Atzinums

Noteikumu projekts izdots, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu. Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktos ietverts pienākums Ministru kabinetam noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību un specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi.
Turpretim noteikumu projekta 54. punkts regulē finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu. Norādām, ka noteikumu projektā noteiktā kartība, kādā finansējuma saņēmējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu neietilpst Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu noteiktajos pienākumos Ministru kabinetam.
Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.[1] Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu.[2] Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[3]
Tādējādi secināms, ka, iekļaujot noteikumu projektā regulējumu, kurā finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu kārtība, ir ārpus Vadības likuma 19. panta 13. un 6. punktu noteiktā deleģējuma.
Vadības likuma 19. panta 2. punktā Ministru kabinetam ir noteikts pienākums noteikt kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tostarp projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu un kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu saturu, noslēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, tostarp sadarbības iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma izdarīšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus.
Attiecīgi, lai iekļautu noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikta finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma kārtība, ir jāpapildina noteikumu projekta pilnvarojošais likums, t.i., ar Vadības likuma 19. panta 2. punktu.

[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10. punkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.4. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
 

-

Norādām, ka Tieslietu ministrijai nav iespējams precīzi izvērtēt, kuras noteikumu projekta normas ir ieviestas atbilstoši noteikumu projektā norādītajām Eiropas Savienības regulām. Papildus norādām, ka anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā ir norādītas neprecīzas noteikumu projekta vienības (anotācijas 5. sadaļas 1. tabula nav precizēta atbilstoši veiktajiem precizējumiem noteikumu projektā).
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija varēs sniegt precīzu izvērtējumu par noteikumu projekta atbilstību minētajām Eiropas Savienības regulai pēc anotācijas precizēšanas, precizējot anotācijas 5. sadaļu, jo īpaši tās 1. tabulu.

-

Izsakām bažas, ka noteikumu projekta 44. punktā regulētais pienākums Finansējuma saņēmējam izstrādāt kārtību (metodiku), kādā identificē un nosaka pasākuma mērķa grupas, kas kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs un kā komercdarbības atbalsta saņēmējs, iespējams, dublē noteikumu projekta 37. punktā ietverto regulējumu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 44. punkts ir izteikts atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. un 3.3. apakšpunktam un neatbilstības gadījumā izdarīt attiecīgus precizējumus.

-