Atzinums

Lūdzam pirms rīkojuma projekta turpmākas virzības vispirms izvērtēt iespēju apvienot valstij piederošo patstāvīgo būvju nekustamo īpašumu “Klāvu veikals” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5474 511 0057), kura sastāvā ietilpst būve ar kadastra apzīmējumu 5474 011 0057 001, ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057), uz kuras atrodas būve, un kura saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem piekrīt pašvaldībai. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajā gadījumā primāri būtu jāizvērtē visi iespējamie risinājumi, lai varētu izveidot vienotu zemes un būves nekustamo īpašumu, tādējādi novēršot turpmāku dalītā īpašuma pastāvēšanu.

Pamatojums:
Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts zemes un būves vienotības princips, atbilstoši kuram uz zemes uzcelta un ar to cieši savienota ēka ir atzīstama par zemes daļu. Latvijas  Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta lēmumā Nr. SPC- 7/2023 ir norādīts, ka dalītais īpašums ir likumā paredzēts izņēmums no minētā principa un ka tas vienmēr ir ticis paredzēts kā pagaidu tiesisks stāvoklis, kas laika gaitā izbeidzams. Līdz ar to jebkurā gadījumā primāri ir jāmēģina novērst dalītā īpašuma turpināšanās, ja pastāv tiesiskas un faktiskas iespējas zemes vienību un uz tās esošo būvi apvienot vienā nekustamajā īpašumā.
Turklāt piespiedu dalītā īpašuma saglabāšana rada ilgstošu administratīvo un finansiālo slogu, kas saistīts ar zemes lietošanas tiesisko attiecību kārtošanu, zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanu un samaksu, kā arī piekļuves, uzturēšanas, būves izmantošanas un citu ar nekustamā īpašuma lietošanu saistītu jautājumu saskaņošanu. Šāds administratīvais un finansiālais slogs attiecas ne tikai uz būves nākamo ieguvēju, bet arī uz iestādēm, pie kurām personas vēršas, meklējot palīdzību šo jautājumu risināšanā. Vienlaikus tiklīdz nekustams īpašums, kas atrodas dalītajā īpašumā, nonāk privātpersonas īpašumā, valsts vairs nevar kontrolēt nekustamo īpašumu apvienošanas procesus.
Minētie apstākļi vērtējami arī lietderīgas rīcības ar valsts mantu pienākuma kontekstā. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktu publiskai personai ir pienākums ar mantu rīkoties lietderīgi, tostarp nodrošinot tās atsavināšanu par iespējami augstāku cenu. Tādējādi pirms mantas atsavināšanas izvērtējams ne tikai tas, vai konkrētā manta valstij ir nepieciešama, bet arī tas, kādā sastāvā un ar kādu tiesisko statusu tās atsavināšana var nodrošināt valstij iespējami izdevīgāku rezultātu. Šī brīža nekustamā īpašuma sastāvs varētu ierobežot potenciālo pretendentu loku, mazināt atsavināmā objekta pievilcību un negatīvi ietekmēt izsoles rezultātu. Turklāt juridiski sakārtots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilptu gan zemes vienība, gan uz tās esošā būve, potenciālajam ieguvējam varētu nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību un vienkāršāku īpašuma izmantošanu.
Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešajā un piektajā daļā nostiprinātos darbības sabiedrības interesēs un labas pārvaldības principus, anotācijā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2. punktam būtu ietverams izvērtējums par iespējamiem risinājumiem zemes vienības un uz tās esošās būves apvienošanai vienā nekustamajā īpašumā un vienota nekustamā īpašuma atsavināšanai, tādējādi veicinot pašas valsts nospraustos mērķus – pēc iespējas veicināt dalītā īpašuma izbeigšanu un nepieļaut jaunu dalīto īpašumu rašanos.
Ja šāds risinājums nav iespējams, anotācijā būtu norādāmi attiecīgie šķēršļi, kā arī sniedzams pamatojums būves atsavināšanai atsevišķi no zemes vienības.

 

-