Atzinums

Lūdzam dzēst 1.3.5. punktu "Veicināt nozaru asociācijas noslēgt vai pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (piemēram, veselības, skaistumkopšanas, būvniecības u.c. nozarēs)", jo tas dublē gan 3.3.1, gan 4.3.1. punktu.
Vienlaicīgi EM ierosina svītrot 3.3.1. punktu, jo š.g. 22. septembrī Ģenerālvienošanās puses vienojās par grozījumiem, kas paredz atalgojumu būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro (bruto) vai minimālo stundas tarifa likmi līdz 5,57 eiro ar 2024. gada 1. janvāri. Līdz ar to arī punkts 3.3.1. kā atsevišķs punkts ir zaudējis aktualitāti.

-

Iebilstam pret EM noteikšanu kā atbildīgo par 3.2.3. punktu. Uzskatām, ka par atbildīgo izpildītāju ir jānosaka FM.
Būvniecības likuma un citos saistošajos normatīvajos aktos netiek runāts par norēķinu veidu. Normatīvu izstrāde, kas saistīta ar norēķina kārtības regulējumu, ir FM kompetences jautājums. EM regulē jautājumus, kas saistīti ar būvniecības procesu. 

Tāpat EM vērš uzmanību, ka punktā ir nepieciešams norādīt kādā veidā tiks nodrošināta VID uzraudzība par pasākuma izpildi. Ja atsevišķi netiek atrunāti uzraudzības mehānismi, tad EM iebilst papildus ierobežojumiem, kuru izpilde netiks pienācīgi uzraudzīta. 
EM ierosina noorganizēt diskusiju par šo jautājumu, pieaicinot arī būvniecības nozares pārstāvjus. 
 

-

Attiecībā par 3.1.3. punktu EM uzskata, ka par atbildīgo izpildītāju ir jānosaka VID un BVKB kā līdzatbildīgo. Vienlaikus plānā ir nepieciešams skaidri nodefinēt kādus papildus datus ir nepieciešams saņemt no BVKB, lai BVKB varētu nodrošināt datu nodošanu.


 

-

EM vērš uzmanību, ka ir nepieciešams kā atsevišķo plāna punktu noteikt VID pienākumu īstenot EDLUS lietošanas regulārās pārbaudes būvniecības objektos. Ir nepieciešams noteikt arī rezultatīvo rādītāju cik pārbaudes gadā VID īstenos. 
EM uzsver, ka EDLUS ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem ēnu ekonomikas mazināšanai, bet tikai pie nosacījuma, ka EDLUS lietošana tiek kontrolēta, un uzņēmumi apzinās seku nopietnību, ja EDLUS netiek būvlaukumā izmantots atbilstoši normatīviem. EM nav informācijas, ka līdz šim VID būtu regulāri veicis šādas pārbaudes, tāpēc ir nepieciešams noteikt šo pienākumu, lai kardināli uzlabotu situāciju būvlaukumos attiecībā uz EDLUS ieviešanu.

-

EM uztur iebildumu par 3.1.4. punktu un nepiekrīt priekšlikumam samazināt VEDLUDB datu ticamības diapazonu atkārtoti norādām, ka šāds priekšlikums netika pārrunāts EM veidotajā darba grupā, tas nav izdiskutēts ar būvniecības nozares pārstāvjiem un tam plānā nav norādīts pamatojums.

 

-

EM iebilst būt atbildīgā iestāde. Ņemot vērā, ka viens no VID galvenajiem uzdevumiem ir informēt sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, rīkojot informatīvus pasākumus, kā arī konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, aicinām kā atbildīgo pie punkta 5.1.4. virzīt VID un īstenot šo aktivitāti principa “Konsultē vispirms!” ietvaros.

 

-

Punkts: 5.1.3. - EM iebilst būt atbildīgā iestāde, jo EM rīcībā nav atbilstošu datu. Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", 2. panta 6) punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta viens galvenajiem uzdevumiem ir “likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim”, līdz ar to aicinām izvirzīt par atbildīgo FM un VID.

 

-

Punkts: 4.6.1. - EM iebilst būt līdzatbildīgā iestāde, jautājums neskar EM kompetenci.
 

-

Punkts: 1.2.3 – lūdzam kā atbildīgo šim punktam virzīt VID, kā arī organizēt procesu šādā veidā - pašvaldībām iesniegt sarakstu ar izsniegtajām tirdzniecības atļaujām VID un attiecīgi VID kā atbildīgajai iestādei, kura uzskaita un kontrolē nodokļu maksātājus, kontrolēt nodokļu nomaksu.
 

-

Punkts: 4.5.1 - Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 6. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu var noteikt, ja tas ir pamatots ar sabiedrības interešu ievērošanu, nav diskriminējošs un ir samērīgs. Norādām, ka plāna 4.5.1. uzdevumā minētā atbildības apdrošināšana skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav ārstniecības personas, radīs nesamērīgu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu, paaugstinās skaistumkopšanas pakalpojumu cenas, un pretēji mērķim - veicinās minēto pakalpojumu sniedzējus darboties ēnu ekonomikā, neveicinot nodokļu nomaksu. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” EM funkcijās neietilpst izstrādāt vai koordinēt politiku veselības vai skaistumkopšanas jomās. Ņemot vērā minēto, lūdzam dzēst plāna 4.5.1. punktu.

-

Izsakām iebildumu par 4.5.2. punktā noteikto atbildību EM, kas paredz pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu. EM nav atbildīga par ārstniecības personu izglītības programmām, kā arī nevar lemt par šo personu atbilstību profesiju klasifikatoram. Papildu norādām, ka šī uzdevuma izpildei nav tiešas sasaistes ar ēnu ekonomikas apkarošanu.
 

-

Ņemot vērā, ka plānam ir vairāki papildinājumi, lūdzam iespēju darba grupai vēlreiz satikties un pārrunāt papildināto informāciju.
 

-

Punkts: 1.3.4. aicinām noteikt par pienākumu VID izstrādāt metodiku un kārtību "aplokšņu algu" rēķina piemērošanai un saskaņot to ar nozari.

-

Punkts 1.3.2. – Lūdzam skaidrot, kā šī summa ir izvēlēta un vai tas mazinās risku izmaksāt aplokšņu algu ne tikai kā pamatalgu, bet arī kā algu piemaksu (papildus oficiāli deklarētajai algai). Piedāvājam kredītiestādēm noteikt pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksu bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs virs 50% no minimālās algas apmēra mēnesī, lai palielinātu skaidras naudas aprites pārredzamību.

 

-