Atzinums

Rīcības plāns pēc tā satura atbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" 4.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajam plānošanas dokumentam, kam jāveic ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. 

-

Rīcības plānā nav atspoguļots, kādā veidā plāno palielināt atdevi no katra ha, piemēram, būtiski palielinot minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, papildus platību (zālāju, mežu) pārvēršanu par aramzemi vai citiem paņēmieniem.
Nav saprotams, kā šīs mērķis ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2024. gada 24. jūnija regulu  2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869, jo īpaši, tā 11.pantu par lauksaimniecības ekosistēmām, veicinot regulā noteikto indikatoru augšupejošo tendenci, kas attiecināms uz visu lauksaimniecības sektoru. Līdz ar to VARAM neatbalsta rīcības plānu esošajā redakcijā.

-

Rīcības plānā daudzkārt norādīts uz lauksaimniecības nozīmi darba vietu nodrošinājumam un reģiona attīstībai lauku apvidos.
Tāpat rīcības plānā viens no mērķiem ir būtiski uzlabot pievienoto vērtību uz katru nodarbināto.
Tai pat laikā gan rīcības plānā, gan CSP datos ir konstatējams saimniecību un nodarbināto skaita samazinājums, kas lielā mērā saistīts ar saimniecību paplašināšanos (apsaimniekotā lauksaimniecības zeme vidēji uz vienu saimniecību), kā arī palielinoties industrializēto saimniecību skaitam (apsaimniekotajām platībām), gan mehanizācijas un automatizācijas apmēram, tostarp, atbalstam, tas ir, uz vienu ha (augkopības) vai vienu mājlopu (lopkopības nozarē) aizvien mazāk būs nepieciešami nodarbinātie. Turklāt samazinot darbinieku skaitu (ja iepriekš nodarbināti 20, bet pēc investīcijām automatizācijas risinājumos, nepieciešami vairs tikai 10), "pievienotā vērtība" uz katru darbinieku matemātiski pieaug.
Līdz ar to aizvien vairāk sniedzot atbalstu tieši lielo industriālo saimniecību attīstībai (vai vidējo saimniecību "industrializācijai"), tostarp, robotizācijai (piemēram, liellopu fermās ar pilna cikla automatizētiem rīkiem), sagaidāms vēl lielāks nodarbināto skaita samazinājums, nonākot pretrunā ar rīcības plāna mērķi par nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos.

-

Rīcības plāna 3.2. apakšnodaļā (19 -20..lpp.,3.5. attēls) norādīts, ka lielākās LIZ platības tiek izmantotas graudaugu audzēšanai, turklāt ar tendenci uz platību palielināšanos. Savukārt lauksaimniecības kultūras ar lielāku potenciālo izlaidi no viena hektāra tiek audzētas ievērojami mazākā platībā un to apjoms samazinās. 
No tā var secināt, ka graudaugu audzēšana ir ar zemu pievienoto vērtību, turklāt ar tendenci palielināties, tai pat laikā rīcības plānā nav iezīmēti konkrēti pasākumi šīs tendences maiņai (pašreizējo graudaugu platībās audzēt kultūras ar augstāku pievienoto vērtību).
Arī tālākā tekstā par ilggadīgo  zālāju platībām un zemo dzīvnieku blīvumu (skaits uz ha) neseko rīcības ekstensīvas lopkopības palielināšanai zālāju atbilstošai apsaimniekošanai.
Kā vienīgais risinājums norādīts uz augsnes auglību (analīzēm), kam ir ļoti pastarpināta nozīme uz rīcības plānā norādītājām iepriekšminētājām problēmām (mazas pievienotās vērtības kultūru audzēšana, nepietiekama zālāju apsaimniekošana),  kā arī nav analizēti šo problēmu cēloņi (nesabalansēts līdzšinējais atbalsts (lielākais finansējums novirzīts nozarei (graudkopībai) ar mazāko pievienoto vērtību), vietējās pārstrādes nepietiekamība vai citi).

-

Rīcības plāna aprakstos par trīs saimniecību grupām (piemēram, 21.-22.lpp.)  lūdzam pievienot informāciju par nodarbināto skaitu katrā saimniecību grupā (piemēram, pie 3.tabulas). Tas ir būtisks rādītājs, lai izvērtētu rīcības plāna ietvara ietekmi uz nodarbinātību lauku apvidos. Rīcības plānā kā "vides saimniecības" novērtētas 27 tūkst. saimniecību, kuriem ir būtiska sociāla, vidiska un pašpatēriņa apgādes nozīme,  tai pat laikā no rīcības plāna var noprast, ka šīs lauksaimniecības zemes un tajā nodarbinātie, kā arī pašpatēriņa nodrošinājums nav ZM (KLP) interešu sfērā, kas nonāk pretrunā rīcības plāna norādītajam par nozares ilgtermiņa mērķiem par lauksaimniecības nozīmi nodarbinātības nodrošināšanā, pašapgādē un reģiona attīstībā.

-

Rīcības plānā norādīti tikai vispārējie ekonomiskie rādītāji pa lauksaimniecības grupām, kā arī ļoti īsi aprakstīta esošā situācija, tai pat laikā rīcības plāns nesatur konkrētus pasākumus, kādā veidā plānots sasniegt norādītos mērķus (par izlaidēm uz ha, produktivitāti, ieņēmumiem), turklāt aptverot tikai ekonomiskos mērķus, pilnībā izslēdzot pārējos horizontālos ES un nacionālos mērķus ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt rīcības plāna norādītos mērķus, potenciālos pasākumus un to ietekmes uz reģionu attīstību, nodarbinātību un vides, tostarp bioloģiskās daudzveidības, mērķiem. Lūdzam būtiski pārskatīt rīcības plānu, norādot, ar kādām rīcībām tiks nodrošināti pārējie mērķi - sociālie (darba vietas), vides un klimata mērķi paralēli ekonomiskajiem rādītājiem.
VARAM neatbalsta maksājumu sasaisti tikai ar ekonomisko sniegumu, kā arī iebilst, ka par "vides saimniecību" grupu atbildība un finansējuma nodrošinājums pāriet uz VARAM. Šāda pieeja nonāk pretrunā ar principu "piesārņotājs maksā”, jo no KLP tad tiktu atbalstīta tikai konkrēta sabiedrības daļa, kuru saimnieciskā darbība rada ietekmi uz vidi, tai pat laikā maksājumus,kas saistīti ar dabas saglabāšanu, nesniedzot.

-

Rīcības plānā kā vienas no problēmām lauksaimniecības nozares zemajai pievienotajai vērtībai norādīta importa dominance patēriņā un  zemas pievienotās vērtības radīšana Latvijā, tas ir, Latvija eksportē izejvielas, tā radot pienesumu citas valsts ekonomikā.
Vienlaikus rīcības plānā paredzētie pasākumi šīs problēmas risināšanai pārsvarā balstās uz nozaru pašu izstrādātām stratēģijām, vadlīnijām un citiem vispārīgi formulētiem instrumentiem, kuru ietekme šobrīd nav skaidri izvērtējama. Piemēram, ir pamatotas šaubas, vai graudkopības nozares pašiniciēti izstrādātā stratēģija ietvers konkrētus un efektīvus pasākumus nozares pārstrukturizācijai uz citām, augstākas pievienotās vērtības kultūrām vai būtiskai kultūru diversifikācijai, kā arī kā šajās stratēģijās tiks ņemti vērā sociālie un vides aspekti (rīcības plāna 31.lpp.), ja to izstrādē un izskatīšanā piedalās tikai pati nozare.
Turklāt jāatzīmē, ka rīcības plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi mazo lauku saimniecību (lauku reģionu apdzīvotības) saglabāšanai. Vēl vairāk – gadījumos, kad šīs saimniecības tiek klasificētas kā “vides saimniecības”, tās faktiski tiek izslēgtas no rīcības plāna tvēruma.

-

Būtiska daļa no kopējās lauksaimniecības nozares ir bioloģiskā lauksaimniecība, kurai ES stratēģiskajos dokumenti ir noteikti sasniedzamie mērķi (īpatsvars), bet rīcības plānā praktiski nav pieminēti. Rīcības plānā netiek vērtēti un paredzēti pasākumi to saglabāšanai un attīstībai, koncentrējoties tikai uz nozaru tiešajiem ekonomiskajiem rādītājiem (jo īpaši, sasaistē ar atbalstiem), kas pie nepiemērotiem pasākumiem un nosacījumiem atbalstu saņemšanā un investīciju piesaistē var novest pie bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara samazināšanās (pāriešanu uz konvenciālo lauksaimniecību), kas nav atbalstāmi.
Tāpat rīcības plānā nav skaidrots, vai tajā ir ņemts vērā un aprēķinot ietverts Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāns
2023.–2030. gadam, kurā, piemēram, 5. prioritārajā virzienā paredzēts, ka ir jāatbalsta bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījums ilgtspējas un vides problēmu risināšanā, kā arī jāparedz klimatiskās un vides pēdas mazināšanas pasākumi.
 

-

Rīcības plāns kopumā deklaratīvi atsaucas uz ilgtspējīgu attīstību un vides aspektiem, tomēr pēc būtības tas nesniedz izmērāmu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā visā lauksaimniecības nozarē, kā arī neveido līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un dabas aizsardzību, līdz ar to neatbilst integrētas un ilgtspējīgas attīstības principam un rada risku, ka lauksaimniecības attīstība plānota uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rēķina.
Attiecīgi ir nopietnas bažas, ka rīcības plāns nonāk pretrunā ar Putnu un Biotopu direktīvām, kā Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos (t.sk. Biodaudzveidības stratēģija 2030, “Farm to Fork”) secināto, ka biodaudzveidības zudums apdraud lauksaimniecību, līdz ar to ir jāveicina ekosistēmu noturība un biodaudzveidības atjaunošana kā priekšnoteikums pārtikas nodrošinājumam.  
Tādēļ šāds rīcības plāns esošajā veidolā nav atbalstāms.

-

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu kopējai lauksaimniecības politikai "Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing the conditions for the implementation of the Union support to the Common Agriculture Policy for the period from 2028 to 2034" (Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/media/1zed3god/st-11733-2025-init_en.pdf) ir ietverti arī citi virzieni, kas atbalstāmi. Dokumentā nav ietverti tādi virzieni kā lauksaimniecības un mežsaimniecības stiprināšana un to loma klimata pārmaiņu mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dabas resursu aizsardzībā, atbalstot ilgtspējīgas un vietējiem apstākļiem pielāgotas ražošanas metodes. Lūdzam papildināt plānu arī ar šiem virzieniem.

-

Aktīvā lauksaimnieka kritēriju pastiprināšana, kas izsvērta dokumentā, var radīt citus sociālekonomiskos riskus, kas nav analizēti. Piemēram, ja atbalsta maksājumu saņemšana mazajiem lauksaimniekiem šobrīd dod iespēju veikt ainavas uzturēšanu un sniedz atbalstu, lai ražotu paši sev, tādējādi neveidojot sociāli neaizsargātu sabiedrības slāni, tad šāda atbalsta liegšana nākotnē var pastiprināt spiedienu uz pašvaldībām sociālekonomiska rakstura problēmu novēršanai. 
Lūdzam veikt šo risku analīzi vai novēršanu, precizējot dokumentu.

-

Lūdzam ietvert skaidrojumu par dokumentā minēto valsts reģionu partnerības plānu, proti, kāds un kur noteikts šī dokumenta plānotais tvērums, kā arī to, kas atbildīgs par šī dokumenta izstrādi? Šobrīd publiski nav pieejama informācija par šāda plānošanas dokumenta izstrādi un tajā paredzētajiem pasākumiem, lai varētu izvērtēt sasaiti starp dažādiem lauksaimniecības izaugsmes plānošanas dokumentiem.

-