Atzinums

Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar rīkojuma projektu un neatbalsta tā tālāku virzību piedāvātajā variantā. Lai arī ir saprotama un arī no mūsu puses atbalstāma vajadzība pēc noteiktām izmaiņām, kas skartu iestāžu funkcionalitātes nedublēšanu un sloga uz to darbiniekiem mazināšanu, tomēr, atsaucoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) argumentāciju citos valstij nozīmīgos dokumentos, nevar virzīt tālāk Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) pievienošanu Valsts vides dienestam (turpmāks – VVD), pirms ir skaidra apvienotās iestādes un tās funkciju izpildes arhitektūra.

Enerģētikas un vides aģentūra tika izveidota pēc iestāžu reorganizācijas rīkojuma projekta, ko ministru kabinets pieņēma 2024. gada 17. decembrī (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/00feaa8d-2723-4468-8cba-08423bc02a81), un iestāde uzsāka darbu šī gada 1. februārī un kļuva par Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestādi (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/darbu-uzsak-reorganizacijas-cela-izveidota-energetikas-un-vides-agentura) . Tādējādi neizprotam anotācijā minēto apgalvojumu, ka VVD pievienošana EVA mazinās birokrātiju un uzlabos darbības efektivitāti: EVA darbinieki jau otro reizi mazāk nekā gada laikā būs spiesti nodarboties ar iestādes reorganizāciju, nevis saviem tiešajiem darba pienākumiem.
Vēršam uzmanību uz argumentu, ka abas iestādes jau šobrīd strādā sinerģiski, tomēr to pašreizējās pilnvaras un uzdevumi ir krasi pretēji. EVA tieši nodarbojas ar projektu pārvaldību: iestādes pienākumos ir nodrošināt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstību normatīvajiem aktiem, informēt sabiedrību par aktuālajiem ietekmes uz vidi procesiem, kā arī enerģētikas datu apstrāde. Tikmēr VVD atbildībā ir, piemēram, vides aizsardzības un resursu izmantošanas normatīvo aktu nodrošināšana: VVD nav kompetences atjaunīgo energoresursu attīstības jomā, kuru dēļ lielākoties tika izveidota EVA. Šo iestāžu apvienošana nepalielinās ne vides aizsardzības, ne AER attīstības tempu. Abu iestāžu apvienošana, tām nepalielinot pieejamo valsts budžeta finansējumu, mazinās iespējas gan pilnvērtīgi iesaistīt sabiedrību IVN procesos, gan nodrošināt vides aizsardzības prasību ieviešanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības. Turpinot vēl tālāk šajā rīkojuma projektā iesākto tendenci, ir riski, ka iestāde, kam ir jāvērtē atbilstība Latvijas dabas aizsardzības prasībām, un iestāde, kurai ir gala vārds par svarīgu attīstības projektu IVN procesu, nokļūtu zem viena jumta, kas vēl vairāk prioritizētu ekonomiskās intereses pāri vides un dabas interesēm, apdraudot Latvijas sabiedrību ilgtermiņā. Uz šādiem riskiem, mūsuprāt, norāda jau esošajā projektā ietverti izteikumi, piemēram: “Tiek novērsta funkciju fragmentācija, īpaši atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanas un piesārņojošo darbību uzraudzības jomā. Apvienojot EVA un VVD vienā iestādē, iespējams samazināt administratīvo slogu un uzlabot koordināciju starp vides un enerģētikas politikas īstenotājiem.”

Tālāk sniedzam konkrētus komentārus par projektu:

Anotācijas pamatojumā (1.1.) ir minēts, ka “EVA arī pilda VVD uzraugošas iestādes funkciju, izskatot VVD lēmumu pārsūdzības, kas atbilstoši lietderības, efektivitātes, labās prakses un civilprocesa principiem, būtu piekritīgs pašai iestādei – šajā gadījumā VVD”. Lūdzu, norādīt uz avotiem un skaidrot, kāpēc pārsūdzības vienas iestādes ietvaros būtu labā prakse.
Tāpat tiek teikts, ka iestāžu apvienošā sagaidāms “rast resursus trūkstošās ekspertīzes un kapacitātes pilnveidošanai un palielināšanai”. Lūdzam skaidru izklāstu par konkrētiem procesiem un ekspertīzēm, kā arī kādos veidos konkrēti tiks rasti nepieciešamie resursi, piemēram, kā pievienošana uzlabos ekspertīzes kapacitāti.

Anotācijas 1.3. punktā teikts, ka tiek dublēti informācijas pieprasījumi. Lūdzam papildināt anotāciju ar konkrētiem piemēriem, kas parāda, ka pieprasītā informācija, kā arī to pielietojošā funkcija tiešām ir identiska abām iestādēm. Uzskatām, ka šīs funkcijas ir nevis paralēlas, bet gan secīgas. Ja mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī iestādēm, ierosinām lemt, ka nepieciešamā informācija no komersantiem, ja tā ir identiska, var tikt nodota iestādēm KEM pārvaldībā – šādā veidā tiktu risināta problēma, mazināts administratīvais slogs, bet saglabāta abu iestāžu integritāte.
Tāpat šajā punktā, kā arī 2.1. punktā tiek minēta funkciju racionalizēšana, efektivizēšana: lūdzam rīkojuma projektā skaidri norādīt, kādos veidos, tieši kādas funkcijas, kā tiks racionalizētas – kuros procesos, kurās procesu stadijās. Lūdzam samazināt anotācijā teksta frāžainību (piemēram, “mērķtiecīgs solis uz modernu, efektīvu un uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu valsts pārvaldi”), kas padara projektu grūtāk lasāmu (un – vairo administratīvo slogu) un tā vietā konkrēti norādīt, kādā veidā precīzi plānota iestāžu funkciju reorganizācija un uz kādām iedzīvotāju interesēm tā orientējas.
Lūdzam arī precizēt, kā notiks pārsūdzības piedāvātajā reorganizācijā: kā notiks pārsūdzēšana laika posmā no 01.09. un līdz 2025. gada beigām līdz plānoto normatīvu grozījumu ar pārsūdzēšanas kārtību apstiprināšanai?

Anotācijas 2.2. punktā, kurā minēts, ka tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz tautsaimniecību, ir pretrunas ar anotācijas 2. un 6. punktā minēto, kurā minēts, ka projektam ir ietekme uz tautsaimniecību. Tāpat 6. punktā minētā AER attīstība ir lielākoties īstermiņa, tāpēc būtu nepieciešams skaidrojums, vai un kā mainīsies esošā vajadzība šajā jomā pēc dažiem gadiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka 6. punktā minētā Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome līdz šim ir nodrošinājusi vērtīgu, bet drīzāk informatīvu trešo pušu līdzdalību, nevis līdzdalību pēc būtības. Ņemot vērā, ka skatīto vides jautājumu KEM atbildībā ir pieaudzis, lūdzam apsvērt šīs konsultatīvās padomes dalībnieku skaita palielināšanu no vides NVO un vides jautājumu ekspertu puses.

Anotācijas 6.4. punktā skaidrots, kādēļ šim projektam nav piemērojama MK Nr. 639 noteikumos "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" ietvertā kārtība, taču vēršam uzmanību uz to, ka paredzētā reorganizācija tiešā mērā skar pārsūdzību un apstrīdēšanas procesus, kas būtiski skar sabiedrības intereses. Lūdzam arī skaidrot, kā 7.4. punktā minētā apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana pēc reorganizācijas neiegūs interešu konfliktu, bet saglabās nepieciešamo objektivitāti, kā arī kā tiks risināti iespējamie interešu konflikti vides kvalitātes nodrošināšanā.

Lūdzam skaidrot, kurās tieši jomās gaidāma VVD pievienošanas EVA pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību (8.1.4. punkts) un pozitīvā ietekme uz vidi (8.1.6. punkts). Mūsu pieredzē nereti šie abi faktori ir bijuši ar izteikti pretēju ietekmi, tāpēc lūdzam projekta izstrādātājus konkrēti norādīt, kurās tautsaimniecības jomās, nozarēs un vides jomās un indikatoros gaidāmi pozitīvie ieguvumi.

Lūdzam precizēt 8.1.6. punktā minēto “pozitīva ietekme uz vides kvalitātes saglabāšanu”, jo šis formulējums rada neizpratni: vai pozitīva ietekme nozīmē, ka vides kvalitāti būs iespējams saglabāt esošajā līmenī vai arī vides kvalitātes saglabāšanas kapacitāte pieaugs.

Lūdzam skaidrot, kāpēc projektam nav ietekmes uz klimatneitralitāti un uz veselību, ja iestāžu funkcijās ietilpst darbs ar SEG emisijām, vides piesārņojumu (tostarp, strīdīgu lēmumu pārsūdzēšanu) un līdzīgiem jautājumiem.

-