Atzinums

Likumprojekta 1. pantā paredzēts aizstāt visā likumā vārdus „sanācijas pasākumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vides atjaunošanas pasākumi” (attiecīgā locījumā). Turpretī likumprojekta 2. pantā ietvertais 1.pants tiek papildināts ar 14¹.punktu, terminu “sanācija” neaizstājot ar terminu “vides atjaunošana”. Ņemot vērā, ka nav ievērots vienots terminoloģijas princips, lūdzam terminu "sanācija" aizstāt ar terminu “vides atjaunošana”.
 

-

Ja ar likumprojektu tiek pārņemta daļa no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām vides trokšņa jomā, izdodot arī divus jaunus normatīvos aktus vides trokšņa pārvaldības jomā (tiesību aktu projekti Nr.21-TA-871 un 21-TA-849), lūdzam iekļaut likumprojektā attiecīgas definīcijas un skaidrojumus terminiem, kas līdz šim tika iekļauti likumā par “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - MKN 16), kas zaudēs spēku ar jauno regulējumu. Vides trokšņa pārvaldībā nozīmīgu terminu definīcijas (piemēram: novērtējums, trokšņa robežlielums u.c.) iekļautas Noteikumu projektā 21-TA-849, kas attiecas tikai uz trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi noteiktiem objektiem. Noteikumu projekts 21-TA-849 arī ir vienīgais, kas definē, kas ir  L_diena, L_vakars, L_nakts, taču vides trokšņa robežlielumus dalījumā L_diena, L_vakars, L_nakts paredzēts noteikt arī ar Noteikumu projektu 21-TA-871.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojektā ietvert visas vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības terminu definīcijas, tostarp definējot, kas ir vides troksnis (šobrīd likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 16. punkts).

-

Lūdzam precizēt normatīvo regulējumu, lai nepārprotami un skaidri tiktu noteikta institucionālā atbildība/kompetenču sadalījums seku likvidācijai pēc negadījuma ar piesārņojošu vielu (un/vai bīstamo kravu) pārvadājumā iesaistītu transportlīdzekli, tostarp gadījumos, kad attiecīgā darbība piesārņojuma samazināšanai (likvidācijai) veicama nekavējoties.

-

Likumprojekta 8. pantā ietvertajā 35.³ panta otrajā daļā noteikts, ka piesārņoto vietu sistēma ietver:
1) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datubāzi;
2) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti;
3) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto vietu sanāciju;
4) informāciju par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu monitoringu un pēcsanācijas monitoringu.”
Tomēr tālākajās panta daļās (piemēram, trešajā un ceturtā daļā), par piesārņoto vietu sistēmu tiek runāts tikai kā par elektronisku datu uzglabāšanas un apmaiņas vietu/datubāzi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt termina “piesārņoto vietu sistēma” nozīmi.

-

Likumprojekta 8.panta ietvertā 35.⁵ panta pirmajā daļā noteikts, ka lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, pašvaldība, pamatojoties uz datubāzē esošo informāciju, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas nosaka kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un nosaka ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, pamatojoties uz šajā pantā minēto institūciju sniegtajiem ieteikumiem par ierobežojumu noteikšanu.
Nav skaidrs, kā praksē šī norma tiks īstenota, ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta ir neliela daļa no visa zemes gabala vai, piemēram, veicot sanācijas pasākumus, piesārņojums palicis atsevišķos nelielos areālos, kas nepārsniedz dažus kvadrātmetrus.
Likumprojekta 8.panta ietvertā 35.⁵ panta ceturtajā un sestajā daļā noteikts, kuros gadījumos ierobežojumi tiek noņemti, kā arī atrunātas rīcības pašvaldībai par ierobežojumu noņemšanu, tomēr nav skaidrs, kas rosina veikt ierobežojumu noņemšanu.
ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 8.pantā ietverto 35.⁵ pantu ar kārtību, kā tiek iniciēta ierobežojumu noņemšana.

-

Likumprojekta 8.pantā ietvertais 35.⁸ pants paredz ļoti plašas pilnvaras Valsts vides dienestam pieņemt lēmumu par pienākuma uzlikšanu attiecībā par izpētes un sanācijas pasākumu veikšanu, kā arī paredz tiesības noteikt personas, kuru pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem. Minētais pants atļauj uzlikt par pienākumu veikt izpētes un sanācijas darbus arī to zemju īpašniekiem, kuru īpašumos ir vēsturiskais piesārņojums, nerēķinoties ar zemes īpašnieka finansiālajām iespējām segt šo pasākumu apmaksu. Šādas teritorijas ir gan valsts akciju sabiedrībai "Starptautiskā lidosta "Rīga"", gan arī Satiksmes ministrijai.
Arī likumprojekta 8.pantā ietvertais 35.⁹ pants, kas pārņemts no likuma “Par piesārņojumu”, grozot  38.panta pirmās daļas 3. punktu (zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vietā”, bet likumprojektā ietvertā redakcija ir “attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks) citā redakcijā, nostāda būtiski nelabvēlīgā stāvoklī zemes īpašniekus, kuru īpašumos atrodas vēsturiskais piesārņojums.  Ar veiktajiem grozījumiem attiecīgajā punktā vairs netiek ievērots vides aizsardzības princips “piesārņotājs maksā”, jo uzliek par pienākumu veikt izdevumu segšanu par izpēti un sanācijas darbiem vēsturiski piesārņotajās teritorijās, nevis piesārņotājam, bet zemes īpašniekam.

Ņemot vērā minēto attiecībā uz vēsturiski piesārņotajām vietām, lūdzam no likuma “Par piesārņojumu” pārņemt 38. panta otro daļu, proti, zemes īpašnieks, ja uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, sedz ar sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus, ja šie pasākumi tiek veikti ar viņa piekrišanu un zemes vērtība pēc to īstenošanas paaugstinās, un ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nevar pilnā apmērā segt sanācijas izdevumus, kas sniedz iespēju zemes īpašniekiem, kuru teritorijās atrodas vēsturiskais piesārņojums, piedalīties sanācijas pasākumu veikšanā un finansēšanā brīvprātīgi.

-

Ar jēdzienu “vides trokšņa novērtēšana” tiek saprasta trokšņa rādītāju vai raksturotāju mērīšana (testēšana) vai aprēķināšana (modelēšana) ārtelpā un salīdzināšana attiecībā pret robežlielumiem. Ņemot vērā kontekstu, ir redzams, ka šeit ir domāta ne vien novērtēšana, bet arī rīcības, kas izriet no novērtēšanas rezultātiem, līdz ar to lietojams plašāks jēdziens “Vides trokšņa pārvaldība”. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta virsrakstu atbilstostoši pirmajā un otrajā daļā lietotajam terminam.
Likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta pirmajā daļā uzskaitītie normatīvie akti nav vienīgie un arī ne būtiskākie vides trokšņa pārvaldībā. Lūdzam izteikt 8.pantā ietverto 35.¹² panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā vai precizēt likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta pirmo daļu, kurā tiktu noteikts visaptverošs apraksts, kā tiek īstenota vides trokšņa pārvaldība.

Likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta otrās daļas 2. punkta redakcija neparedz pienākumu Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa mērķlielumus, bet paredz deleģējumu noteikt tikai to piemērošanas kārtību. Savukārt attiecībā uz vides trokšņu robežlielumiem Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tos, bet likumprojektā nav iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa robežlielumu piemērošanas kārtību.

Ministru kabineta  2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" noteic, ka trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību. Satiksmes ministrijas ieskatā ir saglabājams deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādas tiesiskas sekas rodas, pārsniedzot trokšņa robežlielumus vai mērķlielumus, kas ir atšķirīgas no likuma "Par piesārņojumu" 13. pantā noteiktajām tiesiskajām sekām.

Trokšņa rādītāji ir jānovērtē ne vien trokšņa stratēģisko karšu izstrādē, bet arī, piemēram, pārvaldot operatoru radīto troksni, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta a) apakšpunktu pārcelt kā 35.¹² panta ceturto daļu.

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietverto 35.¹² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"35.¹² pants. Vides trokšņa pārvaldības pamatnosacījumi:
(1) Vides trokšņa pārvaldību īsteno atbilstoši prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ar tā deleģējumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos, normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu, kā arī normatīvajos aktos par būvnormatīviem būvakustikā.
(2) Ministru kabinets vides trokšņa pārvaldības jomā nosaka:
1) prasības un kārtību, kādā izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus, tai skaitā:
a) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;
b) informācijas pieejamību sabiedrībai par trokšņa stratēģiskām kartēm un rīcības plāniem;
c) sadarbību ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);
d) ar vides troksni saistītās informācijas sniegšanu Eiropas Savienības institūcijām.
2) vides trokšņa robežlielumus un mērķlielumus apbūves teritorijām atkarībā no to izmantošanas funkcijas, kā arī vides trokšņa robežlielumu un mērķlielumu piemērošanas kārtību;
3) prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai;
4) vides trokšņa rādītājus un piemērojamās vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes;"

Likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta pirmā daļa noteic, ka vides trokšņa novērtēšanu īsteno atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu, izmantošanu un apbūvi, kā arī normatīvajos aktos par būvnormatīviem būvakustikā. Savukārt minētā panta otrās daļas 2. punktā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt trokšņa robežlielumus apbūves teritorijām atkarībā no to izmantošanas funkcijas, kā arī gadījumus par trokšņa mērķlielumu piemērošanu. 
Regulējums Noteikumu projektā 21-TA-871 nepietiekami skaidri noteic, kādās teritorijās tieši būs piemērojami vides trokšņa robežlielumi un kāda kārtība paredzēta, lai noteiktu attiecīgo teritorijas izmantošanas funkciju. Ja interpretē likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹² panta pirmo daļu kopskatā ar Noteikumu projekta 21-TA-871 pielikuma tabulā “Apbūves teritoriju funkcionālās zonas” noteikto, šķietami var secināt, ka ar likumprojektā minēto “apbūves teritoriju atkarībā no tās izmantošanas funkcijas” domāta teritorijas plānojumā noteiktā apbūves teritorijas funkcionālā zona. Tomēr teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona un konkrētā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija var atšķirties (piemēram, var turpināties neatbilstoša izmantošana, kas uzsākta likumīgi līdz teritorijas plānojuma grozījumiem). Turklāt ne vienmēr viss īpašums tiek izmantots attiecīgajai funkcijai, kas noteikta teritorijas plānojumā, bet atbilstību vides trokšņa robežlielumiem būtu nozīmīgi nodrošināt tikai īpašuma daļā, kur ir dzīvojamā apbūve. Tieši tādēļ MKN 16 pašlaik noteic konkrēti, ka atbilstība nav nodrošināma visā īpašuma teritorijā, bet tikai daļā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem. Satiksmes infrastruktūras plānošanai tas, ka Noteikumu projekts 21-TA-871, vairs neparedz noteikt konkrēti apbūves teritorijas robežas, kurās nodrošināma atbilstība vides trokšņa robežlielumiem, radītu būtisku un nesamērīgu slogu, uzliekot par pienākumu  īstenot pasākumus vides trokšņa samazināšanai, neatkarīgi no tā, vai teritorijā ir dzīvojamā apbūve.

Satiksmes ministrijas ieskatā likumprojekta 8.pantā ietverto 35.¹² panta pirmo daļu nepieciešams precizēt, nosakot konkrēti – vai vides trokšņa robežlielumi piemērojami, ņemot vērā teritorijas izmantošanas funkciju vai teritorijas plānojumā noteikto apbūves teritorijas funkcionālo zonu. Ja piemērojami abi, lai katrā konkrētā gadījumā identificētu to teritorijas daļu, kurā nodrošināma atbilstība, tas likumprojektā nosakāms skaidri, Noteikumu projektā 21-TA-871 nosakot šī nosacījuma piemērošanas kārtību.

Papildus lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā likumprojektā ietvertās normas par robežlielumu un mērķlielumu piemērošanu apbūves teritorijām atkarībā no to izmantošanas funkcijas, lai samazinātu iespējas, ka normas tiek interpretētas dažādi, kā arī lūdzam skaidrot anotācijā un likumprojektā noteikt konkrēti, vai un kādi vides trokšņa robežlielumi piemērojami viensētu apbūves teritorijās, kas neatrodas nevienā no Noteikumu projekta 21-TA-871 pielikumā minētajām apbūves teritorijām. Satiksmes infrastruktūras objektu gadījumā ārpus pilsētām un ciemiem vislielākā vides trokšņa ietekme tiek radīta tieši dzīvojamās apbūves zonās (viensētu teritorijās) lauku teritorijās.

-

Ņemot vērā to, ka likumrojekta 8.pantā ietvertais 35.¹² pants ietverts likumprojekta VI nodaļā “Vides trokšņa novērtēšana” un tā otrā daļa deleģējumu Ministru kabinetam paredz vides trokšņa novērtēšanas jomā, Satiksmes ministrijas ieskatā šī panta otrās daļas 2. punktā lietoto terminu “trokšņa robežlielums” nepieciešams aizstāt ar terminu “vides trokšņa robežlielums”. To iespējams secināt arī no Noteikumu projekta 21-TA-871, kura pielikumā ietverti vides trokšņa robežlielumi. Vēršam uzmanību, ka pašlaik MKN 16 regulē gan jautājumus, kas attiecās uz vides trokšņa pārvaldību, gan trokšņa pārvaldību telpās, taču nav konstatējams, ka ar likumprojektu būtu paredzēts regulēt arī troksni, kas nav vides troksnis.
Likumprojektā arī citviet tiek lietots termins “troksnis” (likumprojekta 3. pantā ietvertā 4.¹ panta pirmās daļas 4. punkta redakcija, 8. pantā ietvertā 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta, 1. punkta “a” un “c” apakšpunkta un 2. punkta redakcija). Ņemot vērā minēto, ūdzam precizēt likumprojektā ietvertās normas, lietojot vienotu terminoloģiju vai likumprojekta anotācijā skaidrojot abu jēdzienu tvērumu un lietošanas nepieciešamību.

Izteikt 35. ¹² panta otrās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:


"1) prasības un kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus, tai skaitā:"

Ņemot vērā to, ka likumrojekta 8.pantā ietvertais 35.¹² pants ietverts likumprojekta VI nodaļā “Vides trokšņa novērtēšana” un tā otrā daļa deleģējumu Ministru kabinetam paredz vides trokšņa novērtēšanas jomā, Satiksmes ministrijas ieskatā šī panta otrās daļas 2. punktā lietoto terminu “trokšņa robežlielums” nepieciešams aizstāt ar terminu “vides trokšņa robežlielums”. To iespējams secināt arī no Noteikumu projekta 21-TA-871, kura pielikumā ietverti vides trokšņa robežlielumi. Vēršam uzmanību, ka pašlaik MKN 16 regulē gan jautājumus, kas attiecās uz vides trokšņa pārvaldību, gan trokšņa pārvaldību telpās, taču nav konstatējams, ka ar likumprojektu būtu paredzēts regulēt arī troksni, kas nav vides troksnis.

Likumprojektā arī citviet tiek lietots jēdziens “troksnis” (likumprojekta 3. pantā ietvertā likuma 4.¹ panta pirmās daļas 4. punkta redakcija, 8. pantā piedāvātā likuma 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta, 1. punkta “a” un “c” apakšpunkta un 2. punkta redakcija). Lūdzam precizēt Likumprojektā ietvertās normas, lietojot vienotu terminoloģiju vai anotācijā skaidrojot abu jēdzienu tvērumu un lietošanas nepieciešamību.

Izteikt 35.¹² panta otrās daļas  1. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) vides trokšņa rādītājus un piemērojamās vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes;"

Ņemot vērā to, ka likumprojektā 8.pantā ietvertais 35.¹² pants iekļauts likumprojekta VI nodaļā “Vides trokšņa novērtēšana” un tā otrā daļa deleģējumu Ministru kabinetam paredz vides trokšņa novērtēšanas jomā, Satiksmes ministrijas ieskatā šī panta otrās daļas 2. punktā ir kļūda un “trokšņa robežlielums” labojams uz “vides trokšņa robežlielums”. To iespējams secināt arī no Noteikumu projekta 21-TA-871, kura pielikumā ietverti vides trokšņa robežlielumi. Vēršam uzmanību, ka pašlaik MKN 16 regulē gan jautājumus, kas attiecās uz vides trokšņa pārvaldību, gan trokšņa pārvaldību telpās, taču nav konstatējams, ka ar Likumprojektu būtu paredzēts regulēt arī troksni, kas nav vides troksnis.
Likumprojektā arī citviet tiek lietots jēdziens “troksnis” (Likumprojekta 3. pantā ietvertā likuma 4.¹ panta pirmās daļas 4. punkta redakcija, 8. pantā piedāvātā likuma 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta, 1. punkta “a” un “c” apakšpunkta un 2. punkta redakcija). Lūdzam precizēt Likumprojektā ietvertās normas, lietojot vienotu terminoloģiju vai anotācijā skaidrojot abu jēdzienu tvērumu un lietošanas nepieciešamību.

Izteikt 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) informācijas pieejamību sabiedrībai par vides trokšņa stratēģiskām kartēm un rīcības plāniem;"

Ņemot vērā to, ka 35.¹² pants iekļauts Likumprojekta VI nodaļā “Vides trokšņa novērtēšana” un tā otrā daļa deleģējumu Ministru kabinetam paredz vides trokšņa novērtēšanas jomā, Satiksmes ministrijas ieskatā šī panta otrās daļas 2. punktā ir kļūda un “trokšņa robežlielums” labojams uz “vides trokšņa robežlielums”. To iespējams secināt arī no Noteikumu projekta 21-TA-871, kura pielikumā ietverti vides trokšņa robežlielumi. Vēršam uzmanību, ka pašlaik MKN 16 regulē gan jautājumus, kas attiecas uz vides trokšņa pārvaldību, gan trokšņa pārvaldību telpās, taču nav konstatējams, ka ar Likumprojektu būtu paredzēts regulēt arī troksni, kas nav vides troksnis.
Neatkarīgi no minētā - Likumprojektā arī citviet tiek lietots jēdziens “troksnis” (Likumprojekta 3. pantā piedāvātā likuma 4.¹ panta pirmās daļas 4. punkta redakcija, 8. pantā piedāvātā likuma 35.¹² panta otrās daļas 1. punkta, 1. punkta “a” un “c” apakšpunkta un 2. punkta redakcija). Lūdzam precizēt Likumprojektā ietvertās normas, lietojot vienotu terminoloģiju vai anotācijā skaidrojot abu jēdzienu tvērumu un lietošanas nepieciešamību.

Izteikt 35.¹² panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) vides trokšņa robežlielumus apbūves teritorijām atkarībā no to izmantošanas funkcijas, kā arī gadījumus par vides trokšņa mērķlielumu piemērošanu"
 

Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir daļa no normatīvā regulējuma izmaiņu kopuma, ko paredzēts īstenot vides trokšņa pārvaldības jomā, kas ietver arī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektu “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”, 21-TA-849 un Ministru kabineta noteikumu projektu “Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība”, 21-TA-871. Ievērojot minēto, likumprojekts un tajā ietvertās normas nav vērtējamas atrauti no citiem izsludinātajiem tiesību aktu projektiem, jo kopā tie veidos saistītu sistēmu, kas aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu.
No likumprojekta anotācijas izriet, ka likumprojekta mērķis ir pārņemt daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām, to starpā vides kvalitātes normatīvu jautājumu, kā arī vides trokšņa pārvaldību. Tādēļ likumprojektā iekļauta Vides aizsardzības likuma  35.¹² panta otrās daļas 1. un 2. punkta redakcija, kas noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam vides trokšņa novērtēšanas jomā noteikt prasības un kārtību, kādā izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus, kā arī deleģējumu noteikt trokšņa robežlielumus, prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai (pašlaik likuma “Par piesārņojumu” 18.¹ panta trešās daļas deleģējums).
Likumprojektā 8.pantā ietvertā 35.¹² panta otrās daļas redakcija paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt piemērojamo trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes tikai trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna izstrādei (otrās daļas 1. punkta a) apakšpunkts), taču šādu deleģējumu vides trokšņa novērtēšanai neparedz satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai. Atbilstības novērtējums ir būtisks gan satiksmes objektu ekspluatācijai, gan šādu objektu būvniecībai (pamatojot atbilstību būvprojektā). Ja esošu objektu troksni var novērtēt, veicot mērījumus, ko īsteno akreditētas laboratorijas, izmantojot piemērojamos standartus, tad nākotnes situācijai atbilstības novērtējums var būt īstenojams, tikai veicot prognozēšanu un aprēķinus. Tādēļ ir būtiski, lai normatīvais regulējums būtu skaidrs un tāds, kas ļautu visos gadījumos vienādi prognozēt un pamatot, ka vides aizsardzības normatīvie akti tiks ievēroti. Nepastāvot vienotai kārtībai un prasībām attiecībā uz aprēķinu metodēm un aprēķinu paņēmieniem, iegūtais aprēķinu rezultāts var būtiski atšķirties. Strīdu gadījumos administratīvo procesu iestādē un tiesā tas padarītu neprognozējamu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam ietvertt likumprojekta 8.pantā ietvērtā 35.¹² panta otrās daļas 3. punktā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa novērtēšanas metodes un kārtību arī satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa prognozēšanai.

Izteikt 35.¹² panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) vides trokšņa novērtēšanas metodes, prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa prognozēšanai un pārvaldībai."
 

Likumprojektā 8.pantā ietvertajā 35.¹³ panta otrā daļa paredz, ka trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā un apstiprina rīcības plānus arī aglomerāciju teritorijām, nosakot šādu pienākumu attiecīgās aglomerācijas pašvaldībai.
Vēršam uzmanību, ka no minētās normas nav skaidrs, vai nepieciešams vēl atsevišķi izstrādāt dzelzceļa līnijai trokšņa stratēģisko karti, ja dzelzceļa līnija atrodas aglomerācijas teritorijā, kurai trokšņa stratēģisko karti izstrādā attiecīgās aglomerācijas pašvaldība. No spēkā esošā likuma “Par piesārņojumu” 18.¹ panta pirmās daļas izriet, ka trokšņa stratēģisko karšu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus aglomerācijas teritorijas esošajām dzelzceļa līnijām — attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs.
Ņemot vērā  minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 8.pantā ietverto 35.¹³ panta otro daļu, nosakot, ka attiecīgais transporta infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes ārpus aglomerācijas teritorijas esošajām dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā.
 

Izteikt 35.¹³ panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus izstrādā šā likuma otrā panta pirmās daļas pirmajā punktā minēto aglomerāciju pašvaldības un šā likuma otrā panta pirmās daļas otrajā punktā minēto transporta infrastruktūras pārvaldītāji. Ārpus aglomerācijas teritorijas esošajām dzelzceļa līnijām, šā likuma 35. ¹³ panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos,  trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā attiecīgais transporta infrastruktūras pārvaldītājs. Pašvaldība un transporta infrastruktūras pārvaldītājs sadarbojas attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē, rīcības plānu izstrādē un ieviešanā."

Likumprojekta 9.pantā ietvertais 44. pants paredz atbildību par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu neatkarīgi no faktiskās situācijas, piemēram, transporta infrastruktūras pārvaldītājiem nav tiešas ietekmes uz trokšņa līmeni. Lūdzam pilnveidot likumprojekta 9.pantā ietverto 44. pantu, lai transporta infrastruktūras pārvaldītāji netiktu iekļauti panta tvērumā. Transporta infrastruktūras pārvaldītāju atbildība var tikt noteikta atsevišķi, piemēram, nosakot atbildību par pienākumu izstrādāt trokšņa stratēģisko karti vai rīcības plānu trokšņa samazināšanai nepildīšanu.

-

Satiksmes ministrijas ieskatā gadījumos, kad tiek būvēts pilnībā jauns cita sliežu platuma tīkls, piemēram, Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecība, būtu nepieciešams termiņš, kādā pēc uzbūvētās dzelzceļa infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā un atklāšanas vilcienu satiksmei izstrādā vides trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ja  attiecīgajā  infrastruktūrā satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojektā ietvertos pārejas noteikumus ar jaunu punktu, paredzot saprātīgu termiņu, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu pilnībā no jauna uzbūvētai dzelzceļa infrastruktūrai, ja tajā satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā.
 

-

Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts paredz papildināt pārejas notekumus ar 16. punktu, kura 2. apakšpunkts noteic, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31.maijam izdod šā likuma [...] 35.¹² panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024.gada 31.maijam, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.
Savukārt tiesību akta projekta Nr. 21-TA-849 anotācijas 4.1.1.apakšpunktā ir norādīts, ka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” zaudēs spēku līdz ar noteikumu projekta stāšanos spēkā.
Saskaņā ar Ministru kabineta  2021. gada 18. februāra sēdes protokollēmumā (prot.Nr.18, 38.§) "Informatīvais ziņojums "Par vides trokšņa regulējumu"" noteikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija uzdots izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2021.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi.  Ministru kabinetā noteikumu projekts par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi vēl nav izstrādāts, tiek atlikti informatīvajā ziņojumā minēto problēmu risinājumi. Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu par projekta izstrādi un problēmu risinājumiem.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 3. punkta pēdējo teikumu: “Šobrīd trūkst tiesiskā regulējuma faktiski pastāvošam pienākumam izstrādāt trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus;”, jo tiesiskais regulējums pašlaik ir noteikts likuma "Par piesārņojumu" 18.¹ pantā.

-

Lūdzam skaidrot  likumprojekta anotācijā, vai un kādi vides trokšņa robežlielumi piemērojami viensētu apbūves teritorijās, kas neatrodas nevienā no Noteikumu projekta 21-TA-871 pielikumā minētajām apbūves teritorijām. Satiksmes infrastruktūras objektu gadījumā ārpus pilsētām un ciemiem vislielākā vides trokšņa ietekme tiek radīta tieši dzīvojamās apbūves zonās (viensētu teritorijās) lauku teritorijās.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4.1. tabulu ar informāciju par ieviešamajām aktuālajām Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normām, ko pārņem gan likumprojekts, gan citi saistītie normatīvie tiesību akti, tostarp saskaņošanai izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi” (21-TA-849).
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹³ panta otrās daļas redakciju.

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietvertā 35.¹³ panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus izstrādā šā panta pirmās daļas pirmajā punktā minēto aglomerāciju pašvaldības un šā panta pirmās daļas otrajā punktā minēto transporta infrastruktūras pārvaldītāji. Pašvaldība un transporta infrastruktūras pārvaldītājs sadarbojas attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē, rīcības plānu izstrādē un ieviešanā."