Atzinums

Organizējot publiskos iepirkumus, atkarībā no paredzamās līgumcenas un iepirkuma priekšmeta, tiek ievērotas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPIL) vai Publisko iepirkumu likuma (PIL) 2.panta prasības, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības. Minētais tiesiskais regulējums jau paredz visaptverošu iepirkumu organizēšanas kārtību, nosakot Pasūtītājam pienākumu nodrošināt finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu, ievērot vienlīdzīgas attieksmes, atklātības un samērīguma principus, nepamatoti neierobežot konkurenci, kā arī izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Līdz ar to likumdevējs jau ir izveidojis pilnvērtīgu publisko iepirkumu regulējumu, kā arī uzraudzības un kontroles sistēmu, kas nodrošina iepirkumu tiesiskumu, lietderību un atbildības piemērošanu pārkāpumu gadījumā.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka Ministru kabineta protokollēmuma projektā paredzētais pienākums Pasūtītājam papildus izvērtēt katra plānotā vai uzsāktā iepirkuma lietderību un piegādātājiem izvirzīto prasību samērīgumu radītu būtisku un nesamērīgu administratīvo slogu, turklāt šāds pienākums dublētu jau spēkā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktās prasības.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt protokollēmuma projektu, paredzot:
1) konkrētu plānoto iepirkumu līgumcenas robežvērtības, nevis uz visiem publiskajiem iepirkumiem neatkarīgi no to apjoma;
2) prasība ir piemērojama tikai tām iepirkuma procedūrām, kuras vēl nav izsludinātas, jo attiecībā uz iepirkumiem, kas jau ir uzsākti vai atrodas līguma slēgšanas stadijā, objektīvi nav iespējams mainīt iepirkuma dokumentāciju vai piegādātājiem izvirzītās prasības.


 

-

Attiecībā uz piegādātājiem izvirzāmo prasību samērīguma izvērtēšanu, norādām, ka plānoto iepirkumu sagatavošanas stadijā konkrētās kvalifikācijas, tehniskās un citas prasības piegādātājiem vēl nav noteiktas, jo tās izstrādā un apstiprina iepirkuma komisija iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas laikā. Līdz ar to prasība šajā stadijā izvērtēt vēl neizstrādātu prasību samērīgumu faktiski nozīmētu hipotētisku pieņēmumu izdarīšanu par nākotnē iespējami noteiktajiem nosacījumiem, kas neveicina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un rada nepamatotu administratīvo slogu, nelietderīgi izmantojot Pasūtītāja administratīvos resursus. Lūdzam neattiecināt piegādātājiem izvirzāmo prasību samērīguma izvērtēšanu uz plānotajiem iepirkumiem vai svītrot šo prasību, jo pienākums noteikt samērīgas prasības jau izriet no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un ir iepirkuma komisijas pienākums.

-

Ar Ministru kabineta protokollēmuma projektu tiek uzlikts pienākums iestādēm izvērtēt katra plānotā vai uzsāktā iepirkuma, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā, lietderību un piegādātājiem noteikto prasību samērīgumu. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienveidīgu tiesību normas piemērošanu praksē, lūdzam precizēt Ministru kabineta protokollēmuma projektā lietotos terminus un skaidri noteikt, kas konkrēti ir saprotams ar jēdzieniem "plānots iepirkums" un "uzsākts iepirkums" (piemēram, vai "plānots" nozīmē iepirkumu plānā iekļautu pozīciju, vai tikai tādu iepirkumu, kuram jau tiek gatavots nolikums; "uzsākts" var tikt interpretēts gan kā izsludināts iepirkums, gan kā iepirkums, kurā uzsākta tirgus izpēte vai izsludināta apspriede ar piegādātājiem).
 

-

Attiecībā uz protokollēmuma projekta 1. punktā ietverto uzdevumu “izvērtēt katra plānotā vai uzsāktā iepirkuma [...]" lietderību vēršam uzmanību, ka šāda pieeja nav samērīga un rada nesamērīgu administratīvo slogu un neļauj koncentrēt resursus uz tiem iepirkumiem, kuros pastāv augstāks sadārdzinājuma vai konkurences ierobežošanas risks. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir dažādas līgumcenas robežvērtības (sliekšņi), tad būtu lietderīgi protokollēmumā paredzēt konkrētu līgumcenas slieksni iepirkumiem par kuriem veicams izvērtējums. 
Vienlaikus nepieciešams precizēt arī prasību attiecībā uz “plānotajiem iepirkumiem”, jo nav skaidrs, kādā stadijā iepirkums uzskatāms par plānotu un kādā brīdī tas būtu pakļaujams izvērtēšanai. Iepirkuma plānošanas process var ietvert dažādas stadijas, sākot no vispārējas vajadzības identificēšanas līdz detalizētas tehniskās specifikācijas izstrādei, un ne visos šajos posmos ir iespējams objektīvi izvērtēt ne lietderību, ne prasību samērīgumu, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Ņemot vērā minēto, no administratīvā sloga viedokļa, būtu lietderīgi precizēt, ka izvērtējumu, kā to paredz gan protokollēmuma nosaukums un anotācija, veic tikai attiecībā uz uzsāktajiem iepirkumiem. Savukārt attiecībā uz plānotajiem iepirkumiem var noteikt jaunu un vispārīgu punktu gan valsts pārvaldes iestādēm, gan kapitālsabiedrībām, kas paredzētu, ka, plānojot iepirkumus un izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, pasūtītāji nodrošina konkurenci veicinošu un samērīgu prasību noteikšanu, kas gan pēc būtības jau tā izriet no Publisko iepirkumu likuma un citiem normatīvajiem aktiem.

-

Protokollēmuma projektā ietvertais formulējums “īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā” rada interpretācijas neskaidrības, jo nav saprotams, vai ar to tiek noteikta prioritāra nozīme konkrētai nozarei vai arī paredzēta atšķirīga izvērtēšanas pieeja. Ja mērķis ir izvērtēt visus iepirkumus, tad šādas nozares izcelšana bez skaidrojuma nav pamatota un var radīt neviennozīmīgu normu piemērošanu. Savukārt, ja tiek pieņemts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumi ir īpaši riska ziņā, tad tas būtu skaidri jāatspoguļo anotācijā, nosakot konkrētus pamatojumus un, ja nepieciešams, arī atšķirīgus izvērtēšanas kritērijus. Pretējā gadījumā minētais formulējums būtu svītrojams, nodrošinot normu viennozīmību.
Vienlaikus nav definēts izvērtējuma saturs, kritēriji un forma, kādā izvērtējuma rezultāti ir iesniedzami, kas rada risku, ka dažādās iestādēs izvērtējums tiks veikts atšķirīgi, radot nesalīdzināmus rezultātus un papildu slogu rezultātus apkopojot.

-