Atzinums

Nav ievērotas administratīvo pārkāpumu definēšanas prasības.

Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Līdz ar to, nosakot administratīvo pārkāpumu, ir jānorāda visas šī pārkāpuma pazīmes pat tad, ja izmanto atsauces uz konkrētām regulas vienībām. Tāpat tiesību normām, kas noteic administratīvo atbildību, jābūt skaidrām, saprotamām un paredzamām.

Vienlaikus regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem nozaru likumos izstrādā vienveidīgi, ievērojot noteiktos normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus un attīstīto praksi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.).

Minētās prasības projektā dažviet nav ievērotas vai pastāv iespēja pilnveidot regulējumu, piemēram:

1. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. pantā tāda veida vārdiskajās izteiksmēs kā "par regulas 2021/784 3. panta 3. punktā paredzētā pienākuma" vārda "paredzētā" vietā ieteicams lietot vārdu "noteiktā" vai "minētā". Vārds "paredzēt" vairāk attiecas uz plānotu rīcību, piemēram, normatīvo aktu projektos esošu regulējumu.

2. Panta daļās paredzētā sankcija nav īpaši atdalāma no pārkāpuma pazīmēm (piemēram, ar domuzīmi, kā tas ir projektā).

3. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma būtiska pazīme ir pienākuma īstenošanas laiks. Saskaņā ar regulas 2021/784 4. panta 7. punktu mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atjauno saturu vai atjauno piekļuvi tam. Tādējādi arī projektā būtu iekļaujama pazīme "nekavējoties".

4. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta ceturtajā daļā vārdi "lai ļautu vērsties pret" aizstājami ar vārdiem "kas ļautu vērsties pret".

5. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta astotajā daļā vārdi "par izņemamā vai atspējojamā teroristiskā satura un ar to saistīto datu nesaglabāšanu" aizstājami ar vārdiem "par izņemtā teroristiskā satura vai teroristiskā saturam, kam ir atspējota piekļuve, vai ar to saistīto datu nesaglabāšanu".

6. Precizējama projektā paredzētā grozāmā likuma 20. panta devītā daļā. Šobrīd esošā redakcija neveido loģiski saistītu un saprotamu teikumu.

7. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta vienpadsmitajā daļā  teksts "par regulas 2021/784 11. pantā paredzētās informācijas nesniegšanu satura sniedzējiem par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves tam atspējošanu, attiecīgo darbību iemesliem un tiesībām apstrīdēt izņemšanas rīkojumu" aizstājams ar tekstu "par regulas 2021/784 11. pantā noteiktās informācijas par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves tam atspējošanu, attiecīgo darbību iemesliem un tiesībām apstrīdēt izņemšanas rīkojumu nesniegšanu satura sniedzējiem".

8. Projektā paredzēto grozāmā likuma 20. panta divpadsmito daļu ieteicams veidot līdzīgā redakcijā kā pārējās panta daļas. Proti, sākumā ietvert vispārīgu norādi uz regulas 2021/784 14. panta 5. punktā noteikto pienākumu.

9. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta trīspadsmitajā daļā iekļaujama arī pazīme "izņemšanas rīkojumu ātra apstrāde".

10. Projektā paredzētajā grozāmā likuma 20. panta četrpadsmitajā daļā paredzēta atbildība par "regulas 2021/784 17. pantā paredzētā kompetentā, darboties spējīgā juridiskā pārstāvja nenorīkošanu". Nav skaidrs pazīmju "kompetentā" un "darboties spējīgā" saturs. Regulā ir minēta prasība pārstāvim nodrošināt "nepieciešamās pilnvaras un resursus". Līdzīga izteiksme būtu izmantojama arī projektā.

11. Projektā paredzētā grozāmā likuma 20. panta piecpadsmitā daļa izsakāma jaunā redakcijā, ievērojot līdzīgu pieeju kā pārējās panta daļās. Piemēram, iespējamā redakcija varētu būt šāda: "Par sistemātisku vai pastāvīgu teroristiska satura neizņemšanu vai piekļuves tam neatspējošanu visās dalībvalstīs noteiktajā termiņā [..]". Atsauce uz regulas 2021/784 18. panta 3. punktu nav nepieciešama. Minētais punkts noteic pienākumu dalībvalstīm.
 

-

Nav ievērots administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Citiem vārdiem, pamatprincips ir, ka administratīvos pārkāpumus nevajag paredzēt gadījumos, kad tiesību normu ievērošanu iespējams efektīvi panākt, izdodot administratīvu aktu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 214. lpp.).

Latvijā valsts pārvaldei joprojām ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Arī tiesiskās apziņas kontekstā mūsdienu valsts vairs nevar izmantot risinājumus, kuri vēsturiskās attīstības gaitā sevi diskreditējuši, piemēram, likumpaklausības propaganda un sodu bargums 21. gadsimtā var dot vienīgi īslaicīgu efektu, bet ar tālejošām negatīvām sekām (Kriviņš A. Tiesiskā apziņa un tiesiskais nihilisms. Socrates, 2020, Nr. 1, 33. lpp.).

Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība nav paredzama. Projektā administratīvā akta prioritātes princips nav ievērots. Daudzos gadījumos pilnībā vai daļēji ir iespējams risinājumu panākt, izdodot administratīvo aktu (piemēram, saistībā ar regulas 2021/784 4., 5., 7. vai 10. panta pārkāpumiem).

Lai varētu paredzēt administratīvo atbildību, saistībā ar katru pārkāpumu būtu jāpamato, ka konkrētajā gadījumā nesodoša rakstura administratīvie līdzekļi nav iespējami (piemēram, pārkāpums vairs nav novēršams). Šāds izvērtējums projekta anotācijā nav atrodams.

Ievērojot minēto, atkārtoti izvērtējams projektā paredzētais regulējums. Administratīvā atbildība paredzama vien izņēmuma gadījumos, kad regulā noteikto pienākumu ievērošanu nav iespējams panākt administratīvajā procesā.
 

-

Nav ievērots aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

Viens no administratīvās atbildības pamatkritērijiem ir aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī jāpabeidz. Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā ir noteikta administratīvā akta izpildes kārtība, tostarp tā piespiedu izpilde. Līdz ar to gan šajā administratīvajā procesā izdotais administratīvais akts, gan tā izpildē veiktās darbības ir pakļautas administratīvo tiesu kontrolei un veido saturiski un loģiski vienotu procesu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Kā norādījis Senāts, lietās par pienākuma nepildīšanu, kas ir uzlikts ar administratīvo aktu, šā pienākuma izpildi būtu jācenšas panākt, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus (piemēram, piespiedu naudu), nevis piemērojot administratīvo atbildību. Administratīvās atbildības piemērošana minētajos gadījumos neveido saturiski un loģiski vienotu procesu, tādējādi apdraudot tiesisko noteiktību un skaidrību (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 15. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-946/2019 6. punkts).

Ja brīdī, kad administratīvais akts netiek labprātīgi izpildīts, tiktu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, tad par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem būtu uzsākti divi dažādi procesi, kas pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana par administratīvā akta neizpildi nenodrošina to, ka administratīvais akts tiks izpildīts. Līdz ar to nevar veidot tādus administratīvos pārkāpumus, kuru objektīvā puse izpaužas kā iestādes iepriekš izdota administratīvā akta nepildīšana (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 59. lpp.).

Tādējādi paredzot administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu ne tikai tiek apdraudēta tiesiskā noteiktība (izveidota sistēmai neatbilstoša pieeja), bet arī izvēlēts neefektīvākais iespējamais risinājums, uzsverot tieši valsts represīvo pieeju. Administratīvo aktu izpildi efektīvāk var panākt ar Administratīvā procesa likuma paredzētajiem piespiedu izpildes līdzekļiem, tostarp piespiedu naudu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 214. lpp.).

Projektā paredzētā grozāmā likuma 20. panta pirmā un septītā daļa ir pretrunā aizliegumam paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Nav arī pamatojuma, ka regula 2021/784 pieprasītu vismaz administratīvo sodu (Latvijas izpratnē) un šajā gadījumā nepietiek ar administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļiem. Līdz ar to minētais regulējums ir izslēdzams no projekta.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka "Tādējādi Regulas 2021/784 9. pantam pretrunā būtu paredzēt, ka Valsts drošības dienesta izdotais izņemšanas rīkojums vai lēmums vispirms būtu apstrīdams Iekšlietu ministrijā vai iekšlietu ministram un tikai pēc tam pārsūdzams tiesā. Tādējādi projektā nav paredzēta apstrīdēšana padotības kārtībā augstākā iestādē, bet gan noteikta pārsūdzība tiesā."

Vēršam uzmanību, kas saskaņā ar regulas 9.panta 1. un 2.punktu pakalpojumu sniedzējiem un satura sniedzējiem ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, un minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt (pārsūdzēt) attiecīgo lēmumu dalībvalsts tiesās. Regula uzsver efektīvas tiesību aizsardzības nepieciešamību, bet nenoteic konkrētu apstrīdēšanas/pārsūdzības procedūru, tai skaitā neparedz dalībvalsts obligātu pienākumu izslēgt lēmuma apstrīdēšanu augstākā iestādē pirms tā pārsūdzēšanas tiesā. Līdz ar to šobrīd likumprojekta anotācijā minētā Regulas 2021/784 9.panta interpretācija - proti, ka apstrīdēšana augstākā iestādē būtu pretrunā regulai - Tieslietu ministrijas ieskatā ir nekorekta.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot teikumu "Tādējādi Regulas 2021/784 9. pantam pretrunā būtu paredzēt, ka Valsts drošības dienesta izdotais izņemšanas rīkojums vai lēmums vispirms būtu apstrīdams Iekšlietu ministrijā vai iekšlietu ministram un tikai pēc tam pārsūdzams tiesā" un ietvert likumprojekta anotācijā pamatojumu, kāpēc efektīvas tiesību aizsardzības nolūkā nav atbalstāms lēmuma apstrīdēšanas posms.
 

-

Lūdzam svītrot no anotācijas šo rindkopu: "Lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu realizēšanu ne tikai minimālajā, bet vislielākajā apmērā, paredzēts, ka pieņemto izņemšanas rīkojumu vai lēmumu būs tiesības pārsūdzēt visās attiecīgajās tiesu instancēs.", jo tās ietveršana anotācijā ir lieka. Pārsūdzības procesuālos aspektus regulē Administratīvā procesa likums.

-

Lūdzam projekta anotācijā iekļaut pilnvērtīgu, sistēmisku un viegli uztveramu administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu par katru projektā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kā arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojumu.
 

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek paredzēta jaunas lietu kategorijas izskatīšana arī tiesā, tad attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar iespējamo prognozi par to, cik gadījumos varētu tikt pārsūdzēti tiesā pieņemtie lēmumi. Iepriekš par likumprojektu notikušajās diskusijās jau secināts, ka tā kā līdz šim šāds regulējums nav bijis, līdz ar to precīzu tiesu noslodzi noteikt nav iespējams, taču  no Valsts drošības dienesta esošās prakses redzams, ka dienests gadā līdz šim pieņēmis pāris rīkojumus par teroristiska satura izņemšanu, līdz ar to prognozējams, ka attiecībā uz tiesām noslodze būtiski nepalielināsies, kas arī attiecīgi būtu ietverams anotācijā.

-