Atzinums

Ņemot vērā, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu vai projekta sākotnējās (ex-ante) ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), norādot projekta 7.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu.

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” nav pieejama informācija attiecībā uz projekta 7.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā paredzēto līguma laušanas nosacījumu – pārvadātājs ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi (Konkurences likuma 11.pants).
Norādāms, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra noteikumu Nr.563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra” 18.punktu Konkurences padome par konkurences tiesību pārkāpumus izdarījušo personu reģistrā iekļauj atzīmi par to, vai atbilstoši konstatētajam pārkāpumam kandidāts vai pretendents izslēdzams no iepirkuma procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.
Sodu reģistrā ir redzams tikai sods un atzīme par to, vai attiecīgais subjekts ir izslēdzams no iepirkuma procedūrām. Sodu reģistrā nav informācijas, vai attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu par sadarbību iecietības programmas ietvaros, projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.

-

Projekta 7.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas 2.punktā norādīts, ka pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Vēršama uzmanība, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota pasūtītājs saņems minēto informāciju par pārvadātāja iespējamo sodāmību.
Norādāms, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Atbilstoši Sodu reģistra likuma 21.panta pirmās daļas regulējumam valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” iekļautās ziņas sniedz izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršama uzmanība, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu), lai pasūtītājs pārbaudītu, vai pārvadātājs atbilst projektā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu vai projekta anotāciju, norādot projekta 7.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas 2.punktā paredzētās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu.
Gadījumā, ja projekta 7.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas 2.punktā paredzēto informāciju plānots iegūt no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, tad tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot pasūtītājam ziņas par administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, precizēt projektu vai projekta anotāciju, papildus norādot attiecīgo nozari regulējošo likumu un Krimināllikuma pantus, par kuros paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem pārvadātājs nedrīkst būt sodīts.

-

Projekta 9.pantā ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļas pārejas noteikumu:
1) 35.punktā noteikt, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.¹ panta 2.² daļu reģionālās nozīmes maršrutos piemēro, sākot no 2025.gada 1.jūlija;
2) 36.punktā:
a) noteikt, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.¹ panta 2.² daļu pilsētas nozīmes maršrutos piemēro, sākot no 2025.gada 1.jūlija;
b) papildināt ar otro teikumu, paredzot ka pasažieri, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta un kuri vēl nav saņēmuši personas apliecību, kura papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), ir tiesīgi izmantoto braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas nozīmes maršrutos sabiedriskajā transportlīdzeklī neidentificējoties ar personas apliecību.

Minētais ir nepieciešams to personu tiesību nodrošināšanai, kuru rīcībā nav derīgas personas apliecības ar speciālu funkcionalitāti (lietotni). Personu apliecinošu dokumentu likumā noteikts, ka personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzēts, ka personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023.gada 30.aprīlim izsniegta tikai pase, pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments, un prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz dienai, kad attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga. Tādējādi lielai daļai šo pakalpojumu saņēmējiem uz šo brīdi var nebūt saņemta personas apliecība un pienākums saņemt personas apliecību daļai iestātos līdz 2033.gada 30.aprīlim, kad beigtos saņemtās pases derīguma termiņš.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika liecina, ka  uz 2023.gada 1.septembri Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijā, nav derīgas personas apliecības 694 892 personām, līdz ar to pārejas perioda neesamība var būtiski ietekmēt šo personu iespēju saņemt personu braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes un pilsētas nozīmes maršrutos.

-