Atzinums

Latvijas interesēs ir sekmēt Latvijas valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus inovācijās un eksportspējā un ar iespēju maksimāli palielināt vērtību Latvijas sabiedrībai, vienlaicīgi nodrošinot Latvijas valsts kapitālsabiedrībām līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar ārvalstu valsts kapitāla komersantiem. Valsts kapitālsabiedrībām (VKS) ir nozīmīgs potenciāls valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības izaugsmei un kā apjomīgs nacionālais kapitāls, kas varētu konkurēt ar ārvalstu kompānijām.
Atbilstoši apstiprinātajam Valdības rīcības plāna 34.8.apakšpunktā iekļautajam pasākumam paredzēts mazināt administratīvo slogu kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļu un attiecīgi dots uzdevums pilnveidot normatīvo bāzi, lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, kas darbojas eksporta tirgū, rada jaunas preces vai sniedz inovatīvus pakalpojumus, kā arī vērstas uz valsts noteikto ilgtspējas mērķu sasniegšanu, varētu darboties saskaņā ar tirgus principiem, kā arī publiskai personai ievērojot konkurences neitralitāti. Uzskatām, ka samazinot administratīvo slogu un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu, tad būtu efektīvāk realizējami arī citi Valdības rīcības plānā iecerētie pasākumi, kas paredz ekonomisko izaugsmi, aktīvu vērtības palielināšanu, darbības palielināšanu eksporta tirgū, lielu investīciju projektu īstenošanu, ieguldījumus R&D, piedāvātu jaunas preces un inovatīvos pakalpojumus, un stratēģisko mērķu sasniegšanai piesaistītu kapitāla tirgus instrumentus, tostarp IPO.
Publiskas personas institūcijai ir galvenokārt jānodrošina konkurences neitralitātes ievērošanu, nedodot priekšrocības nedz publiskas personas kapitālsabiedrībām, nedz privātajām kapitālsabiedrībām. Konkurences neitralitātes būtība ir nodrošināt, ka visas privātās kapitālsabiedrības un kapitālsabiedrības ar publisko kapitālu darbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, neradot nepamatotas priekšrocības un ierobežojumus konkrētai kapitālsabiedrībai.
Pašlaik tieši privātajām kapitālsabiedrībām vai ārvalsts uzņēmumiem ir lielākas priekšrocības nekā Latvijas valsts kapitālsabiedrībām, piemērām, Lietuvas vai Igaunijas uzņēmumiem netiek piemēroti tie paši nosacījumi, kas tiek piemēroti Latvijas valsts kapitālsabiedrībām, līdzdalības iegūšanai kapitālsabiedrībās. Attiecīgi, kamēr LV uzņēmumi izpilda laikietilpīgas birokrātiskās izvērtēšanas procedūras, visi termiņi uzņēmuma iegādei jau nokavēti un kapitāla daļas kādā uzņēmumā jau ir atsavināti ārvalsts uzņēmumiem.
Atgādinām, ka Ministru prezidentes un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas parakstīja vienošanos par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās, kuras 1.3. un 1.4.apakšpunkts paredz, ka puses apņemas veicināt, ka valsts kapitālsabiedrības ar savu darbību aizsargā, saglabā un attīsta brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, gan konkurējot, gan sadarbojoties ar privātajām kapitālsabiedrībām. Puses vienojas turpināt diskusijas, lai identificētu un likvidētu šķēršļus, kuri traucē noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī turpināt diskusijas par publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībās nosacījumu pārskatīšanu; kā arī apņemas privātajā un publiskajā sektorā stiprināt korporatīvo pārvaldību, veicinot ambiciozu mērķu īstenošanu, preču un pakalpojumu eksportu, inovatīvu jaunu produktu radīšanu un biznesa vides konkurētspēju.
Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās: īstenojot valsts interešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās ar būtisku valsts kapitāla daļu, ir jāizvirza pētniecības un attīstības mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū.
no vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem izriet apjomīgas valsts gaidas valsts kapitālsabiedrību darbības jomā. Taču vienlaicīgi tiek sagaidīts, ka tās sasniegs uzstādītos finanšu mērķus un izmaksās būtiskas dividendes valstij, nekonkurējot ar citiem uzņēmumiem (konkurences neitralitāte), neuzsākot jaunus biznesus Latvijā un uzņemoties riskus situācijās, kad privātas kapitālsabiedrības tos neuzņemtos (tirgus nepilnība). Šeit manāma pretruna starp to, kas tiek no VKS sagaidīts un kāda vide tiek nodrošināta, lai šīs gaidas apmierinātu.Ministru prezidentes un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas parakstīja vienošanos par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās, kuras 1.3. un 1.4.apakšpunkts paredz, ka puses apņemas veicināt, ka valsts kapitālsabiedrības ar savu darbību aizsargā, saglabā un attīsta brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, gan konkurējot, gan sadarbojoties ar privātajām kapitālsabiedrībām. Puses vienojas turpināt diskusijas, lai identificētu un likvidētu šķēršļus, kuri traucē noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī turpināt diskusijas par publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībās nosacījumu pārskatīšanu; kā arī apņemas privātajā un publiskajā sektorā stiprināt korporatīvo pārvaldību, veicinot ambiciozu mērķu īstenošanu, preču un pakalpojumu eksportu, inovatīvu jaunu produktu radīšanu un biznesa vides konkurētspēju.
Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās: īstenojot valsts interešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās ar būtisku valsts kapitāla daļu, ir jāizvirza pētniecības un attīstības mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū.
no vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem izriet apjomīgas valsts gaidas valsts kapitālsabiedrību darbības jomā. Taču vienlaicīgi tiek sagaidīts, ka tās sasniegs uzstādītos finanšu mērķus un izmaksās būtiskas dividendes valstij, nekonkurējot ar citiem uzņēmumiem (konkurences neitralitāte), neuzsākot jaunus biznesus Latvijā un uzņemoties riskus situācijās, kad privātas kapitālsabiedrības tos neuzņemtos (tirgus nepilnība). Šeit manāma pretruna starp to, kas tiek no VKS sagaidīts un kāda vide tiek nodrošināta, lai šīs gaidas apmierinātu.
Vēršam uzmanību, ka, lai piesaistītu investorus, sākotnēji jānodrošina ieinteresētība tajās, noņemot nepamatotus ierobežojumus.
EM bija izteikusi priekšlikumu izteikt VPIL 88.panta pirmo daļu šādā redakcijā :
"(1) Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti." Minētais priekšlikums neizslēdz ekonomiskā izvērtējuma veikšanu un atbilstību kapitālsabiedrības stratēģiskajam mērķim un pamatdarbībai - šādi izvērtējumi būtu veicami arī turpmāk, tāpat kā to dara privātie uzņēmumi, izvērtējot savu biznesu..  Piedāvātais regulējums sniegs nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, eksportu un Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem, jo noņems nepamatotās barjeras valsts kapitāla efektīvai izmantošanai sabiedrības interesēs.
Šāds regulējums primāri veicinātu arī šobrīd valdībā esošo prioritāti – veicināt kapitāla tirgus attīstību caur investīciju piesaisti un IPO procesu, kā arī vienlaikus tiktu daudz drosmīgāk investēts inovatīvu pakalpojumu ieviešanā, eksporta veicināšanā un valsts attīstībā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam Valsts kanceleju aktīvi turpināt diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem VPIL 88.panta pirmajā daļā, piesaistot visus valsts kapitāla daļu turētājus, un citas iesaistītās puses, nepieciešamības gadījumā, veicot padziļinātu citu valsts pieredzes izpēti un salāgojot Latvijas regulējumu atbilstoši pašreizējai situācijai, lai realizētu ambiciozus mērķus un publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, varētu dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.

-