Atzinums

Konkurences padomes ieskatā, anotācijas 1.1. apakšsadaļas nodaļas “Apraksts” 5. punkta 1. teikumā būtu nepieciešams aizstāt vārdu “darbību” ar vārdiem “prasību izpildi” vismaz šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, vārds “darbību” šķiet nepietiekami precīzi atspoguļo grozījumu šajā daļā mērķi, jo šie grozījumi pēc būtības nevar ietekmēt Regulas 2022/1925 (DMA) darbību. No regulu juridiskās dabas izriet, ka tā ir piemērojama visās dalībvalstīs un to darbību nevar ietekmēt vai ierobežot nacionālie likumi.

Otrkārt, ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi Konkurences likumā tika izstrādāti, lai nodrošinātu DMA prasību izpildi, šāda pati norāde būtu lietojama arī šajā Civilprocesa likuma grozījumu anotācijā. Minētais ir piemēroti, jo, kā izriet no šīs anotācijas 1.1. apakšsadaļas nodaļas “Apraksts” 5. punkta 1. teikuma, šis teikums faktiski ir atsauce uz attiecīgajiem grozījumiem Konkurences likumā.

[..].
5. Šajā likumprojektā iekļauti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi, kas izstrādāti saistībā ar grozījumiem Konkurences likumā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk - Digitālo tirgu akts) prasību izpildi.
[..].
 

Konkurences padomes ieskatā, anotācijas 1.3. apakšsadaļas nodaļas “Problēmas un risinājumi” apakšnodaļas “Risinājuma apraksts” (par grozījumiem saistībā ar Regulu 2022/1925 jeb DMA) 7. un 11. paragrāfā būtu nepieciešams aizstāt vārdus “Digitālo tirgu akta pilnīgu efektivitāti” ar vārdiem “Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti”.

Minētais ir nepieciešams, jo šāda izteiksmes forma precīzāk atspoguļo šīs apakšsadaļas 4. paragrāfa atsaucē norādītajos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos lietoto izteiksmes formu. Tāpat šāda izteiksmes forma “Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti” jau tiek lietota šīs apakšsadaļas 4. paragrāfā.

[..].
Grozījumi 250.⁶⁶ pantā paredzēti, jo līdzīgi kā zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, arī zaudējumu atlīdzināšanas prasībās par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem raksturo informācijas asimetrija, kur pierādījumi zaudējumu aprēķināšanai primāri var būt tieši pārkāpēja vai trešo personu rīcībā. Kā tas atzīts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā C-312/21, Tráficos Manuel Ferrer, 44. punktā, viens no primārajiem rīkiem, ar kura palīdzību ir iespējams labot šādu informācijas asimetriju, ir tiesību noteikšana prasītājiem lūgt nacionālajām tiesām, pastāvot zināmiem nosacījumiem, izprasīt atbildētāja vai trešās personas rīcībā esošos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Tādējādi CPL 250.⁶⁶ panta pirmo daļu būtu lietderīgi attiecināt arī uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām, kas izriet no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, līdz ar to arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti.
[..].
CPL 250.⁶⁹ panta pirmo daļu ir nepieciešams attiecināt uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punktu noteikumus, nacionālo tiesu nolēmumi nedrīkst nonākt pretrunā ar EK lēmumiem. Tādējādi, ja EK lēmums ir kļuvis nepārsūdzams attiecībā uz konkrētu Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tad nacionālās tiesas arī izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, principā nedrīkstētu nonākt pie pretējiem secinājumiem. Līdz ar to šāds papildinājums stiprinātu Digitālo tirgu akta vienotu interpretāciju, kā arī palielinātu tiesisko noteiktību. Otrkārt, šāda norma pēc būtības padara zaudējumu atlīdzināšanas prasību pierādīšanu ievērojami vienkāršāku (atvieglotāku), tādējādi arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti. Tāpat pantā ir uzsverams, ka EK lēmumi, kas kļuvuši nepārsūdzami, no jauna izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pēc Digitālo tirgu akta pārkāpuma nav jāpierāda, ņemot vērā, ka lēmumus par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem pieņems tikai un vienīgi EK kā vienīgais izpildes nodrošinātājs (sole enforcer). Šādā redakcijā minētā norma faktiski arī pamatoti konkretizē, ka konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar EK lēmumu, kas kļuvis nepārsūdzams, nav tiesvedībā par zaudējumu atlīdzināšanu atkārtoti jāpierāda, kas saskan ar Direktīvas Nr 2014/104/ES mērķiem (sk. preambulas 34. apsvērumu) un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, noteikumiem (sk. 16. panta 1. punktu).
[..].