Atzinums

Lai nodrošinātu labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu un tiesisko skaidrību, aicinām izvērtēt nepieciešamību paredzēt akcionāru (dalībnieku) sapulces tiesības atcelt lēmumu par revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošanu kapitālsabiedrības padomei. Ja akcionāru sapulcei (dalībnieku sapulcei) ir tiesības nodot šādu funkciju padomei, tad jābūt arī tiesībām attiecīgo deleģējumu arī atcelt. Attiecīgi lūdzam arī papildināt anotāciju.
Ņemot vērā minēto, aicinām likumprojekta 5. pantā paredzēt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.⁷ pantā, papildinot to ar 1.³ daļu šādā redakcijā: "(1.³) Kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir tiesīga atcelt šā panta 1.¹ daļā norādīto lēmumu par revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošanu kapitālsabiedrības padomei. Šādu lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru (dalībnieku) balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits."

 

papildināt ar 1.³ daļu šādā redakcijā:
"(1.³) Kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir tiesīga atcelt šā panta 1.¹ daļā norādīto lēmumu par revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcijas nodošanu kapitālsabiedrības padomei. Šādu lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru (dalībnieku) balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits."

 Lūdzam skaidrot revīzijas komitejas ziņošanas kārtību, ja revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcija netiek nodota padomei un revīzijas komiteju ievēlē akcionāru sapulce, vai revīzijas komiteja turpina ziņot padomei, un padome savukārt ziņo akcionāru sapulcei, kā tas praksē tiek īstenots līdz šim. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanas nolūkā ir būtiski nepārprotami noteikt, ka arī gadījumā, ja ievēlēšanas funkcija netiek deleģēta, revīzijas komiteja savus ziņojumus un priekšlikumus sniedz padomei kā uzraudzības institūcijai, un padome nodrošina informācijas, tostarp revīzijas komitejas ziņojuma, sniegšanu akcionāru sapulcei. Pretējā gadījumā var rasties interpretācijas risks, ka padome tiek izslēgta no informācijas aprites. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju, skaidri nosakot ziņošanas kārtību gadījumā, ja revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcija netiek nodota padomei, kā arī attiecīgi precizēt ar to saistītos grozījumus likuma 55.³, 55.⁴ un 55.⁵ pantā. 
Vienlaikus, balstoties uz labas korporatīvās pārvaldības principiem un praksi kapitālsabiedrību darbībā, aicinām apsvērt iespējas par revīzijas komitejas uzdevumu un pienākumu klāsta paplašināšanu, paredzot tai plašāku iekšējās kontroles, risku vadības, iekšējā audita un atbilstības funkciju uzraudzību. Tas varētu ietvert iekšējā audita nolikuma un gada plāna izskatīšanu, iekšējā audita funkcijas resursu un efektivitātes izvērtēšanu, iesaisti iekšējā audita vadītāja atlases un novērtēšanas procesā, kā arī krāpšanas riska vadības un atbilstības kontroles sistēmu uzraudzību. Šādi papildu uzdevumi stiprinātu revīzijas komitejas lomu un veicinātu iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu, efektivitāti, kā arī veicinātu kapitālsabiedrības darbības caurskatāmību. 

-

Praksē pastāv situācijas, kad kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš vienlaikus ir arī revīzijas komitejas loceklis, atstāj amatu vai tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām. Pašreizējais regulējums praksē noved pie tā, ka viena locekļa aiziešanas dēļ ir obligāti jāpārvēlē visa revīzijas komiteja, lai gan revīzijas komiteja pēc būtības var turpināt pildīt savas funkcijas, turklāt tas rada papildu administratīvo slogu esošajiem revīzijas komitejas locekļiem, kuriem atkārtoti jāiesniedz piekrišana/apliecinājums, ka uz viņiem neattiecas neviens no Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.⁶ panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem un nepastāv 55.⁶ panta ceturtajā un piektajā daļā ierobežojušie apstākļi, kas neļautu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu.
Analogi Komerclikuma 296. panta 11. daļai, aicinām papildināt likumprojektu ar vēl vienu daļu, kas nosaka, ka kapitālsabiedrība, kurā ir viens akcionārs, var nepiemērot Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.⁷ panta devītajā daļā noteikto pārvēlēšanas kārtību. Šādā gadījumā jauno revīzijas komitejas locekli ievēlē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un kapitālsabiedrībai revīzijas komitejas locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz jaunais revīzijas komitejas loceklis.

"papildināt ar 9.¹ daļu šādā redakcijā: "(9.¹) Kapitālsabiedrība, kurā ir viens akcionārs, var nepiemērot šā panta devītajā daļā noteikto pārvēlēšanas kārtību. Šādā gadījumā revīzijas komitejas locekli ievēlē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un revīzijas komitejas locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz jaunais revīzijas komitejas loceklis.";

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 109. panta piektajai daļai ar sabiedrības padomes locekli tiek slēgts pilnvarojuma līgums par padomes locekļa pienākumu izpildi, līdz ar to padomes loceklis neatrodas darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai likuma 55.⁷ panta desmitajā daļā iekavās ietvertais formulējums “(izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli)” šajā gadījumā ir lietderīgs un attiecīgi precizēt likumprojektu, papildinot likumprojektu ar šādu teikumu "izslēgt vārdus "(izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli)""

izslēgt desmitās daļas pirmajā teikumā vārdus "(izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli)" un otro teikumu pēc vārda "sapulce" ar vārdiem "vai padome (ja revīzijas komitejas ievēlēšanas funkcija nodota padomei)";

Balstoties uz korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, aicinām Finanšu ministriju pēc grozījumu pieņemšanas aktualizēt 2017. gada Vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas izveidošanai, darbībai un uzraudzībai. Vienlaikus aicinām likumprojekta anotācijā paredzēt norādi par vadlīniju aktualizēšanu kā vienu no regulējuma ieviešanas pasākumiem.

-