Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2.un 3.punktu, kur ir definēti jēdzieni "valsts nodeva" un "pašvaldības nodeva". Uzsveram, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Proti, attiecībā uz valsts nodevu pašvaldībai nav izvēles iespēja noteikt vai nenoteikt, ka par tās sniegto pakalpojumu vai nodrošinājumu ir vai nav maksājama valsts nodeva.

Piemēram, ir valsts nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu, kuru administrē pašvaldības. Vienlaikus pašvaldībām nav izvēles iespēja - noteikt vai nenoteikt par šo pašvaldības pakalpojumu valsts nodevu. Šī valsts nodeva ir maksājama jebkurā Latvijas pašvaldībā, kurā tiek saņemts šis pakalpojums.

Savukārt pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums, kas nozīmē, ka attiecībā uz šo nodevu pašvaldība var izvēlēties - vai par tās sniegto pakalpojumu tās administratīvajās robežās ir maksājama nodeva.

Ņemot vērā augstāk aprakstīto, likumprojektā ietvertā pašvaldības ceļu nodeva, ko Satiksmes ministrija likumprojektā (kā tas izriet no anotācijas) piedāvā kā valsts nodevu, Finanšu ministrijas ieskatā, pēc būtības ir pašvaldības nodeva. Ja mērķis maksājuma "pašvaldības ceļa nodeva" noteikšanai tieši par valsts nodevu ir valstī vienotu piemērošanas principu ievērošana/noteikšana, atkārtoti norādām, ka ir iespēja to darīt, kā tas šobrīd jau ir noteikts uz pašvaldību nodevu objektiem Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 “ Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” (ikvienai pašvaldības domei, nosakot savos saistošajos noteikumos pašvaldības nodevu, ir pienākums tos ievērot).

Kā minējām iepriekš sniegtajā atzinumā, aicinām izvērtēt iespēju pašvaldības nodevu par pašvaldības ceļu lietošanu noteikt likumā “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā un, ja ar to ir plānots aizstāt šobrīd noteikto pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā (no likumprojekta anotācijas izriet, ka likumprojekts regulē arī pašvaldības ceļu nodevu, līdzīgu kurai līdz šim piemēro Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un nosaka to ar saviem pašvaldības saistošajiem noteikumiem), tad vienlaikus no likuma "Par nodokļiem un nodevām" ir izslēdzams konkrētais pašvaldības nodevas objekts. Savukārt uzlikšanas kārtība būtu paredzama Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”, kā tas līdz šim attiecībā uz pašvaldības nodevām ir noticis.
Par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos ir iekļaujama informācija arī šī likumprojekta anotācijas 4.sadaļā.

Vēršam uzmanību uz apstākli, ka, nosakot "pašvaldības ceļu nodevu" par valsts nodevu, kuru administrē pašvaldība, nozīmētu, ka šī nodeva būtu jāiekasē visām Latvijas pašvaldībām bez izvēles iespējām par ieviešanu/piemērošanu savā administratīvajā teritorijā, kādas šobrīd ir noteiktas likumprojektā (attiecīgās normas šajā gadījumā no likumprojekta ir svītrojamas).

Ņemot vērā, ka no likumprojekta skaidri neizriet, vai "pašvaldības ceļu nodeva" ir valsts vai pašvaldības nodeva (likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka šī ir valsts nodeva, kuru administrē pašvaldība, taču vienlaikus ir saglabātas izvēles iespējas pašvaldībām šo nodevu piemērot vai nepiemērot), lūdzam arī atkārtoti izvērtēt Finanšu ministrijas iepriekš sniegtajā atzinumā 1., 5. un 15.iebildumu.

-

Valsts ieņēmumu dienestam ( turpmāk – VID) nav informācijas kādus datus Jūrmalas dome izmanto administrējot iebraukšanas maksas iekasēšanu Jūrmalā, jo saskaņā ar spēkā esošo sadarbības līgumu starp VID  ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību “Par informācijas sniegšanu tiešsaistes režīmā, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras E-pakalpojumu infrastruktūru”  notiek datu apmaiņa saskaņā ar konkrētiem normatīviem aktiem, bet to starpā nav norādīti Jūrmalas domes 2023.gada 29.jūnija saistošie noteikumi Nr.13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā”, lai izmantotu VID rīcībā esošu informāciju iebraukšanas maksas administrēšanai.
 

-

Uzturam spēkā iepriekš izteikto iebildumu ar lūgumu precizēt tiesisko regulējumu, precīzi definējot, kādus datus un no kādām Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām ir tiesības izmantot pašvaldībām pašvaldību ceļu nodevas administrēšanai.

-

Lūdzu papildināt anotāciju, norādot, kāds ir autoceļu lietošanas nodevai un pašvaldības ceļu nodevai mērķis (piemēram, kā tas ir norādīts attiecībā uz ceļa infrastruktūras nodevu - sabiedrības motivēšana veikt mazākus attālumus ar vairāk piesārņojošām automašīnām).
Šāda pamatojuma nepieciešamība ir saistīta arī ar apstākli, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normatīvajos tiesību aktos noteikts obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2020.gada 20.marta sprieduma lietā Nr.2019-10‑0103 23.punktu). Tādējādi, lai ierobežotu Satversmes 105.pantā ietvertās pamattiesības uz īpašumu, ir nepieciešams noteikt šī ierobežojuma (konkrētajā gadījumā – valsts nodevas) leģitīmo mērķi.

un vienlaikus lūdzam, runājot par valsts nodevām, nelietot terminu "maksa", jo maksas pakalpojums līdztekus valsts nodevām ir viens no maksājumu veidiem. Tādējādi lūdzam , piemēram, likumprojekta 15.pantā termina "maksa" vietā lietot terminu "maksājums". 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai var izveidoties situācija, kad personai var nākties maksāt visas ar ceļu lietošanu saistītās nodevas (proti, vai tās var pārklāties), atceroties, ka visas paredzamās nodevas ir tieši ceļu lietošanas nodevas. Proti, autoceļu lietošanas nodevu maksā par noteiktu valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu, infrastruktūras nodevu - braucot autoceļu tīklā, savukārt pašvaldības ceļu nodevu - par ceļu lietošanu tās teritorijā.

Vienlaikus lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut skaidrojumu par likumprojekta 9.panta piektajā daļā iekļauto regulējumu par to, ka par nodevas iekasēšanu var tikt noteikta maksa, proti, autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs vai Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tiesīgi iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu.

-

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ pantu (spēkā no 01.01.2023.) nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos:
1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu ir publiski pieejama;
2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Tātad neizpildītas saistības nodokļu jomā var būt ne tikai nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro, bet arī neiesniegtas deklarācijas, kuru iesniegšanas termiņš kavēts vairāk par 15 dienām. Ja nav iesniegta deklarācija, tad VID rīcībā nav informācijas par iespējamo parādu. Tādējādi, lai normatīvajos aktos noteiktu vienotu vērtēšanas kritēriju attiecībā uz saistību izpildi nodokļu jomā, piem., pēc līdzības, kā noteikts Publisko iepirkumu likumā, ierosinām 5. punktu izteikt šādā redakcijā: