Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
Projekta ID
23-TA-2259
Atzinuma sniedzējs
Kultūras ministrija
Atzinums iesniegts
12.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumos Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.354) noteiktās profesijas un amatus, profesionālās vidējās izglītības iestādes, dibinot darba tiesiskās attiecības ar pedagogiem, kuri būs/ir nodarbināti profesionālās vidējās izglītības programmās, piemēro dažādu praksi skolotājiem, kuri māca vispārizglītojošos priekšmetus, t.i. gan kā profesionālās izglītības skolotāju, gan vispārējās vidējās izglītības skolotājs. MK noteikumu  Nr.354 pielikuma 3.punkts noteic, ka ir  šādi profesionālās izglītības pedagogi -  profesionālās izglītības skolotājs (2320 01) un profesionālās ievirzes izglītības skolotājs (2320 02). Savukārt MK noteikumu  Nr.354 pielikuma 4.punkts noteic, ka vidējās izglītības pedagogi ir vispārējās vidējās izglītības skolotājs (2330 01). 
Ņemot vērā, ka profesionālās vidējās izglītības pakāpē izglītības iestādēm ir dažāda prakse dibinot darba tiesiskās attiecības ar pedagogiem, kuri īsteno vispārējos mācību priekšmetus, lūdzam šo aspektu iekļaut anotācijā, tādējādi skaidrāk pamatojot iemeslus, kāpēc Projekta 32.3. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, ietverto tajā norādi uz "t.sk. vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem". Šobrīd šāda piezīme rada neizpratni, jo vispārējās izglītības iestādēs vispārējās pamatizglītības skolotājiem un vispārējās vidējās izglītības skolotājiem ir noteikta cita darba slodze nedēļā.
Kultūras ministrijas ieskatā uz tiem skolotājiem, kuri ir iesaistīti profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanā, būtu attiecināms MK noteikumu  Nr.354 pielikuma 3.punktā noteiktais amats - profesionālās izglītības skolotājs (2320 01). Savukārt, ja statistikas nolūkos ir nepieciešama informācija, cik pedagogi ir iesaistīti vispārējās vidējās izglītības satura nodrošināšanā profesionālās vidējās izglītības programmā, Valsts izglītības informācijas sistēmā būtu veidojama īpaša atzīme par mācāmā priekšmeta "kategoriju".

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar augstāk minētajiem apsvērumiem, piemēram, šādā redakcijā:
"Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumu Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.354) pielikuma 3.punkts noteic, ka ir  šādi profesionālās izglītības pedagogi -  profesionālās izglītības skolotājs (2320 01) un profesionālās ievirzes izglītības skolotājs (2320 02). Savukārt MK noteikumu  Nr.354 pielikuma 4.punkts noteic, ka vidējās izglītības pedagogi ir vispārējās vidējās izglītības skolotājs (2330 01). Profesionālās vidējās izglītības iestādes, dibinot darba tiesiskās attiecības ar pedagogiem, kuri būs/ir nodarbināti profesionālās vidējās izglītības programmās, piemēro dažādu praksi skolotājiem, kuri māca vispārizglītojošos priekšmetus, t.i. gan kā profesionālās izglītības skolotāju, gan vispārējās vidējās izglītības skolotājs. Ņemot vērā, ka profesionālās vidējās izglītības pakāpē izglītības iestādēm ir dažāda prakse dibinot darba tiesiskās attiecības ar pedagogiem, kuri īsteno vispārējos mācību priekšmetus, un, lai nodrošinātu, ka tiem pedagogiem, kuru amati profesionālās izglītības iestādē ir vispārējās pamatizglītības skolotājs vai vispārējās vidējās izglītības skolotājs nepiemērotu 36 stundu darba slodzi nedēļā, nepieciešams to ietvert Projekta 32.3. punktā, t.sk. ietverot norādi uz "vispārējās pamatizglītības skolotājiem, vispārējās vidējās izglītības skolotājiem"."
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Kultūras ministrija jau iepriekš saskaņošanas procesā norādīja uz to, ka piešķirtais finansējums pedagogu zemākās darba samaksas likmes paaugstināšanai un slodzes balansam kopumā ir nepietiekams,  lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības.  Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotācijas 3.daļas sadaļu "Cita informācija" ar informāciju par indikatīvo papildu nepieciešamo finansējumu Kultūras ministrijas padotībā un pārraudzībā esošajām izglītības iestādēm. 
 
Piedāvātā redakcija
Tā kā uz pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumam un slodzes balansam papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinu veikšanas brīdi 2023.gada sākumā nebija iespējams precīzi prognozēt pedagogiem tarificēto pedagoģisko likmju skaitu uz 2023./2024.mācību gada sākumu (2023.gada 1.septembri), Kultūras ministrija ir aktualizējusi papildus nepieciešamā finansējuma apmēru, ņemot vērā faktisko tarificēto pedagoģisko likmju skaitu tās padotībā  un pārraudzībā esošajās izglītības iestādēs. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem, lai pilnībā nodrošinātu pedagogiem zemāko darba samaksu noteikumu projekta 3.pielikumā un nodrošinātu slodzes sadalījumu 65% kontaktstundām un 35% papildu pienākumu apmaksai,  papildus anotācijas 3.sadaļā norādītajam finansējumam, ir nepieciešams finansējums 2 635 287 euro apmērā ik gadu.  Papildu finansējuma pieaugums saistīts ar to, ka saistībā ar slodzes balansa izmaiņām no 2023.gada 1.septembra,  ir pieaudzis papildu apmaksājamo pedagoģisko likmju skaits. Papildus minētajam, arī Kultūras ministrijas augstskolu pedagogiem, ņemot vērā budžeta studentu skaita izmaiņas un studentu skaita izmaiņas starp studiju programmām un līmeņiem, salīdzinot ar anotācijas 3.sadaļā plānoto,  indikatīvi ir nepieciešams papildu finansējums  201  784 euro apmērā.
Tā kā valsts budžets 2024.gadam jau ir pieņemts Saeimā, Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs 2024.gadā pedagogu zemākās darba samaksas pieaugums  un slodzes sabalansēšana tiks nodrošināta pieejamā finansējuma ietvaros, izmantojot noteikumu 32.punktā paredzēto iespēju vienoties par  citu darba slodzes sadalījumu. Taču ilgtermiņā minētais var radīt nevienlīdzīgu situāciju starp vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kas var radīt negatīvas sekas, tostarp pedagogu iebildumus un viņu aizplūšanu uz citu dibinātāju iestādēm, kurās tiek nodrošināts optimālāks slodzes balanss un augstāka darba samaksa. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrijas ieskatā, nākamajos periodos ir nepieciešams aktualizēt iepriekš veiktos aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu.