Atzinums

Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta ietvaros plānots izstrādāt maģistra programmu, proti, sniegt atbalstu darbībām izglītības jomā, vienlaikus plānotas arī atsevišķas darbības pētniecības jomā, nav skaidrs, kāpēc tiek plānoti specifiski rādītāji attiecībā uz maziem un vidējiem komersantiem (MVK). Komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā ir jāsaprot, vai atbalsta pasākums paredzēts tikai MVK darbiniekiem, jo tad jāvērtē, vai nav saskatāms atbalsts MVK; skaidrojam, ka gadījumos, kad atbalsts plānots MVK darbinieku apmācībai, jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Komisijas regulas Nr.651/2014 31.pants. Parasti gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts universitātēm, programmas ir pieejamas visiem interesentiem izglītības sistēma ietvaros un netiek noteikts, kādas personas var tikt uzņemtas studiju programmās.
Lūdzam precizēt MK noteikumu projektu, ņemot vērā to, kāds ir pasākuma mērķis un kam plānots atbalsts. 

-

Ņemot vērā to, ka pasākums vienlaikus aptver gan atbalstu izglītības jomā, gan atbalstu pētniecības jomā (kā norādīts 3. punktā: "stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti valsts izglītības sistēmas ietvaros, akadēmisko un pētniecības izcilību Latvijā"), atbalsta piešķiršana no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa ir jāanalizē, ievērojot abu jomu atšķirīgos valsts atbalsta nosacījumus. Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu projekta 21. punktā uzskaitītās izmaksas var tikt attiecinātas gan uz pētniecības aktivitātēm, kas minētas 19. punktā (īpaši 19.4, 19.5, 19.6, kā arī 19.10, 19.11 un 19.12), gan arī uz izglītības jomas aktivitātēm (19.1, 19.2, 19.3, 19.7, 19.8, 19.9, kā arī 19.10, 19.11 un 19.12). MK noteikumu projektā definīcijās attiecībā uz nesaimniecisku darbību ir runa tikai par pētniecības pamatnostādnēs balstīto izpratni par nesaimniecisku darbību pētniecības jomā, tāpat paredzēta izvērtēšana par atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai. Taču, tā kā atbalsts tiek paredzēts arī izglītības jomā, aicinām nodrošināt, ka projektos uz darbībām (un izmaksām) izglītības jomā tiek attiecīgi piemērota izglītības jomai atbilstoša komercdarbības atbalsta kontroles analīze (ja maģistra studiju programma ir daļa no vispārējās valsts izglītības sistēmas, aicinām vērtēt, vai ieņēmumi nepārsniedz 50% no izdevumiem, lai secinātu, vai atbalsts paredzēts nesaimnieciskai darbībai izglītības jomā, un, ja pārsniedz 50%, tad tālāk aicinām vērtēt ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū pēc noteiktiem kritērijiem, kurus iekļauj MK noteikumos). Lūdzam pārskatīt un precizēt vai papildināt MK noteikumu projektu, arī, piemēram, 25. punktu, lai skaidri nodalītu, kādi nosacījumi un analīze tiek piemērota katrai no minētajām jomām.

-

Izstrādājot maģistra studiju programmu vispārējās izglītības sistēmas ietvaros, tā būtu pieejama ikvienam interesentam neatkarīgi no viņa darba vietas. Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par to, kas ir plānotā atbalsta saņēmēji komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā – vai tās ir augstākās izglītības iestādes, komersanti vai abas grupas. Skaidrojam, ka gadījumos, kad izstrādātās studiju programmas paredzētas tikai komersantu darbiniekiem, proti – piekļuve tām ir ierobežota konkrētiem uzņēmumiem vai to darbiniekiem –, šāda pieeja var tikt interpretēta kā valsts atbalsts uzņēmumiem. Līdz ar to šādā gadījumā attiecībā uz uzņēmumiem būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, un tas jāatspoguļo arī MK noteikumu projektā un anotācijā.

-

Lūdzam pamatot noteikumu projekta 19.4. apakšpunkta darbības attiecināmību un nepieciešamību, ja šo darbību jau nosedz 19.12.2023. Ministru kabineta noteikumi Nr.811 'Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.8. pasākuma "Doktorantūras granti" īstenošanas noteikumi' (turpmāk - 1.1.1.8. pasākums). 1.1.1.8. pasākuma ietvaros paredzēts sniegt atbalstu doktorantūras grantu veidā, sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 
Saskatām augstu dubultā finansējuma risku ne tikai doktorantu iesaistē, bet arī plānoto pētniecības izdevumu ietvaros, jo noteikumu projektā, tāpat kā 1.1.1.8. pasākumā, paredzēts sniegt atbalstu doktorantiem, iesaistot tos vismaz 12 mēnešus projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes un pētniecības izdevumus, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi.


 

-

Vēršam uzmanību, ka projekta vadības izmaksas var paredzēt tikai finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam, attiecīgi lūdzam dzēst vārdus "un sadarbības partnera", kā arī lūdzam noteikumu projekta 19.punktu aizstāt ar noteikumu projekta 19.10. un 19.12.apakšpunktiem.

-

Lūdzam skaidrot, uz kāda normatīvā akta pamata ir noteikta vienota likme 40 % apmērā no tenūras profesora atlīdzības izmaksām 21.11. apakšpunktā noteikto izmaksu segšanai. Vēršam uzmanību, ka vienotā likme, kas ir piemērojama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politika 56.punkta 1.punktu, ir attiecināma uz darbību (kas Regulas izpratnē ir, piemēram, projekts, līgums vai projektu grupa, kas atlasīti attiecīgajās programmās), nevis uz projekta atbalstāmo darbību.

-

Ņemot vērā, ka no pašreizējās noteikumu projekta 26.punkta redakcijas nav skaidrs, kādā laika periodā 50% nosacījums ir jāpiemēro, lūdzam norādīt periodu, kurā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim jānodrošina 50% ieņēmumu nosacījums, kas tādējādi ļautu izvērtēt iespējamo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū.

-

Lūdzam IZM skaidrot, vai tas, ka pasākuma ietvaros tiks uzskaitīti MVU darbinieki, kas pilnveido kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju prasmes (7.1.1.apakšpunkts) un pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj MKN projekta 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētie dati nozīmē to, ka līdzmaksājums par prasmju apguvi tiks iekasēts no uzņēmumiem?
MK noteikumos ietvertais nosacījums pēc būtības uzliek pienākumu ierobežot studiju maksas ieņēmumus pēc atbalsta piešķiršanas, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi nepārsniedz 50% no attiecīgās programmas izmaksām, tomēr jāņem vērā, ka jautājums par to, vai atbalsts tiek sniegts saimnieciskai vai nesaimnieciskai izglītības jomas darbībai, ir jāvērtē jau atbalsta piešķiršanas brīdī. Papildus – no pašreizējās normas redakcijas nav skaidrs, kādā laika periodā šis 50% ierobežojums ir jāpiemēro. Ja finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris plāno, ka attiecīgās programmas ieņēmumi varētu pārsniegt 50% no izdevumiem, aicinām noteikumu projektu papildināt ar kritērijiem, kas ļautu izvērtēt plānotā atbalsta iespējamo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū. Skaidrojam arī, ka CFLA kā atbalsta sniedzējam ir jāspēj viennozīmīgi piemērot MK noteikumos ietvertos kritērijus, tādēļ lūdzam precizēt MK noteikumu projektu tā, lai būtu skaidri saprotams, kad un kuras darbības ir vērtējamas atbilstoši MK noteikumu projekta 25. punktā minētajiem kritērijiem (kas attiecas uz pētniecības jomu) un kad un kuras darbības ir vērtējamas atbilstoši MK noteikumu projekta 26. punktā minētajam nosacījumam (kas attiecas uz izglītības jomu).

-

Lūdzam papildināt anotācijas 5.lpp ar detalizētāku informāciju, kā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte plāno nodrošināt noteikumu projekta 49.punktā plānoto jeb projekta ietvaros izveidoto tenūras profesoru amatu darbību nodrošināšanu visā projekta dzīves ciklā, t.i., arī pēc projekta īstenošanas beigām, norādot potenciālo finansējuma apmēru un avotu.
 

-

Lūdzam anotācijā aizpildīt sadaļu "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?", sniedzot galvenos izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, bet noteikumu projekta pielikumā lūdzam pievienot Izmaksu un ieguvumu analīzes modeli Excel datnes formā. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta  2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" protokollēmuma 3.punktu, atbildīgai iestādei, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, jāparedz nepieciešamība finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro. Ņemot vērā, ka šajā pasākumā ir plānots viens projekta iesniedzējs, aicinām izmaksu un ieguvumu analīzi veikt noteikumu projekta izstrādes laikā.

-

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus arī turpmākajos gados, lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu, papildinot to aiz vārdiem “Ministru kabinetā” ar vārdiem “fiskāli neitrālus”. Attiecīgi ir precizējama arī anotācijas 13.lpp iekļautā informācija.
 

-

Ņemot vērā to, ka 1.1.2.1. pasākuma ietvaros tiek plānota viena kārta, lūdzam visā noteikumu projektā un anotācijā veikt redakcionālus precizējumus svītrojot vārdus "pirmās kārtas".

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc pasākumam tiek izdalīta 1.kārta, ja atbilstoši mūsu rīcībā esošajai informācijai pēc IZM pieteiktajām pārdalēm pasākumam pieejams kopējais finansējums ir 9,8 mEUR (viss 1.kārtas finansējums).

Lūdzam IZM organizēt sapulci ar iesaistītajām struktūrvienībām, lai izrunātu Atzinumā būtiskākos iebildumus. 

-

Vēršam uzmanību, ka pasākuma mērķis īsti neaptver pasākuma ietvaros plānoto, piemēram, attiecībā uz iespējām publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem apgūt ne tikai studiju kursus (pieņemam, ka ar šo ir saprotamas maģistra studijas), bet ari studiju moduļus un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Lūdzam pārskatīt mērķa formulējumu.

-

Atbilstoši 13.02.2025 Uzraudzības Komitejā rakstiskajā procedūrā saskaņotajām izmaiņām pasākuma finansējumā, kā arī rādītāju metodoloģiskajā aprakstā norādītajam, secināms, ka pasākuma ietvaros tika plānots elastības finansējums. Lūdzam skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 5.punktu, norādot kopējo pasākumam pieejamo summu ieskaitot elastības finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums netiek plānots, izvērtēt nepieciešamību precizēt pasākuma rādītāja metodoloģisko aprakstu, atbilstoši paredzētajam finansējumam, precizējot 1.1.2.1.pasākuma ietvaros paredzamo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbinieku skaitu, kuri pabeigs mācības, vidējo darbinieku skaitu no viena MVU.

-

Aicinām IZM anotācijā aprakstīt un skaidrot, kā izvēlētie radītāji  (MKN 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunkti) par prasmju attīstīšanu gudras specializācijas, rūpniecības pārejas un uzņēmējdarbības jomā iet kopā ar pasākuma mērķī noteikto, ka pasākums veicinās augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu un 7.1.apakšpunkta ievaddaļu par mācībām, kas saistītas ar augsta līmeņa kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju prasmju apguvi. Nepieciešamības gadījumā aicinām pārskatīt augstākminēto punktu redakcijas, lai nodrošinātu saskaņotu informāciju,

-

Vēršam IZM uzmanību, ka pasākuma īstenošanas kontekstā svarīga ir ne tikai izveidotas, licencētas un akreditētas maģistra studiju programmas palaišana, bet arī specializētu studiju kursu, moduļu un profesionālās pilnveides programmas savlaicīga  izstrāde un uzsākšana, kas nodrošinās MKN projekta 7.1.apakšpunkta noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Aicinām MKN papildāt arī ar šādu prasību finansējuma saņēmējam.

-

Aicinām izvērtēt, vai pasākumā ir nepieciešams noteikt nacionālos rādītājus, ņemot vērā, ka tas rada papildu administratīvo slogu finansējuma saņēmējam, un šāda prasība par nacionālo rādītāju ietveršanu nav noteikta kā obligāta saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja ministrijas ieskatā nacionālie rādītāji ir saglabājami, tad lūdzam papildināt anotāciju, sniedzot pamatojumu nacionālo rādītāju noteikšanai un nosakot, ka atbildību par rādītāju uzraudzību uzņemas ministrija. 
 

-

Aicinām IZM šim rādītājam noteikt izpildes termiņu, ņemot vērā, ka no tā ir atkarīga tālākminētā nacionālā rādītāja                                  (7.2.2.apakšpunkts) izpilde.

-

Vēršam uzmanību, uz to, ka ES fondu noteikumos tiek iestrādāti nosacījumi no jaunā akadēmiskās karjeras modeļa (tenūras ieviešana), kas vēl nav nav saskaņoti nacionālā līmenī (konceptuālais ziņojums “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā”, TAP Nr. 25 -TA -1408). Līdz ar to, šie MK noteikumi būtu virzāmi apstiprināšanai MK vienlaicīgi vai pēc augstākminētā konceptuālā ziņojuma apstiprināšanas.

-

Vēršam uzmanību, ka  projekta iesniegumā iekļaujamie datu lauki izriet no Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1.pielikuma un atbilstoši projektu iesniegumu atlases aizpildīšanas metodikai projekta iesniedzējs var ietvert papildinošu informāciju. Ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktā noteikto deleģējumu, lūdzam skaidrot vai aicinām izvērtēt šī punkta lietderību, vienlaikus ievērojot, vai atsevišķi nosacījumi noteikumu projekta 16.punktā jau nedublē Eiropas Savienības fondu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt atsevišķas 16.punktā integrējamās informācijas lietderību projekta iesniegumā pēc būtības, ņemot vērā, ka tas var radīt administratīvo slogu projekta iesniedzējam, kā piemēram noteikumu projekta 16.4. apakšpunktā noteiktā informācija.

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta  2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 5.2. apakšpunkts skaidro, ka finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar sadarbības partneri nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē. Lūdzam minēto ievērot, un skaidrot noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projekta 17.5. apakšpunktā atsaukties arī uz noteikumu projekta 8.punktā minētajiem finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera uzkrājamiem datiem.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 18.punkta lietderību, jo tas dublē Ministru kabineta  2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 3.punktu un noteikumu projekta 37.punktu. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu,

-

Ņemot vērā MKN 19.8.apakšpunktā paredzēto publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem apgūt ne tikai studiju kursus (pieņemam, ka ar šo ir saprotamas maģistra studijas), studiju moduļus un profesionālās pilnveides izglītības programmu, aicinām IZM izvērtēt, vai šajā sadaļā/punktā nav nepieciešams paredzēt arī specializētu studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstādi.

-

Lūdzam, noteikumu projekta anotāciju papildināt ar pamatojumu un skaidrojumu par tenūras profesora zinātniskās grupas izveides nepieciešamību, norādot šīs grupas mērķi, uzdevumus un funkcijas.

-

Aicinām izskatīt iespēju apjomīgo atbalstāmo darbību sadalīt vairākās atbalstāmās darbībās, tādējādi nodrošinot pārskatāmību un atvieglotu atbalstāmo darbību uztveramību, un mazinot riskus projekta sagatavošanā neiekļaut nepieciešamo atbalstāmo darbību, kā arī projekta ieviešanas gaitā nodrošinot nepārprotamu atbalstāmo darbību īstenošanu un izmaksu attiecināmību.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai cilvēkresursu prasmju apzināšana, nepārklājas ar noteikumu projekta 19.7.apakšpunktā paredzamo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu.
Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, vai šīs darbības ietvaros ir plānotas arī organizāciju un uzņēmumu nodarbināto apmācības, vai arī mācību nodrošināšana paredzēta tikai 19.8.apakšpunkta darbības ietvaros.

-

Ņemot vērā, ka nevienā no atbalstāmajām darbībām nav paredzēts iesaistīt darba devējus, lai izpētītu kādas zināšanas nepieciešamas iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem, lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kā plānots iegūt informāciju par darba tirgum nepieciešamajām zināšanām, lai jēgpilni tiktu izstrādāti plānotie studiju kursi, moduļi un profesionālās pilnveides izglītības programmas. 

-

Lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējam, sadarbības partnerim un ES fondu uzraugošajām iestādēm, aicinām izvērtēt, vai projekta īstenošanā nav iespējams piemērot vienoto personāla izmaksu likmi projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55.panta 1.punktam.

-

Ja tiek plānots personāla izmaksu segšanai piemērot faktiskās izmaksas, vēršam uzmanību, ka atbilstoši spēkā esošo vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2."Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 25. atsaucei projektiem tiek noteikts maksimālais ierobežojums tiešajām projekta vadības personāla izmaksām līdz fiksētajai summai. Projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 milj. EUR personāla izmaksu ES fondu daļas ierobežojums tiek noteikts kā fiksēta summa līdz 84 787 EUR kalendārajā gadā. Savukārt projektos, kuros tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 milj. EUR (ieskaitot), ierobežojums tiek aprēķināts pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 EUR kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.
Ņemot vēra iepriekšminēto, lūdzam šo ierobežojumu iekļaut MK noteikumos.
Papildus aicinām izvērtēt, vai pasākuma īstenošanai nav iespējams piemērot vienoto personāla izmaksu likmi (gan projekta vadības, gan īstenošanas personālam) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55.panta 1.punktu to pirms tam atbilstoši saskaņojot ar vadošo iestādi.

-

Lai salāgotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, lūdzam 21.1. apakšpunktā lietoto terminoloģiju "personāla atlīdzības izmaksām" lūdzam aizstāt ar vārdiem "personāla izmaksas".

-

Lai nodrošinātu personāla izmaksu attiecināmības nosacījumus atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām Nr. 1.2."Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā", lūdzam papildināt noteikumu projekta  21.2.apakšpunktu aiz vārdiem "...personāla izmaksas" ar tekstu "(izņemot virsstundas)".

-

Lai ievērotu izmaksu attiecināmības nosacījumus atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām Nr. 1.2."Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā", lūdzam papildināt noteikumu projekta 21.3.apakšpunktu ar teikumu - "Savukārt daļlaika izmaksu attiecināmības principa gadījumā tiek ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret kopējo īstenošanas ilgumu".

-

Lai nodrošinātu nepārprotamu nosacījumu par doktorantu iesaistes ilgumu un apmēru, lūdzam papildināt 21.8.apakšpunktu ar 19.4.apakšpunktā iekļautajiem nosacījumiem. Vienlaikus, aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 35.punktā noteiktas nosacījumus par papildus darba slodzi 25% apmērā ir būtisks izmaksu attiecināmībai noteikumu projekta 21.8.apakšpunkta ietvaros. Nepieciešamības gadījumā, aicinām izvērtēt iespēju un papildināt noteikumu anotāciju, nosakot, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25 procentus no pilnas darba slodzes (vidēji atbalsta sniegšanas periodā). 

-

Vēršam uzmanību, ka uzturēšanas izmaksas ir attiecināmas tikai projekta īstenošanas ietvaros. Lūdzam attiecīgi precizēt
šī punkta normas redakciju

-

Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu, pēc kādiem kritērijiem noteiktas studiju, testēšanas un pētniecības vides un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras izveides, iegādes un uzturēšanas izmaksas, t.sk. datu bāzu abonēšanas un studiju procesam nepieciešamās literatūras iegādes izmaksas 600 000 euro.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt noteikumu projekta 21.12.apakšpunktu ar darbībām, kurām šis izmaksas var tikt plānotas, piemēram, noteikumu projekta 19.5. un 19.6.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot un pamatot izdales materiālu izmaksu nepieciešamību, ņemot vērā digitālā nodrošinājuma iespējas.

-

Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja noteikumu projekta 21.1.apakšpunktā "finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 19.punktā minēto darbību īstenošanai, kas nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām" norādītie 7 procenti plānoti kā vienotā likme, tad šīs izmaksas nevar iekļaut netiešo izmaksu aprēķinā.

-

Lūdzam IZM skaidrot, vai tas, ka pasākuma ietvaros tiks uzskaitīti MVU darbinieki, kas pilnveido kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju prasmes (7.1.1.apakšpunkts) un pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj MKN projekta 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētie dati nozīmē to, ka līdzmaksājums par prasmju apguvi tiks iekasēts no uzņēmumiem?

-

Lūdzam izvērtēt iespēju svītrot noteikumu projekta 29.punktu, jo tas dublē noteikumu projekta 43. punkta apakšpunktos minēto. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

No noteikumu projekta anotācijas izriet, ka plānots, ka 1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas projekta kopējās izmaksas pārsniegs 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Aicinām skaidrības nolūkos papildināt noteikumu projekta 32.punktu ar norādi "ja vien tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā".
 

32.Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060),  64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Lūdzam MK noteikumu projekta 32.punkta beigas papildināt ar atsauci, ''ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā'', ņemot vērā, ka projekta kopējās izmaksas var būt virs 5 000 000 eur.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, nepieciešamības gadījumā svītrot no noteikumu projekta 33.punkta minēto: "Maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu."
Skaidrojam, ja tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu un pirmajā ceturksnī jau uzsāktas darbības, tad atbilstoši noslēgtajai vienošanās finansējuma saņēmējs var pieprasīt avansa maksājumu un segt radušo izdevumus.

-

Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likums (turpmāk - PIL) paredz izņēmumus no procedūrām, piemēram, ārvalstu ekspertu piesaiste, kā arī procedūras, kuras nav atklātas, piemēram, sarunu procedūra un PIL 9.panta 20.daļa, lūdzam skaidrot, vai regulējums par to, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā procedūrā neierobežo finansējuma saņēmēju piemērot Publisko iepirkumu likuma noteiktās iespējas. Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju, skaidrojot noteikumu projekta 38.punktā noteikto nosacījumu par atklātu procedūru.

-

Aicinām papildināt arī noteikumu projekta anotāciju ar norādi par noteikumu projekta 39.punktā noteiktā nosacījuma ievērošanu atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

-

Ņemot vērā to, ka NACE 2.1. redakcija ir apstiprināta ar Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā Regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju un klasifikācijas lietošanu uzsāk 2025. gada 1. janvārī, lūdzam svītrot NACE 2.redakciju, aizstājot to ar NACE 2.1. redakciju.

-

Ierosinām precizēt horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja nosaukumu, atbilstoši “Vadlīniju horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” (publicēts 26.02.2025.) 4.pielikumā noteiktajai redakcijai - pasākumu, kuros nodrošināta vides un satura piekļūstamība personām ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem, skaits (VINPI_02.2).

-

Lūdzam izvērtēt iespēju svītrot noteikumu projekta 45.punkta pēdējo teikumu. Skaidrojam, ka maksājumu veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa noteikumos  Nr.205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk -  MK noteikumi 205) un no minēto noteikumu 26.punkta izriet, ja finansējuma saņēmējam jāatbilst spējai avansu izlietot sešu mēnešu laikā, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts garāks termiņš. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 45.punkta pēdējo teikumu vai skaidrot, vai  noteikumu minētā  teikuma  mērķis ir noteikt garāku termiņu avansa izlietojumam, nekā tas noteikts MK noteikumos Nr.205.

-

Aicinām IZM izvērtēt iespējas nenoteikt tik biežas sanāksmes kā vienu reizi divos mēnešos, bet tā vietā paredzēt sanāksmes vienu reizi ceturksnī.

-

Vēršam uzmanību, ka  Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums neparedz noteikumu projekta 48.punktā noteiktās starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu veikšanas nepieciešamību. Līdz ar to lūdzam precizēt minēto punktu, un skaidrot tā nepieciešamību, ņemot vērā iespējamo administratīvo slogu finansējuma saņēmējam, sadarbības partnerim, tāpat arī atbildīgajai iestādei.

-

Lūdzam attiecībā uz anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" minēto prasību zinātnes universitātēm nodrošināt profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā  6 gadus, nevis 5 gadus no izveidošanas dienas, kā citos pasākuma īstenošanas MKN, lūdzam skaidrot nepieciešamību noteikt tieši 6 gadu amata vietu ilgtspējai.

 

-

Lūdzam IZM anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts"  pamatot, kāpēc pasākuma īstenošanai izvēlēta ierobežota projektu iesniegumu atlase (IPIA) un kā izvēlēts konkrētais finansējuma saņēmējs.

-

Lūgums anotācijā norādīt, vai ieguldījumiem ir tieša vai netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. 

-

Tā kā finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta finansēta iestāde (atvasināta publiska persona) un MK noteikumu projektā noteikts, ka projekta izmaksas ir attiecināmas pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas, t.i., izmaksas paredzētas attiecināt no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas, anotācijā jāsniedz pamatojums, kas nosaka finanšu plūsmas pirms projekta apstiprināšanas nodrošināšanas nosacījumus, kā arī atbildīgās iestādes pienākumus un atbildību gadījumos, ja pirms projekta apstiprināšanas radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem.
Papildus minētajam MK sēdes protokollēmuma projekts ir papildināms ar jaunu punktu, kas nosaka finanšu plūsmas pirms projekta apstiprināšanas nodrošināšanas nosacījumus, kā arī pienākumu un atbildību atbildīgajai iestādei gadījumos, ja pirms projekta apstiprināšanas radušās izmaksas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, paredzot, ka šādā gadījumā minētās izmaksas ir sedzamas projekta īstenotājam pieejamā budžeta ietvaros.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta anotācijas sadaļā "Nosacījumi 1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas īstenošanai" rindkopā "Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai savlaicīgi uzsāktu īstenot darbības, kas saistītas ar specializētās maģistra studiju programmas izstrādi un akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšanu. Tenūras profesoru piesaiste abās zinātnes universitātēs un doktorantu atlase atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām ir jāuzsāk pirmajā ceturksnī pēc vienošanas par projekta īstenošanu noslēgšanas. Lai sekmētu ES fondu pasākumu ieviešanas n+3 principa izpildi, noteikumu projektā ir noteikts, ka maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu."  pēdējais teikums ir pretrunā ar sākotnēji norādīto, kur tiek skaidrots, ka izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas. Lai veicinātu N+3 mērķu izpildi, aicinām izvērtēt iespēju un noteikt, kurām darbībām ir jāsākas uzreiz pēc noteikumu spēkā stāšanās.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju sadaļā "Risinājuma apraksts" apakšsadaļā "Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:" 9.punktu ar atsauci uz 1.1.1.8.pasākuma "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” īstenošanai", ja attiecināms.
Vienlaikus, lūdzam precizēt 11.punktā atsauces uz Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” punktiem.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar šādu nosacījumu piedāvātajā redakcijā - "Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25 procentus no pilnas darba slodzes (vidēji atbalsta sniegšanas periodā)."

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju, sadaļā "Risinājuma apraksts" punktā pie nacionālajiem rādītājiem attiecībā uz noteikumu projekta 8.punktā minētajiem nacionālo rādītāju uzkrāšanas nosacījumiem, norādot, ka sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju pieņem zināšanai, un tai nav pienākums šo informāciju pārbaudīt un pārliecināties par datu atbilstību, kā arī atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs.

-

Ņemot vērā to, ka NACE 2.1. redakcija ir apstiprināta ar Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā Regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju un klasifikācijas lietošanu uzsāk 2025. gada 1. janvārī, lūdzam anotācijas punktā "Nosacījumi 1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai" svītrot NACE 2.redakciju, aizstājot to ar NACE 2.1. redakciju.

-

Lūgums ievērot Ministru Prezidenta 2021.gada 7.septembra rezolūcijā Nr. 2021-1.1.1./50-50 aicinājumu, izstrādājot specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumus Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanai institūcijas atbildībā esošajās jomās jēgpilni iesaistīt attiecīgajā jomā strādājošās biedrības un nodibinājumus.
 

-

Lūdzam svītrot anotācijas 3.sadaļas 6.1.apakšpunktā minēto vārdu salikumu "un turpmākajos gados", ņemot vērā, ka projektu plānots īstenot līdz 2029.gada 30.novembrim.

-

Lūdzam salāgot anotācijas 3.sadaļas 6.2.apakšpunktā norādīto informāciju ar šīs sadaļas 1.-6.1.apakšpunktos iekļauto informāciju par projekta īstenošanai plānotā finansējuma sadalījumu pa gadiem un finansējuma avotiem.

-

Aicinām noteikumu projekta anotācijas 7.1. sadaļā svītrot norādi uz Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, ņemot vērā tās noteiktās funkcijas, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma.

-