Atzinums

Aicinām izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Kā Asociācija iepriekš ir norādījusi (skat., piemēram, Asociācijas 2023.gada 16.augusta vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2023/08/078_1_23_78_Saeima.pdf), tad, kad pensiju otrā līmeņa līdzekļi tiek pārskaitīti uz pensiju pirmo līmeni, personai būtu jāzina, kad ir piemērotākais brīdis. Lai izdarītu savām interesēm atbilstošu izvēli, topošajam pensionāram ir jāpiemīt pietiekamai finanšu pratībai, kas ir līdzvērtīga finanšu tirgus analītiķim, lai izvērtētu, kad finanšu tirgi šim lēmumam ir vislabvēlīgākie. Tomēr, ir būtiski atzīmēt, ka arī personai piemītot pietiekamai finanšu pratībai, labvēlīgo brīdi līdzekļu pārskaitīšanai precīzi noteikt nav iespējams, jo neviens nevar precīzi prognozēt finanšu tirgu izmaiņas.

Priekšlikums par dalības pārtraukšanu fondēto pensiju shēmā piecus gadus pirms likumā “Par valsts pensijām” noteiktā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, rada papildus risku, ka pensiju shēmas dalībnieki varētu veikt līdzekļu izņemšanu brīdī, kad finanšu tirgū ir noticis aktīvu cenu kritums. Kā arī rada situāciju, ka 5 gadus pirms pensijas topošo pensionāru nauda nav ieguldīta finanšu tirgos, attiecīgi tiek zaudēta iespēja palielināt savu pensijas kapitālu. Šāda rīcība pamatoti palielina iespēju, ka dalībnieki saņems mazāku vecuma pensiju, nekā gadījumā, ja šāda iespēja dalībniekiem nepastāvētu.

Papildus varam paskaidrot, ka šāds viedoklis ir pamatots arī ar līdzekļu pārvaldītāju līdzšinējiem novērojumiem reālā praksē, kad, piemēram, pastiprināta līdzekļu izmaksa no pensiju 3.līmeņa pensiju plāniem notiek cenu krituma brīžos. Piemēram, izmaksas no viena pārvaldītāja pensiju 3.līmeņa plāniem 2020. gada martā, kad bija vērojams straujš vērtības kritums finanšu tirgos Covid-19 pandēmijas ietekmē, apmēram 4 reizes pārsniedza izmaksas, kas bija novērojamas 2019. un 2021. gada martā.

Turklāt, jāvērš uzmanība, ka līdzekļu pārvaldītājiem nebūtu iespējams sniegt konsultāciju šādiem dalībniekiem pirms līdzekļu izņemšanas no fondēto pensiju shēmas, jo līdzekļu pārvaldītāji neveic dalībnieku rīkojumu apstrādi, t.i. pārvaldītāji par šādu dalībnieka lēmumu uzzinātu tikai pēc rīkojuma iesniegšanas www.latvija.gov.lv un rīkojuma apstrādes VSAA.

Tāpat jāapzinās, ka tad, kad persona pārskaitīs līdzekļus uz pirmo pensiju līmeni, tiek zaudētas tiesības tos mantot. Kopumā šāds risinājums nevienā no vērtējumiem neatbilst pašu topošo pensijas saņēmēju interesēm.

Pārņemot pasaules praksi, efektīvāks risinājums būtu iespēja atlikt fondēto pensiju shēmas uzkrājuma izmaksu pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas. Tas radītu pretēju efektu - ļautu atlikt izmaksu aktīvu vērtības krituma brīdī un potenciāli palielināt dalībnieka vecuma pensiju. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus cenu virzība ir grūti prognozējama, it īpaši īstermiņā, tādēļ dalībniekam izdevīga būtu pakāpeniska aktīvu izņemšana no valsts fondēto pensiju shēmas, jo šāda iespēja būtiski mazinātu atkarību no tirgus situācijas līdzekļu izmaksas brīdī. Aicinām politikas veidotājus apsvērt šo risinājumu, lai dalībnieki varētu turpināt fondēto pensijas shēmas līdzekļu uzkrāšanu pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas vienlaikus radot iespēju tos izņemt no finanšu tirgus pakāpeniski un audzēt savu uzkrājumu.

Papildus vēršam uzmanību, ka OECD pētījumā (“OECD Economic Surveys: Latvia 2024”, 108.lpp., saite - https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/dfeae75b-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpublication%2Fdfeae75b-en&mimeType=pdf ) negatīvi vērtēta pieeja par uzkrājuma izmaksu pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, tostarp, minot iepriekšminētos argumentus (angl. val. “This could lead to large capital losses for individual pension plans due to short-termism by less informed pensioners and, in the tail event that redemptions outweigh inflows, curb the development of capital markets by reducing the funding base of private institutional investors.”)

Papildus pievēršam uzmanību, ka likumprojektā pašlaik ietvertais piedāvājums visticamāk rada papildus budžeta izdevumus, kas nav norādīti piedāvātā regulējuma skaidrojumā (piemēram iekļaujot šo kapitālu kā maksājumu pensiju 1. līmenī, tas būs jāindeksē, palielināsies arī valsts uzņemtais ilgdzīves risks (longevity risk un taml., valstij būs jānodrošina adekvāta klientu konsultēšanas kapacitāte un kvalitāte tiem cilvēkiem, kas vērsīsies pēc padoma par izvēles izdarīšanu).

Pie tam papildus jānorāda, ka anotācijā likumprojekta 1.panta regulējuma pamatojumā norādītais Igaunijas piemērs jau ir nesis “zināmus” rezultātus – Igaunijā katrs trešais  izmantojis iespēju atteikties no 2. pensiju līmeņa. Taču tagad viņu nākotnes pensijas būs par 30% mazākas. Pie tam tuvākajos gados nebūšot iespēja atkal veikt izmaiņas 2.pensiju līmeņa sistēmā. (skat. – “Igauņi var! Bet – vai vajag?”, žurnāls IR Finanšu pratība – speciālizlaidums, Novembris-decembris, 2023, 30.lpp.)

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Lūdzam precizēt un papildināt  piedāvāto 11. panta izmaiņu regulējumu - maksājumus līdzekļu turētājam izdalot atsevišķi, jo līdzekļu pārvaldītājs nevar atbildēt par citu juridisko organizāciju cenošanas politiku. Atbilstoši piedāvātajiem administrācijas maksu griestiem turētājbankas izmaksas var sasniegt pat 50% no līdzekļu pārvaldītāja ienākumiem un radīt neparedzētus finansiālus riskus līdzekļu pārvaldītāja finanšu stabilitātei. Atbilstoši pastāvošajam regulējumam kā līdzekļu turētājs pensiju 2. līmeņa fondiem varbūt tikai atbilstošas atļaujas saņēmusi finanšu iestādi, kas būtiski ietekmē tirgus konkurenci, kuru Latvijas Banka neregulē. Ir nekorekti šādu risku attiecināt uz regulētu finanšu tirgus dalībnieku vienlaicīgi nosakot ieņēmumu griestus.
 

-

Asociācija piekrīt par nepieciešamību izvērtēt alternatīvo ieguldījumu fondu risku pārvaldības sistēmu un atbalstam, piemēram, Latvijas Bankas piedāvājumu izstrādāt materiālu šāda procesa veikšanas ieteikumiem, taču būtiski šeit nepiekrītam atsaucei uz EK regulu. Pensiju fondu pārvaldnieks nevar būt atbildīgs par regulas ievērošanu alternatīvo ieguldījumu fondos. Pensiju pārvaldniekam nav tādu juridisku tiesību, lai noteiktu vai attiecīgais alternatīvo ieguldījumu fonds ir izpildījis regulas prasības vai nē.
Ja tas nepieciešams un lai veicinātu labāku rezultātu sasniegšanu, piedāvājam citu risinājumu -  Latvijas Banka var izdot, piemēram, ieteikumus vienotas korektas prakses veidošanai.
Ievērojot minēto, lūdzam mainīt un precizēt piedāvāto regulējumu.

-

Aicinām izteikt norādi par likuma spēka stāšanos paredzot pienācīgu laika periodu (paredzot vismaz vienu gadu pēc pieņemšanas galīgajā lasījumā un izsludināšanas oficiālajā publikācijā, piemēram, 2026.gada 1.janvāris) regulējuma ieviešanai un rīcības pakārtošanai.

Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas procesuālas prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu).

Proti, likumdošanas procesam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām, kā arī jāveicina personu uzticēšanās valstij un tiesībām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 21.3. punktu).

No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskas valsts princips ietver noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu).

Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

Nosakot pāreju uz jaunu tiesisko regulējum, labas likumdošanas princips uzliek likumdevējam pienākumu pārliecināties par to ietekmi uz jau pastāvošajām tiesiskajām attiecībām un nodrošināt personas un sabiedrības interešu mijiedarbību tieši pārejas periodā, kad personai ir jāpārkārto sava rīcība atbilstoši jaunajiem apstākļiem (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 15. punktu).

Proti, ieviešot būtiskas izmaiņas atbilstoši labas likumdošanas principam ir jāparedz pienācīgs pārejas periods, lai tiesiskā regulējuma adresāti var pārkārtot un pielāgot savu rīcību.

Papildus pievēršam uzmanību, ka pārvaldītāji tieši pašlaik jau ievieš organizatoriski un finansiāli apjomīgas un nozīmīgas izmaiņas uzsākot saziņu ar dalībniekiem (skat., piemēram, https://lvportals.lv/skaidrojumi/365673-no-pensiju-2-limena-parvalditaja-sagaidams-ieteikums-mainit-ieguldijumu-planu-2024).

 

 

1. Vēršam uzmanību, ka piedāvājums regulējumam (kas piedāvāts 11.panta 5.¹ daļā) par izmaiņām ir nesamērīgs esošai tirgus situācijai, piemēram, atbilstoši OECD pieejamai informācijai piedāvātais regulējums paredz ieņēmumu griestus, kas ir 50% mazāki nekā vidēji OECD. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijā ietvertajiem apsvērumiem par OECD datiem nav ietvertas atsauces vai norādes par publiski pieejamiem datu avotiem pēc kā iecerēts izdarīt izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
Lielākā daļa pensiju pārvaldnieka izdevumu ir saistīti ar klientu konsultēšanu un maksām, kas proporcionālas AUM (Piemēram, turētājbankas izmaksas un maksājumi Latvijas Bankai), kuriem nav apjoma ekonomijas pieaugot ieguldījumu aktīviem. Piedāvājam likmes pārskatīt proporcionāli pārvaldes izdevumu apjoma ekonomijas proporcijai.
Lai arī anotācijā minēts pretēji, matemātiski aprēķini rāda, ka šis regulējums visticamāk ietekmēs tikai 2 pārvaldnieku pārvaldīto fondu klientus. Sekojoši tas nesasniedz savu mērķi radīt lielāku pensiju kapitālu visiem VFPS dalībniekiem un rada arī, iespējams,  nevienlīdzīgu konkurenci. Šāda pieejā veidots tirgus regulējums pārliek atbildību no pensiju pārvaldnieka akcionāriem uz klientu, kā arī veido faktisku situāciju atsevišķu tirgus dalībnieku interesēs. Regulējumam būtu jābūt noteiktam balstoties uz tirgus aktīvu apjomu un jāietekmē visi tirgus dalībnieki vienlīdzīgi, skatoties no klientu, nevis akcionāru perspektīvas.

2. Ņemot vērā spēkā esošo vēsturisko regulējumu attiecībā uz maksimāli iespējamo ieguldījuma risku VFPS ieguldījumu politikā, par kuru pilnu atbildību jāuzņemas likumdevējam un pensiju uzkrājuma relatīvi īso periodu un mazos sākotnējos apjomus, ir nekorekti minēt, ka lielāko daļu VFPS sastāda dalībnieku veiktās iemaksas. Esam vairākkārtīgi norādījuši uz ievērojamo neiegūto VFPS dalībnieku ieguvumu, ko šāds regulējums bija radījis.
Ja pārvaldnieka apjoma radītie ietaupījumi rodas no pārvaldīšanas izdevumiem, tad nekorekti regulējumu attiecināt uz visiem ieņēmumiem. Pārvaldes izdevumi nav lielākā līdzekļu pārvaldnieka izdevumu sadaļa. Lielākā sadaļa ir klientu piesaistīšana un informācijas sniegšana klientiem kā arī klientu konsultēšana, kas ir individuāla un netiek tiešā mērā ietekmēta no Aktīvu apjomu izmaiņām. Tas tiek minēts arī pašā anotācijā: “Tā kā VFPS dalībniekiem ir atšķirīga finanšu pratība un atšķirīgas vajadzības pēc apkalpošanas līmeņa, specifikas un veida, pastāv ļoti liela varbūtība, ka liela daļa VFPS dalībnieku izvēlēsies individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē.”
Otrā lielākā sadaļa ir izdevumu, kas saistīti ar regulatīvo regulējumu ieviešanu un relatīvie pārvaldes izdevumi (turētājbankas izmaksas, maksājumi uzraugam utml.).
Salīdzinājums ar OECD pētījumu ir izmantots nekorekti, jo nav pievienota atsauce uz konkrēto pētījumu un tā metodoloģiju (piemēram iekļautajām izmaksām) kā arī nav norādīts cik liels ir vidējo pensiju uzkrājumu aktīvu apjoms, kas atbilst norādītajai likmei. Pēc aptuveniem aprēķiniem piedāvātais regulējums radīs 50% zemākus ieņēmumus LV VFPS pārvaldniekiem nekā vidēji OECD valstīs, kas norāda uz regulējuma nesamērīgumu.

3. Pievēršam uzmanību, ka likumprojekta virzība nebūt nav raksturojama kā vienošanās par kādiem konkrētiem eventuāliem risinājumiem, pie tam jāvērš uzmanība, ka paralēli šim procesam pārvaldītāji, atsaucoties uz OECD pētījumu (skat. https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/dfeae75b-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpublication%2Fdfeae75b-en&mimeType=pdf) saņēmuši ari aicinājumu un ir snieguši apjomīgus priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām regulējumā (skat. https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2024/06/049_1_21_49_LB.pdf) kas ļautu sasniegt labākus rezultātus un vairot dalībnieku uzkrājumus. Vienlaikus šajā projekta virzībā ar to nez kāpēc nav sasaistes, lai gan atsevišķi jautājumi it kā skarti. Laika ziņā minētās aktivitātes (uzaicinājums  sniegt priekšlikumus un atbildes) sakrīt ar likumprojekta un tā virzības sagatavošanu.

4. Skatot visus mūsu sniegtos iebildumus par likumprojektu un tā anotāciju kopsakarā, vēršam uzmanību, ka nav sniegti visi apsvērumi (vai tie sniegti nepilnīgi) par izvēlēto risinājumu izvērtējumu ievērojot Satversmes tiesas praksē un tiesību zinātnē nostiprināto pieeju par izvēlētā regulējuma risinājumu atbilstību tiesību sistēmai, principiem, tostarp, arī Satversmei. Iepriekš minētie apsvērumi liecina, ka likumprojekta izstrādes ietvaros, iespējams, nav veikts atbilstošs vērtējums vismaz daļai no risinājumiem un kādas sekas varētu rasties pēc regulējuma spēkā stāšanās (vai arī tas nav ietverts anotācijā). Pievēršam uzmanību Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šāda novērtējuma neesamība var liecināt, ka normām nav leģitīma mērķa (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.2005-25-01, 20.punkts).

-

Šobrīd pārvaldītājs no VSAA par dalībnieku saņem tikai dzimšanas gadu, kas neļauj veikt precīzu vecuma aprēķinu pārvaldniekiem. Atbilstīgākai rīcībai nepieciešams saņemt informāciju formātā dd.mm.yyyy, vecumam atbilstošā plāna noteikšanai.
 

Papildināt likumprojekta 3.pantu (par izmaiņām likuma 10.pantā) ar tekstu šādā redakcijā.
“aizstāt pirmās daļas 12.punktā vārdus “dzimšanas gadu” vārdiem “dzimšanas datumu, mēnesi un gadu”;”
 

Lūdzam skaidrot anotācijā par pieeju kā iecerēts korekti un samērīgi risināt domstarpības par šajā daļā ietverto prasību piemērošanas interpretāciju. Lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju vai papildināt normas tekstu par paredzēto risinājumu.
 

-

Aicināms apsvērt kā vērtības noteikšanas datumu noteikt 30. septembri nevis 30. novembri. Ilgāks periods dotu vairāk laika līdzekļu pārvaldītājam sagatavot nepieciešamās izmaiņas datorsistēmās un dalībniekiem paredzētajos informatīvajos materiālos, vienlaikus maksājuma pastāvīgās daļas noteikšanas koncepcijas būtību tas nemainītu.
 

Aizstāt likumprojekta 4.pantā piedāvātajā 11.panta 5.¹ daļas 1. punktā vārdu “novembrī” ar vārdu “septembrī”.
 

Grozījumu projektā kā darījuma izmaksas, kas veido maksājumu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ir noteiktas izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu plāna portfelī esoša aktīva iegādi vai atsavināšanu un kas ir minēta regulas 2017/653 VI. Pielikumā. Regulas VI pielikumā (5.p.h) kā viens no regulāro izmaksu veidiem ir noteiktas finansēšanas izmaksas, kas saistītas ar aizņēmumu, ko sniegušas saistītas personas. Kredītlīnija no saistīta uzņēmuma atbilst PRIIP VI pielikumā noteiktajam regulāro izmaksu veidam, bet kredītlīnija pēc būtības var ne vienmēr būt saistīta ar konkrēta plāna aktīva iegādi vai atsavināšanu. Lai ierobežotu risku par dažādu likuma grozījumu projektā noteikto darījuma izmaksu interpretāciju, ierosinām precizēt piedāvāto likuma 11.panta 5.¹ daļas 3.punktu.

3) darījuma izmaksas, kas ir saistītas ar ieguldījumu plāna ieguldījumu portfelī esoša aktīva iegādi vai atsavināšanu, vai  kas ir minētas Komisijas 2017. gada 8. marta Deleģētās regulas (ES) 2017/653, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu sniegšanas prasību izpildes nosacījumiem VI pielikumā.”;
 

Lūdzam anotācijā skaidrot turpmāko rīcību saziņas vešanas jautājumā ar dalībniekiem. Lūdzam apsvērt praktisku risinājumu par saziņu ar dalībniekiem, kam nav aktuālas kontaktinformācijas vai sasziņa jāveic sūtot papīra vēstules – Asociācija un citi  tirgus dalībnieki par minēto problēmu jau vairākkārt vērsušies pie kompetentajām institūcijām. Par minēto jautājumu tika nosūtīta arī kopīga vēstule šā gada 26.martā. Vienlaikus šeti jāvērš arī uzmanība uz OECD pētījumā (skat. https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/dfeae75b-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpublication%2Fdfeae75b-en&mimeType=pdf) sniegto norādi par administratīvā regulējuma slogu pensiju pārvaldīšanas regulējumā (citiem vārdiem sakot nepieciešams racionāls un ilgtspējīgs risinājums attiecīgajai problēmai).
 

-

Lai mazinātu interpretācijas riskus, aicinām precizēt piedāvātās normas izklāstu tiesiskai skaidrībai.
 

Izteikt likumprojekta 7.pantā (par izmaiņām likuma 12.pantā) piedāvāto devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Ieguldījumu plāna ieguldījumi kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros ir ieguldījumi:
1) ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros;
2) iespējkapitāla tirgū;
3) alternatīvo ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus komercsabiedrību kapitālā, tai skaitā iespējkapitāla tirgus ieguldījumus;
4) nekustamā īpašuma fondos, kuru sviras finansējums ir vienāds vai lielāks par 50 procentiem no to neto aktīvu vērtības.”
 

Priekšlikums pie "6.2. detalizēts izdevumu aprēķins" - 
Lūdzam skaidrot un papildināt anotāciju, jo nav saprotams, kāda būs VSAA atskaitījuma likme – anotācijā, škiet, ir sniegta pretrunīga informācija. No vienas puses, VSAA samazināsies ar VFPS saistītais ziņošanas slogs, no otras puses ir minēts, ka likme palielināsies.
 

-