Atzinums

Projekta 1.33. apakšpunkts paredz grozīt Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" 92. punktu, nosakot, ka pasažieriem ir pienākums uzrādīt arī uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu.

Vēršama uzmanība, ka nacionālie normatīvie akti un starptautiskie tiesību akti nenosaka vispārēju, imperatīvu pienākumu par uzturēšanās tiesību apliecinošu dokumentu esamību kā priekšnoteikumu ieceļošanai valstī. Uzturēšanās tiesību apliecinošs dokuments var būt nosacījums ieceļošanai valstī noteiktos gadījumos, piemēram, attiecībā uz to valstu valstspiederīgajiem, kam ir nepieciešama vīza.

Attiecīgi projekts un spēkā esošie noteikumi citos gadījumos paredz nevis imperatīvu pienākumu par uzturēšanās tiesību apliecinošu dokumentu esamību, bet gan esamību, ja ir nepieciešamība.

Ievērojot minēto, precizēt projektu.

-

Aizstāt noteikumu tekstā vārdu “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā).

Ziņošanas formalitātes, kas saistītas ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās, nav attiecināmas tikai uz robežkontroles procedūrām, bet to nepieciešamība pamatota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. pantu (“a” punkta “ii” apakšpunkts), kas paredz dalībvalstu kompetento iestāžu tiesības īstenot policejiskas pilnvaras.
Regulas 2016/399 23.pants cita starp noteic, ka robežkontroles neesamība pie iekšējām robežām neietekmē:
a) policijas pilnvaras, ko īsteno kompetentas dalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja vien pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm; tas attiecas arī uz pierobežas teritorijām. Policijas pilnvaru īstenošanu pirmā teikuma nozīmē jo īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja policijas veiktie pasākumi:
i) par mērķi neizvirza robežkontroli;
ii) balstās uz vispārēju policijas informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības apdraudējumiem un konkrēti ir paredzēti pārrobežu noziedzības apkarošanai;
iii) ir izstrādāti un veikti tā, ka tie noteikti atšķiras no sistemātiskajām personu pārbaudēm pie ārējām robežām;
iv) tiek veikti izlases kārtībā.
No iepriekšminētā izriet, ka ziņošanas formalitātes, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostās un iziešanu no tām, nav ierobežotas tikai ar robežpārbaudes procedūru veikšanu. Tās tiek īstenotas arī plašākā tiesiskās kontroles kontekstā, ietverot personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Šādas formalitātes balstās uz kompetento iestāžu policejiskajām pilnvarām, kuras īstenojamas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, neizvirzot robežkontroli kā galveno mērķi, bet gan pamatojoties uz vispārīgu risku analīzi un sabiedriskās drošības nodrošināšanu.

-

Noteikumu 3.punktu izteikt šādā redakcijā:

3. Ziņošanu saistībā ar ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroli (turpmāk – pārbaudes procedūra), muitas kontroli un kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās papildus šiem noteikumiem regulē arī normatīvie akti robežkontroles, imigrācijas kontroles un muitas kontroles jomā, kā arī normatīvie akti par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Jau vairākus gadus kompetento uzraudzības un kontroles institūciju praksē konstatēta problēma attiecībā uz kuģošanas līdzekļu kustības uzraudzību Latvijas Republikas mazajās ostās un jahtklubos un no tiem izrietošos ierobežojumus kompetentajām iestādēm veikt pilnvērtīgus un visaptverošus kontroles pasākumus. Par konstatētajām problēmām, izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem starp iesaistītajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju, jautājums aktualizēts vairākkārt, tomēr vēl līdz šim problemātikai nav rasts risinājums.
Noteikumu projekta anotācijas 1.2. punktā norādītais mērķis ar Noteikumu projektu vienlaikus paredz risināt arī ministriju/iestāžu praksē konstatētās problēmas. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko notikumu un pieaugošo plaša spektra hibrīda apdraudējuma apstākļos aktuālo problemātiku Latvijas Republikas jūras robežas uzraudzībā, ar Noteikumu projektu ir nepieciešams nostiprināt uz kuģošanas līdzekļiem (arī mazajām atpūtas jahtām), kas ienāk ostās un jahtklubos, šķērsojot gan Eiropas Kopienas dalībvalstu ārējās robežas, gan Eiropas Kopienu dalībvalstu  iekšējās robežas, attiecināmos paziņošanas pienākumus.

 

-

Noteikumu 20.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

20.1. pārbaudes procedūrai – saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles jomā;

Papildināt 22.punktu ar jaunu apakšpunktu.
Prasība obligāti norādīt personas valstspiederību nodrošinātu iespēju savlaicīgi veikt pilnvērtīgu potenciālā apdraudējuma novērtējumu un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus. Papildu informācija par kuģī esošo personu valstspiederību ļautu piemērot atbilstošus pārbaudes pasākumus, balstoties uz nelikumīgas migrācijas draudu novērtējumu.
Lai stiprinātu jūras drošības stratēģiju, ir nepieciešams nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz potenciālajiem apdraudējumiem jūras ostās. Ģeopolitiskās situācijas sarežģītība, kā arī nepilnīgi definētie nosacījumi attiecībā uz apdraudējuma identificēšanu un novēršanu, apgrūtina savlaicīgu un koordinētu rīcību.
Mūsdienu ģeopolitiskā situācija ir radījusi plašu draudu spektru kuģiem, kas ienāk dalībvalstu ostās, sākot no tiešiem militāriem riskiem un hibrīddraudiem līdz kiberuzbrukumiem un ekonomiskiem traucējumiem. Tāpēc ir būtiski nodrošināt spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus.

uz kuģa esošo cilvēku valstspiederība;

Pēc vārdiem un pieturzīmēm  "(SKLOIS)" aizstāt vārdu "vai" ar vārdiem un pietūrzīmēm ", izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama)".
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma projektu par 2023. gada Latvijas Šengenas novērtēšanas visaptverošo ziņojumu, kurā norādītas konstatētās neatbilstības un nepieciešamie uzlabojumi ārējo robežu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz atpūtas kuģošanas līdzekļu kontroli, secināts, ka ir nepieciešams nodrošināt sistemātiskas robežpārbaudes šiem līdzekļiem pie ārējām jūras robežām. Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 8. un 19. pantam, kā arī VI pielikuma 3.2.4. un 3.2.5. punktiem.
Vērtējot šo jautājumu no iespējamā apdraudējuma viedokļa, tika secināts, ka nepieciešams efektivizēt atpūtas kuģošanas līdzekļu pārbaudes, pastiprinātu uzmanību vēršot tieši uz ostu robežšķērsošanas vietām, kurās Valsts robežsardzes personāls neatrodas uz vietas 24/7 režīmā un robežpārbaudes pasākumi tiek veikti pēc iepriekšējas informācijas saņemšanas. Tāpat jāvērš uzmanība uz mazajām ostām, kurās var piestāt atpūtas kuģošanas līdzekļi, bet tās nav robežšķērsošanas vietas.
Iespējamie iemesli riska faktoru pieaugumam:
nav vienotas atpūtas kuģošanas līdzekļu uzskaites sistēmas, kurā būtu apskatāmi dati par atpūtas kuģošanas līdzekļa iepriekšējām vizītēm kādā no Latvijas ostām;
informācijas nepieejamība par atpūtas kuģošanas līdzekļa faktisko maršrutu (AIS tikai atsevišķiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem, Sistēma atspoguļo datus tikai par teritoriju, kuras ietvaros darbojas radari, kā arī ne vienmēr Sistēmā fiksētais objekts tiek identificēts no NBS Jūras spēku puses);
nepilnīgas informācijas saņemšana no mazo ostu iestādēm par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību gadījumiem, kad tie ienāk/iziet no/uz dalībvalsti;
mazo ostu atbildīgo iestāžu darbinieku neatrašanās uz vietas visas diennakts garumā, kas rada iespējamību atpūtas kuģošanas līdzeklim ienākt un iziet no ostas nefiksētam.
Lai nodrošinātu sistemātiskas, savlaicīgas un koordinētas robežpārbaudes atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām, ir jāparedz obligāts nosacījums sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), un tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā informācija tiek sniegta caur jebkuriem  citiem pieejamajiem saziņas līdzekļiem.

22. Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas (atpūtas kuģim – ne vēlāk kā stundu) pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam iesniedz paziņojumu, iekļaujot tajā šādus EMSWe datu kopas datu elementus:

Pēc vārdiem un pieturzīmēm  "(SKLOIS)", vārdu "vai" aizstāt ar vārdiem un pietūrzīmēm ", izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama),".
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma projektu par 2023. gada Latvijas Šengenas novērtēšanas visaptverošo ziņojumu, kurā norādītas konstatētās neatbilstības un nepieciešamie uzlabojumi ārējo robežu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz atpūtas kuģošanas līdzekļu kontroli, secināts, ka ir nepieciešams nodrošināt sistemātiskas robežpārbaudes šiem līdzekļiem pie ārējām jūras robežām. Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 8. un 19. pantam, kā arī VI pielikuma 3.2.4. un 3.2.5. punktiem.
Vērtējot šo jautājumu no iespējamā apdraudējuma viedokļa, tika secināts, ka nepieciešams efektivizēt atpūtas kuģošanas līdzekļu pārbaudes, pastiprinātu uzmanību vēršot tieši uz ostu robežšķērsošanas vietām, kurās Valsts robežsardzes personāls neatrodas uz vietas 24/7 režīmā un robežpārbaudes pasākumi tiek veikti pēc iepriekšējas informācijas saņemšanas. Tāpat jāvērš uzmanība uz mazajām ostām, kurās var piestāt atpūtas kuģošanas līdzekļi, bet tās nav robežšķērsošanas vietas.
Iespējamie iemesli riska faktoru pieaugumam:
nav vienotas atpūtas kuģošanas līdzekļu uzskaites sistēmas, kurā būtu apskatāmi dati par atpūtas kuģošanas līdzekļa iepriekšējām vizītēm kādā no Latvijas ostām;
informācijas nepieejamība par atpūtas kuģošanas līdzekļa faktisko maršrutu (AIS tikai atsevišķiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem, Sistēma atspoguļo datus tikai par teritoriju, kuras ietvaros darbojas radari, kā arī ne vienmēr Sistēmā fiksētais objekts tiek identificēts no NBS Jūras spēku puses);
nepilnīgas informācijas saņemšana no mazo ostu iestādēm par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību gadījumiem, kad tie ienāk/iziet no/uz dalībvalsti;
mazo ostu atbildīgo iestāžu darbinieku neatrašanās uz vietas visas diennakts garumā, kas rada iespējamību atpūtas kuģošanas līdzeklim ienākt un iziet no ostas nefiksētam.
Lai nodrošinātu sistemātiskas, savlaicīgas un koordinētas robežpārbaudes atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām, ir jāparedz obligāts nosacījums sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), un tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā informācija tiek sniegta caur jebkuriem  citiem pieejamajiem saziņas līdzekļiem.

24. Lai izietu no ostas, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa atiešanas no piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam iesniedz paziņojumu, iekļaujot tajā šādus EMSWe datu kopas datu elementus:

Aiz vārdiem "uz kuģa" papildināt ar vārdiem un pieturzīmi ", to valstspiederība"
Prasība obligāti norādīt personas valstspiederību nodrošinātu iespēju savlaicīgi veikt pilnvērtīgu potenciālā apdraudējuma novērtējumu un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus. Papildu informācija par kuģī esošo personu valstspiederību ļautu piemērot atbilstošus pārbaudes pasākumus, balstoties uz uz nelikumīgas migrācijas draudu novērtējumu .
Lai stiprinātu jūras drošības stratēģiju, ir nepieciešams nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz potenciālajiem apdraudējumiem jūras ostās. Ģeopolitiskās situācijas sarežģītība, kā arī nepilnīgi definētie nosacījumi attiecībā uz apdraudējuma identificēšanu un novēršanu, apgrūtina savlaicīgu un koordinētu rīcību.
Mūsdienu ģeopolitiskā situācija ir radījusi plašu draudu spektru kuģiem, kas ienāk dalībvalstu ostās, sākot no tiešiem militāriem riskiem un hibrīddraudiem līdz kiberuzbrukumiem un ekonomiskiem traucējumiem. Tāpēc ir būtiski nodrošināt spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus.

24.8. personu skaits uz kuģa, to valstspiederība.

Izteikt 25. punktu citā redakcijā.
Minētie grozījumi saistīti ar nepieciešamību precizēt ziņošanas normas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Regula (ES) 2016/339) IV nodaļas “Īpaši robežpārbaužu noteikumi” 19. pantā ievietoto atsauci uz  Regulas (ES) 2016/339 VI pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem par īpašiem noteikumiem pārbaudēm pie dažādu tipu robežām un attiecībā uz dažādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto robežu šķērsošanai. Minētā pielikuma 3.1.4. apakšpunkts paredz, ka kapteinis tūlīt ziņo kompetentajai iestādei par jebkādām apkalpes sastāva vai pasažieru skaita izmaiņām.
Atsevišķos gadījumos kuģa uzturēšanās laiks ostā ir ilgstošs, piemēram, kuģa remonts, ziemojošs, īpašnieku maiņa, arestēts, tomēr informācija par kuģa apkalpes vai pasažieru skaita izmaiņām ne vienmēr savlaicīgi tiek nodota kontroles iestādēm. Šobrīd Noteikumu Nr. 339 25. punkta norma tiek interpretēta, kā nepieciešamība sniegt informāciju tikai gadījumā, ja kuģis plāno atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, kā rezultātā kuģa ilgstošas atrašanās laikā ostā apkalpes vai pasažieru skaits mainās, bet informācija par to netiek saņemta.

25. Ja kopš informācijas paziņošanas ir notikušas izmaiņas šo noteikumu 24. punktā minētajā informācijā, informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti.

Noteikumu projekta 69. punktā pēc pirmajiem vārdiem un pieturzīmes “(SKLOIS)”, vārdu “vai” aizstāt ar vārdiem un pieturzīmi “, izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), ”.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma projektu par 2023. gada Latvijas Šengenas novērtēšanas visaptverošo ziņojumu, kurā norādītas konstatētās neatbilstības un nepieciešamie uzlabojumi ārējo robežu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz atpūtas kuģošanas līdzekļu kontroli, secināts, ka ir nepieciešams nodrošināt sistemātiskas robežpārbaudes šiem līdzekļiem pie ārējām jūras robežām. Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 8. un 19. pantam, kā arī VI pielikuma 3.2.4. un 3.2.5. punktiem.
Vērtējot šo jautājumu no iespējamā apdraudējuma viedokļa, tika secināts, ka nepieciešams efektivizēt atpūtas kuģošanas līdzekļu pārbaudes, pastiprinātu uzmanību vēršot tieši uz ostu robežšķērsošanas vietām, kurās Valsts robežsardzes personāls neatrodas uz vietas 24/7 režīmā un robežpārbaudes pasākumi tiek veikti pēc iepriekšējas informācijas saņemšanas. Tāpat jāvērš uzmanība uz mazajām ostām, kurās var piestāt atpūtas kuģošanas līdzekļi, bet tās nav robežšķērsošanas vietas.
Iespējamie iemesli riska faktoru pieaugumam:
nav vienotas atpūtas kuģošanas līdzekļu uzskaites sistēmas, kurā būtu apskatāmi dati par atpūtas kuģošanas līdzekļa iepriekšējām vizītēm kādā no Latvijas ostām;
informācijas nepieejamība par atpūtas kuģošanas līdzekļa faktisko maršrutu (AIS tikai atsevišķiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem, Sistēma atspoguļo datus tikai par teritoriju, kuras ietvaros darbojas radari, kā arī ne vienmēr Sistēmā fiksētais objekts tiek identificēts no NBS Jūras spēku puses);
nepilnīgas informācijas saņemšana no mazo ostu iestādēm par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību gadījumiem, kad tie ienāk/iziet no/uz dalībvalsti;
mazo ostu atbildīgo iestāžu darbinieku neatrašanās uz vietas visas diennakts garumā, kas rada iespējamību atpūtas kuģošanas līdzeklim ienākt un iziet no ostas nefiksētam.
Lai nodrošinātu sistemātiskas, savlaicīgas un koordinētas robežpārbaudes atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām, ir jāparedz obligāts nosacījums sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), un tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā informācija tiek sniegta caur jebkuriem  citiem pieejamajiem saziņas līdzekļiem.

69. Ja uz kuģa, kas paredzējis ienākt Latvijas ostā, ienācis Latvijas ostā vai iziet no Latvijas ostas, ir persona, kas nokļuvusi un uzturas uz tā nelegāli, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai kuģošanas kompānija, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties paziņo Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus. Ja paziņo, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), iesniedz EMSWe datu kopā ietvertos datu elementus. Ja paziņo, izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, iesniedz FAL konvencijas pielikuma 3. pielikuma veidlapu saziņas līdzeklim atbilstošā formā. Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) vai FAL konvencijas pielikuma 3. pielikuma veidlapā iekļauj šādu informāciju:

Izteikt 91. punktu jaunajā redakcijā.

Izteikt punktu jaunajā redakcijā ir nepieciešams, lai punktā iekļautu paplašinātu jēdzienu "pārbaudes procedūras" (skatīt komentārus pie iebildumiem MK noteikumu 339 konsolidētās versijas pirmās nodaļas "1.Vispārīgie jautājumi"), kā arī precizētu kuģu un personu pārbaudes procedūru tiesisko pamatotību.

91. Kuģu un personu pārbaudes procedūru veic saskaņā ar valsts robežas šķērsošanu saistīto normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā nelegālās imigrācijas draudu novērtējumu un iekšējās drošības apsvērumus.

Aiz vārdiem "derīgi ceļošanas dokumenti" papildināt ar vārdiem un pieturzīmēm ", ja nepieciešams,"
Uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu esamības pārbaude tiek attiecināma tikai uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem šo dokumentu nepieciešamību nosaka normatīvais regulējums ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles jomā.

92.1. apkalpes saraksts (aizpildīta FAL 5. veidlapa vai saraksts, kurā iekļauta FAL 5. veidlapā aizpildāmā informācija), kā arī apkalpei ir derīgi ceļošanas dokumenti un, ja nepieciešams, uzturēšanās tiesības apliecinoši dokumenti;

Aiz vārdiem "derīgi ceļošanas dokumenti" papildināt ar vārdiem un pieturzīmēm ", ja nepieciešams,"
Uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu esamības pārbaude tiek attiecināma tikai uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem šo dokumentu nepieciešamību nosaka normatīvais regulējums ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles jomā.

92.2. pasažieru saraksts (aizpildīta FAL 6.veidlapa vai saraksts, kurā iekļauta FAL 6. veidlapā aizpildāmā informācija), kā arī pasažieriem ir derīgi ceļošanas dokumenti un, ja nepieciešams, uzturēšanās tiesības apliecinoši dokumenti (ja uz kuģa ir pasažieri)."

Noteikumu projekta 102. punktā pēc pirmajiem vārdiem un pieturzīmes “(SKLOIS)”, vārdu “vai” aizstāt ar vārdiem un pieturzīmi “, izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama),”.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma projektu par 2023. gada Latvijas Šengenas novērtēšanas visaptverošo ziņojumu, kurā norādītas konstatētās neatbilstības un nepieciešamie uzlabojumi ārējo robežu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz atpūtas kuģošanas līdzekļu kontroli, secināts, ka ir nepieciešams nodrošināt sistemātiskas robežpārbaudes šiem līdzekļiem pie ārējām jūras robežām. Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 8. un 19. pantam, kā arī VI pielikuma 3.2.4. un 3.2.5. punktiem.
Vērtējot šo jautājumu no iespējamā apdraudējuma viedokļa, tika secināts, ka nepieciešams efektivizēt atpūtas kuģošanas līdzekļu pārbaudes, pastiprinātu uzmanību vēršot tieši uz ostu robežšķērsošanas vietām, kurās Valsts robežsardzes personāls neatrodas uz vietas 24/7 režīmā un robežpārbaudes pasākumi tiek veikti pēc iepriekšējas informācijas saņemšanas. Tāpat jāvērš uzmanība uz mazajām ostām, kurās var piestāt atpūtas kuģošanas līdzekļi, bet tās nav robežšķērsošanas vietas.
Iespējamie iemesli riska faktoru pieaugumam:
nav vienotas atpūtas kuģošanas līdzekļu uzskaites sistēmas, kurā būtu apskatāmi dati par atpūtas kuģošanas līdzekļa iepriekšējām vizītēm kādā no Latvijas ostām;
informācijas nepieejamība par atpūtas kuģošanas līdzekļa faktisko maršrutu (AIS tikai atsevišķiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem, Sistēma atspoguļo datus tikai par teritoriju, kuras ietvaros darbojas radari, kā arī ne vienmēr Sistēmā fiksētais objekts tiek identificēts no NBS Jūras spēku puses);
nepilnīgas informācijas saņemšana no mazo ostu iestādēm par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību gadījumiem, kad tie ienāk/iziet no/uz dalībvalsti;
mazo ostu atbildīgo iestāžu darbinieku neatrašanās uz vietas visas diennakts garumā, kas rada iespējamību atpūtas kuģošanas līdzeklim ienākt un iziet no ostas nefiksētam.
Lai nodrošinātu sistemātiskas, savlaicīgas un koordinētas robežpārbaudes atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām, ir jāparedz obligāts nosacījums sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), un tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā informācija tiek sniegta caur jebkuriem  citiem pieejamajiem saziņas līdzekļiem.

102. Šo noteikumu 93., 94., 97., 98. un 99. punktā minētos dokumentus iesniedz, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus. Ja dokumentus iesniedz Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), iesniedz attiecīgi EMSWe datu kopā ietvertā ziņošanas pienākuma “B5 – FAL 5: apkalpes locekļu saraksts” vai “B6 – FAL 6: pasažieru saraksts” datu elementus. Ja dokumentus iesniedz, izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, iesniedz attiecīgo apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa) un pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa) saziņas līdzeklim atbilstošā formā.

Papildināt noteikumu 11. nodaļu ar jaunajiem punktiem un apakšpunktiem. Šie papildinājumi ir nepieciešami, lai līdz Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo SKLOIS funkcionalitāšu izstrādei (proti, līdz 2026. gada 31. decembrim) nodrošinātu sistemātiskus, savlaicīgus un koordinētus pārbaudes pasākumus atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām. Ar šo tiek paredzēts par obligātu nosacījumu sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot SKLOIS, kā arī informāciju par kuģī esošo personu valstspiederību, kas ļautu piemērot atbilstošus pārbaudes pasākumus, balstoties uz uz nelikumīgas migrācijas draudu novērtējumu .

127. Šo noteikumu 9., 22., 24., 69. punkti stājās spēkā 2027. gada 1. janvārī. ("Lūgums likumprojekta virzītājam pārskatīt arī citus noteikumu punktus, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.)

128. Līdz šo noteikumu 9., 22., 24., 69. punktu spēkā stāšanos:

128.1. piemērot šo noteikumu 9. punktu šādā redakcijā:
“9. Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) ievada šādu informāciju:
9.1. kuģa vārds;
9.2. kuģa izsaukuma signāls;
9.3. kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) identifikācijas numurs vai Jūras mobilā dienesta identifikācijas (turpmāk – MMSI) numurs;
9.4. ienākšanas osta;
9.5. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā un piestātne (ja zināma), pie kuras kuģis paredzējis piestāt;
9.6. paredzamais kuģa iziešanas laiks un piestātne (ja zināma), no kuras kuģis paredzējis iziet no ostas;
9.7. apkalpes un pasažieru skaits uz jūras kuģa.”

128.2. piemērot šo noteikumu 22. punktu šādā redakcijā:
“22. Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama),jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas (atpūtas kuģim – ne vēlāk kā stundu) pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju:
22.1.  kuģa vārds;
22.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;
22.3. ienākšanas osta;
22.4. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā;
22.5. piestātne, pie kuras kuģis paredzējis piestāt;
22.6. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;
22.7. kuģa apkalpes un pasažieru saraksts un skaits uz kuģa, to valstspiederība”.

128.3. piemērot šo noteikumu 24. punktu šādā redakcijā:
“24. Lai izietu no ostas, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa atiešanas no piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju:
24.1. kuģa vārds;
24.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;
24.3. paredzamais kuģa iziešanas laiks no ostas;
24.4. piestātne, no kuras kuģis paredzējis atiet, lai izietu no ostas;
24.5. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;
24.6. kuģa apkalpes un pasažieru saraksts un skaits uz kuģa, to valstspiederība.”

128.4. piemērot šo noteikumu 69. punktu šādā redakcijā:
“69. Ja uz kuģa, kas paredzējis ienākt Latvijas ostā, ienācis Latvijas ostā vai iziet no Latvijas ostas, ir persona, kas nokļuvusi un uzturas uz tā nelegāli, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai kuģošanas kompānija, vai to pilnvarota persona par to, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, nekavējoties paziņo Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam. Vienlaikus vai, ja tehniski tas nav iespējams, nekavējoties pēc paziņošanas Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam iesniedz arī aizpildītu FAL konvencijas pielikuma 3.pielikuma veidlapu.”

-

Projekta 69. punkts sniedz atsauci uz EMSWe datu kopā ietverto datu elementu ievadi SKLOIS, kā arī FAL konvencijas 3. pielikumā minēto ziņu lauku norādīšanu. Vienlaikus projekta 69. punkts satur vairākus apakšpunktus ar paziņojamās informācijas uzskaiti.

Ievērojot, ka projekts jau sniedz atsauci uz EMSWe datu kopā ietverto datu elementu ievadi SKLOIS, kā arī FAL konvencijas 3. pielikumā minēto ziņu lauku norādīšanu, izvērtēt nepieciešamību papildus veidot arī apakšpunktos norādīto paziņojamās informācijas uzskaitījumu. Vēršama uzmanība, ka citos gadījumos, kad ziņojama informācija, analogs, detalizēts uzskaitījums projektā nav ietverts.

-

Paredzēts, ka projekts stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Vienlaikus projektā ir ietvertas normas, kas nav saistītas tieši ar Regulas 2019/1239 īstenošanu, piemēram, 1.48. apakšpunkts.

Ievērojot minēto, precizēt projektu vai ietvert pamatojumu tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), kādēļ projektā noteikts atlikts spēkā stāšanās nosacījums arī normām, kas nav saistītas ar Regulas 2019/1239 īstenošanu.

-