Atzinums

Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" ir iepazinusies ar KNAB informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām (partijām) izvērtējumu Latvijā no 2018. gada līdz 2023. gadam.” Delna pozitīvi vērtē to, ka uzticēšanās politiskajām partijām ir ar tendenci pieaugt pēdējo 10 gadu laikā. Tai pat laikā biedru skaits politiskajās partijās joprojām ir zems un kā secināms no Delnas iepriekš veiktajā analīzē – salīdzinoši maza loma partiju finansēs joprojām ir biedra naudas iemaksām (https://delna.lv/lv/2022/10/24/ko-knab-datubaze-nestasta-par-partiju-mazajam-biedru-naudam/). Zemā pilsoņu iesaiste politiskajās partijās līdz ar salīdzinoši lielo partiju skaitu rada situāciju, kur partijas ir vājas un nespēj nodrošināt kvalitatīvu politisko piedāvājumu un konkurenci. 

Delnas ieskatā valsts finansējuma palielinājums partijām 2019. gadā ir bijis svarīgs solis šauru ekonomisku interešu ietekmes mazināšanā uz politisko procesu. Tai pat laikā izaicinājums ir bijis panākt to, ka partijas resursus investē organizāciju attīstībā un sākotnēji izvēlētā pieeja, nosakot tēriņu limitus mērķu grupās nav bijusi efektīva, kā secināms arī informatīvajā ziņojumā. Ņemot vērā, ka valsts finansējuma politiskajām partijām mērķis netiek sasniegts, Delna ierosina šādus priekšlikumus politisko partiju finansēšanas modeļa uzlabošanai un atklātības uzlabošanai par saņemtā valsts finansējuma izlietojumu:
1. Būtiski ir domāt par veidiem, kā saņemamo finansējuma apmēru sasaistīt ar kvalitatīviem politiskās partijas darbības rādītājiem starpvēlēšanu laikā, kā, piemēram, aktīvo biedru skaits. Šo skaitu netiešā veidā varētu noteikt, piemēram, ar regulāru biedru naudu maksājošo biedru skaita izmaiņām. 
2. Paredzēt, ka visi ar kampaņas reklāmas materiālu izveidi saistītie izdevumi (sagatavošana, producēšana, rediģēšana, dizains, autortiesības, mediju pirkumi) tiek uzskatīti par vienu izdevumu kategoriju un tiek iekļauti vēlēšanu izdevumu limitos, neatkarīgi no tā, kā līgumi vai rēķini formāli tiek nošķirti. 
3. Pāriet uz valsts finansējuma izmaksas grafiku (piemēram, izmaksa reizi ceturksnī) un ieviest gada beigu uzkrājumu griestus, lai panāktu vienmērīgākus partiju tēriņus.
4. Ņemot vērā, ka MK noteikumu paredz valsts finansējumu izlietot lietderīgi, taču nav definēts, ko tas nozīmē, izstrādāt rokasgrāmatu (KNAB vadlīnijas), kas skaidro finansējuma izlietojuma mērķi un attiecināmos izdevumus. Formalizēt pakāpenisku sankciju sistēmu, kas paredz KNAB rīcību atkarībā no pārkāpuma smaguma — no brīdinājuma vai daļēja finansējuma ieturējuma līdz izmaksu apturēšanai vai līdzekļu atgūšanai. 
5. Apsvērt neatkarīgas ārējas revīzijas ieviešanu partijām, kas saņem vairāk nekā, piemēram EUR 100 000,00 valsts finansējuma gadā, turklāt norādīt, ka viens revidents var strādāt ar konkrētu partiju ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas. 

Šajā ziņojumā minēts, ka KNAB aptaujā atbildēja tikai 4 no 13 partijām, Delnas ieskatā partiju skaits ir mazs, lai varētu gūt vispārīgu ieskatu politisko partiju darbībā. Delna rosina turpmākajos ziņojumos uzsvaru likt uz grāmatvedības datu analīzi (rēķini, līgumi, maksājumi), lai nodrošinātu objektīvus pierādījumus. Aptaujas var izmantot kā papildinājumu, lai ilustrētu partiju prakses nianses, bet galvenajam datu avotam jābūt partijas darbības un finanšu dokumentiem, iekļaujot politisko partiju apvienību naudas pārskaitījumus apvienības partijām, ja tādi ir. 

-