinums

Iekšlietu ministrija konceptuāli atbalsta Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu un nepieciešamību veikt pasākumus interešu konflikta risku mazināšanai, tomēr likumdevējam ir jānosaka skaidrs tiesiskais ietvars, kas definē, tieši kādi personas dati pasūtītājam ir jāvērtē, turklāt nodrošinot, ka šie dati ir vienkopus un brīvi pieejami, kā arī pietiekami objektīva lēmuma pieņemšanai. Šobrīd likumprojektā nav skaidri noteikti vai definēti kritēriji, vai pārbaudes mehānisms, kas ļautu pasūtītājam objektīvi izvērtēt, vai persona neatrodas interešu konflikta situācijā. Informācijas sistēma, kuru pasūtītājam piedāvāts izmantot personas datu pārbaudei, ir tikai platforma, kuru katrs pasūtījās var izmantot pēc saviem subjektīvajiem ieskatiem, balstoties tikai uz savu subjektīvo izpratni un saviem subjektīvajiem pieņēmumiem, tādējādi nesasniedzot likumprojekta izstrādes mērķi. Tāpat norādāms, ka šādu pārbaužu veikšana tikai palielina administratīvo slogu pasūtītājam, jo īpaši iestādēs, kurās ik gadu ir ļoti liels iepirkuma procedūru skaits, kā tas ir, piemēram, Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kas ir iekšlietu nozares centralizēto iepirkumu institūcija. Šīs procedūras, kas turpmāk būtu jāveic pasūtītājam, būtiski paildzinās iepirkuma procesa norisi un var negatīvi atsaukties arī uz iepirkuma procesa rezultātu, kavējot iestādēm tik būtiski nepieciešamo preču piegādi, pakalpojumu saņemšanu un būvdarbu izpildi. Kā savā revīzijā “Problēmas un iespējas valsts publisko iepirkumu attīstībai” norādījusi Valsts kontrole, tad Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums jau šobrīd nerada priekšnoteikumus efektīvai iepirkumu īstenošanai un tajā ir nepieciešami uzlabojumi, lai nodrošinātu vienkāršāku, ātrāku un rezultatīvāku iepirkumu procesu, kurā iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs ir samērīgs pret iegūto rezultātu, neuzliek nepamatoti lielu administratīvo slogu nedz pasūtītājiem, nedz piegādātājiem un sekmē konkurenci. Iekšlietu ministrijas skatījumā likumprojekts attiecīgo mērķi nesasniedz, jo rada arvien pieaugošu administratīvo slogu.

Iekšlietu ministrija arī uzsver, ka pasūtītājam nebūtu jāveic padziļināta personas datu analīze, īpaši attiecībā uz personas privāto dzīvi. Personas datu aizsardzība ir būtisks aspekts, un katrai personai ir tiesības uz savu privāto dzīvi. Tādēļ pasūtītājam jāievēro personas datu aizsardzības prasības, datu apstrādi veicot tikai tādā apmērā, kas neaizskar attiecīgo personu tiesības un brīvības.

Katras personas atbildība par savu rīcību ir jāatzīst. Individuāli pieņemti lēmumi ir katras personas prerogatīva, un šī atbildība nav jāuzliek pasūtītājam. Pastāvošais tiesiskais regulējums, kas nosaka personas pienākumu apliecināt, ka tā neatrodas interešu konflikta situācijā, ir pietiekams un samērīgs. Tas nodrošina, ka personas ir atbildīgas par savām rīcībām, neradot papildu slogu pasūtītājam.

Regulējums, kas uzliek pasūtītājam pienākumu veikt visu iesaistīto personu pārbaudi, ir nesamērīgs, jo tas liedz pasūtītājam iespēju koncentrēties uz savu galveno uzdevumu – nodrošināt preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādi, kā arī šī procesa atklātību un pārskatāmību. Pasūtītājs nav procesa virzītājs, un tam nav jāvērtē katras iesaistītās personas rīcība un atbildība.

Tāpēc ir svarīgi, lai likumdošana skaidri noteiktu pasūtītāja pienākumus un tiesības, nodrošinot līdzsvaru starp efektīvu datu apstrādi un personas tiesību aizsardzību. Šādi pasākumi veicinās atbildīgu rīcību visās iesaistītajās pusēs un stiprinās sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai.

Tādējādi līdz brīdim, kamēr nav noteikts skaidrs mehānisms, kā arī skaidri definēts pārbaudāmās informācijas saturs un apjoms, kas ļautu pasūtītājam objektīvi izvērtēt, vai persona neatrodas interešu konflikta situācijā, Iekšlietu ministrija aicina saglabāt esošo sistēmu, kurā katra persona pati vērtē iespējamos interešu konflikta riskus.

 

-

Vēršam uzmanību, ka attiecīgās likumprojekta redakcijas izpratnē nav skaidrs, vai pārbaudāmā persona un kandidāts vai pretendents ir viens un tas pats subjekts. 

Tāpat vēršam uzmanību, ka nodokļu maksātāju reitings tiek pārskatīts vismaz četras reizes gadā. Tas nozīmē, ka praksē var rasties situācija, kad, lai arī kandidātam vai pretendentam uz tā pārbaudīšanas brīdi ir spēkā reitinga “A” klases novērtējums, tomēr no brīža, kad šis reitinga novērtējums ir ticis piešķirts, kandidātam vai pretendentam jau ir izveidojušās neizpildītas nodokļu saistības. Rezultātā pastāv iespēja gadījumā, kad šāds kandidāts vai pretendents iegūst līguma slēgšanas tiesības, nākotnē šim kandidātam vai pretendentam šo neizpildīto nodokļu saistību rezultātā var rasties  grūtības izpildīt saistības, ko tas uzņēmies pret pasūtītāju.

 

-