Atzinums

Kategoriski noraidām definīciju, kam vajadzētu terminu skaidrot, bet, kas šo funkciju nepilda. Termins tiek skaidrots ar citu nedefinētu terminu “būtisks piesārņojums”. Kas ir būtisks piesārņojums jeb cik liels piesārņojums ir būtisks piesārņojums? “Tiek konstatēts būtisks piesārņojums“, - kas un kā šo būtisko piesārņojumu konstatē? Aicinām normatīvo aktu izstrādājušo ministriju sagatavot skaidrojumu jau šobrīd, jo mēs kā konsultanti to noteikti jautāsim ministrijai tūlīt pēc likuma izdošanas daudz un dažādām konkrētām situācijām.

Tātad grozījumi būs tikai un vienīgi piesārņojošo darbību izmaiņas (situācijas, kad mainās piemērojamais piesārņojošās darbības punkts no MK noteikumiem, šobrīd tie ir MK 30.11.2010. noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”; to apliecina arī definīcija terminam “piesārņojoša darbība” šī likuma projekta 14) punktā) vai izmaiņas normatīvajos aktos, vai mistiskais būtiskais piesārņojums, kas Valsts vides dienestam kā kompetentajai iestādei būs jāpamato, jāargumentē un jāpierāda, kāpēc uzskatāms par būtisku, un būs bezgalīgi diskutējams un apstrīdams tiesvedībās.
 

-

Tātad ir grozījumi, kas aptver konstatētu būtisku piesārņojumu (lai kas tas arī nebūtu), un piesārņojošas darbības izmaiņas, kas ir vai nu labvēlīgas (objekta iekārtu emitētais piesārņojums samazinās), vai ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.

Atkārtoti norādām, ka ir ļoti būtiski viennozīmīgi noteikt kritērijus, pēc kā izmaiņas ir kvalificējamas kā būtiskas izmaiņas. Anotācijā (ex-ante) minētos apsvērumus “Skaitliskus kritērijus būtiskai darbības izmaiņai likumprojektā nevar noteikt, jo […]”, kāpēc būtiskumam šobrīd nevar definēt kritērijus, viennozīmīgi ir formulējis Valsts vides dienests, pēc teksta pat jaušams, kurš eksperts. Tāpat kā Dienests to nevar šobrīd, ir skaidrs, ka nevarēs arī konkrētās situācijās un darīs to bez argumentācijas, faktiem, pamatojuma, formulējot, ka Dienests ir likumā noteiktā kompetentā iestāde un Dienestam “pirmšķietami tā liekas” jeb “Dienesta ieskatā tā ir”.

Vēršam uzmanību, ka līdz šim nevienā atļaujā pēc būtības nav vērtēta ietekme uz cilvēku veselību. Vai operatoriem vai Dienestam būtu jāveic epidemioloģiski pētījumi? Vai vispār ir pieļaujama jebkāda darbība, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku vai vidi? Kā šādas atļautas, bet būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumā tiek ievērots Satversmes 115. pants - valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Nebūtiskas izmaiņas, kas izskatāmas paātrināti bez valsts nodevas nomaksas, nav definētas un izdalītas. Tātad tādas kārtības nebūs un par pilnīgi ikkatrām izmaiņām būs maksājama valsts nodeva.

Jau šobrīd tādas šādā veidā tiek veiktas, tomēr bez normatīvā regulējuma un rāmja, - operatoriem nav neviena panta un punkta, uz ko atsaukties, nākas iesniegt iesniegumu un gaidīt, pieprasīs nodevu un pilnu procedūru vai nē. Bet nodevas nepieprasīšanai pat nav īsti likumiska pamata. Operatori nevar šādos gadījumos viennozīmīgi plānot izmaiņu laiku. Nākas pievienot Dienesta pārstāvju kādos semināros pausto un e-pasta sarakstē apliecināto, lai uz tā pamata notiktu atļaujas saīsināta pārskatīšana bez nodevas. Tam ir nepieciešams regulējums.

Uzskatām, ka ir nepieciešams izdalīt 3 līmeņu izmaiņas darbībā, kam katrām ir nedaudz atšķirīga procedūra un termiņi:
būtiskas izmaiņas (kam pamata kritērijs ir pāreja no viena veida piesārņojošas darbības uz citu C uz B, B uz A; kā arī ir definējami vēl vairāki līdzīga būtiskuma kritēriji, piemēram, darbības, kam veicams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, darbības, kam nepieciešams izstrādāt vai izmaiņu dēļ grozīt drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu u.tml.) – principā jauna atļauja;
izmaiņas darbībā, kam nepieciešams noteikt jaunus būtiskus limitus (ne nebīstamo izejvielu pārtēriņš vai radīto atkritumu veidu vai apjomu palielinājums ne atkritumu apsaimniekošanas darbībām) – esošas atļaujas pilna pārskatīšana;
nebūtiskas vai tehniskas izmaiņas, kas virzāmas izteikti paātrināti – kravu diversifikācija, kas nemaina emisiju vai drošības aspektus, papildus atkritumu klašu pievienošana, nemainot apjomu, pie nemainīgas tehnoloģijas/iekārtas, nosacījumu atcelšana (piemēram, uzņēmums nevar rast finanšu nodrošinājumu bīstamu atkritumu apsaimniekošanai, tāpēc vēlas izslēgt no atļaujas bīstamo atkritumu klases; normatīvo aktu izmaiņu dēļ mainījusies pieeja (C kategorijas sadedzināšanas iekārtām ir limitēta emisijas intensitāte un/vai gada daudzums, kas citām šādām iekārtām nav limitēts) u.tml. = esošas atļaujas atsevišķu nosacījumu dzēšana, nebūtiska pievienošana atsevišķās tabulās.
 

-

Nav īsti saprotama atkritumu prioritārā secība. Vai tas ir domāts hronoloģiskā atkritumu radīšanas secībā lai novērstu ilgstošu uzglabāšanu? Vai prioritāra secība ir atkarīga no atkritumu bīstamības, t.i., bīstamāki atkritumi jānodod pirmie? Ir jālabo redakcija, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, uz kādu darbību/aspektu attiecināma prioritārā secība, t.i., nevis atkritumu prioritārā secība, bet apsaimniekošanas darbību veida prioritārā secība.
 

-

Vai tas nozīmē, ka operatoram būs atvieglota iespēja/motivācija pašam pārstrādāt un atkārtoti izmantot sevis radītos atkritumus/atlikumus/nederīgus materiālus? Bez atkritumu apsaimniekotāja statusa un REACH reģistrācijas?

-

Aicinām precizēt formulējumu, nosakot, ka katras konkrētās atļaujas, kas izsniegta, izvērtējot konkrētos vides apstākļus, konkrēto tehnoloģiju, konkrētās lietotās izejvielas, to bīstamību un potenciālos riskus, ietvaros Dienests nosaka kritērijus šādām situācijām vai situācijas, par kurām operatoram ziņojams. Pretējā gadījumā Dienests iekopē šo punktu atļaujā, uzdodot operatoram pašam pieņemt lēmumus. Jo īpaši piesārņojuma rašanās draudu situācijas, par ko ziņojams, nav operatoriem saprotamas (un nav nevienam saprotamas, līdz šim arī Dienestam nav saprotamas). Uz lūgumu konkretizēt situācijas atļauju ietvaros, līdz šim Dienests ir atbildējis, ka operatoram pašam jāizvērtē, jāpieņem lēmums un jāzina, kuras ir tās situācijas. Tad jau atļauju arī operators pats sev varētu izsniegt, jo vislabāk pārzina ražošanu un tehnoloģiju.
 

-

Tas nozīmē, ka esošās piesārņotās teritorijas tiks izslēgtas no rūpnieciskās ražošanas lietojuma, pamestas un degradētas, bet tā vietā tiks apgūtas jaunas, nepiesārņotas vietas, līdz šim neapbūvētas vietas. Principā visā ostas teritorijā Sarkandaugavā un Jaunmīlgrāvī jebkāda jauna uzņēmumu darbību attīstība ir apturēta, jo plašas teritorijas ir vēsturiski piesārņotas. Šādās teritorijā nebūs iespējams uzsākt darbību pat esošā aprīkotā un apbūvētā teritorijā, kur uzņēmumam būtu tikai jāievācas esošā ēkā un jāuzstāda tur ražošanas iekārtas. Tas nozīmē, ka degradēsies jaunas plašas teritorijas, kur esošā apbūve pārvērtīsies par graustiem.


Šeit būtu jāpiemēro katras individuālas situācijas izvērtēšana, skatoties, kas jau atrodas teritorijā, vai plānotā darbība ietekmēs esošo piesārņojuma situāciju, kāda veida piesārņojums ir konstatēts.

Piemēram, Mīlgrāvī no 1894. līdz 1967. gadam darbojās superfosfāta rūpnīca, kurā kā galvenās ražošanas izejvielas tika izmantots apatītu koncentrāts, kolčedāns, fosforītu milti, ogles, kaļķakmens, soda un vārāmā sāls. Superfosfāta rūpnīcai blakus bija ierīkota ražošanas atkritumu izgāztuve, kas ar laiku tika apbērta. Superfosfāta ražošanas procesā radās izdedži, kas tika izmantoti kā uzbērums rūpnīcas teritorijas paplašināšanai. Pēc superfosfāta rūpnīcas šeit darbojās cita veida ražotne – “Svaigums”, kas veica ventiļu un aerosola baloniņu ražošanu. Šai darbībai kā ražošanas izejvielas rika izmantoti trihloretilēns, etilcelozīti, šķīdinātāji, ofseta krāsas, lakas, sveķi, emalja, alumīnijs, spirti, hladons u.tml. Senais rūpnieciskais teritorijas un apkārtnes lietojums nosaka esošo vides kvalitāti šajā rajonā – plašu apbūvētu teritoriju uzbērums ir veidots no atkritumiem, kas ietekmē grunts un gruntsūdens kvalitāti vēl šobrīd. Šeit izvietoti AS “B.L.B. Baltijas Termināls”, SIA “Vega Stividors” un daudzi citi uzņēmumi, jo teritorija ir pēc platības liela. Tajā pašā laikā saskaņā ar jauno regulējumu citi uzņēmumi šajā teritorijā darbību uzsākt nevarēs. Tā kā pilnīga un fundamentāla sanācija šeit nav iespējama, teritorija ir bez attīstības perspektīvas.

Šāds regulējums nav pieļaujams, jo tas problēmu ar vēsturisko piesārņojumu nerisina un to nevar pārlikt uz uzņēmumu pleciem. Principā tas nākotnē ietekmēs vai nu valsts budžetu, vai Rīgas brīvostas budžetu, jo šīs zemes ir valsts, pašvaldības, Satiksmes ministrijas īpašums. Ja tur tiks apturēta jebkāda ekonomiska darbība, tas nesīs būtiskus zaudējumus neiekasētu nodokļu veidā.

Tāpat regulējums neprecizē, kādu normatīvu pārsniegumi. Šobrīd gruntij noteikti ir 3 veidu normatīvi – mērķlielums, piesardzības robežlielums un kritiskais robežlielums. Vai darbība nebūs pieļaujama arī mērķlieluma, kas ir normatīvs, pārsnieguma gadījumā? Tad šobrīd vēsturiski piesārņotajās teritorijās nekad mūžā neviens nevarēs izvērst uzņēmējdarbību. Nāksies šīs teritorijas nodot privātmāju apbūvei vai mazdārziņiem, jo to plānotais regulējums neaizliedz.

 

-

Smakām šobrīd noteikts ir tikai mērķlielums nevis robežlielums. Nav saprotams, kas ir gaisa kvalitātes normatīvu robežlielums. Ir viens vai otrs.
 

-

Gadījumus, kad veicami grozījumi jau nosaka šī likumprojekta 1. panta 3) punkts - grozījumi - izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā, ko veic piesārņojošo darbību izmaiņu (situācijas, kad mainās piemērojamais piesārņojošās darbības punkts no MK noteikumiem, šobrīd tie ir MK 30.11.2010. noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”) vai normatīvo aktu izmaiņu gadījumos vai arī, ja tiek konstatēts mistiskais būtiskais piesārņojums.

Likumprojekta 1. panta  15) punktā definētās izmaiņas, t.sk. būtiskas izmaiņas, un to izdarīšanas kārtību neregulēs nekas.
 

-

Izmaiņām (jebkuras kategorijas darbībā) nedrīkstētu būt tāds pats termiņš kā jaunas atļaujas izdošanai, jo grozījumu izdarīšana (atļaujas pārskatīšana) neprasa tādus pašus laika resursus kā jauna atļauja. Šāds mākslīgi stiepts termiņš padara uzņēmumus nekonkurētspējīgus, šādu nepamatotu termiņu nedrīkstētu iestrādāt regulējumā, lai piesegtu Dienesta kapacitātes trūkumu.

To, ka vienīgais iemesls šādu fantastisku termiņu piemērošanai ir Dienesta kapacitātes trūkums apliecina likumprojekta izziņā iekļautais Dienesta sagatavotais pamatojums “Dienesta eksperti, kuri izvērtē iesniegumus un sagatavo atļaujas A un B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, vienlaikus veic virkni citu funkciju, proti, sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, apstiprina SEG un darbības līmeņa ziņojumus, izskata iesniegumus par bīstamajām vielām objektā, sagatavo atbildes uz klientu iesniegumiem, izstrādā metodiskos norādījumus un veic citus amata kompetencei atbilstošus pienākumus.”. Tātad Dienestam nepietiek kapacitātes visu tam uzdoto funkciju veikšanai. Tomēr nedrīkst būt tā, ka valsts ekonomiskā attīstība iesprūst Dienesta kapacitātes trūkumā.

Jau šobrīd atsevišķos gadījumos Dienests grozījumu gadījumā pārskatīto atļauju izdod pirms maksimālā termiņa, kas liecina, ka procesu ir iespējams veikt ātrāk un to ierobežo tikai un vienīgi Dienesta kapacitāte.

Jāparedz garāks termiņš gadījumiem, kad tiek piemērota sabiedriskā apspriešana. Taču standarta procedūrai 90 dienām, jo īpaši grozījumu gadījumā, nav pamatojuma.

Tāpat jāparedz iespēja Dienestam, sniedzot argumentētu pamatojumu, termiņu pagarināt gadījumos, ja iesnieguma izskatīšana laikā rodas objektīvas situācijas, kad ir nepieciešama papildu informācija lēmuma pieņemšanai.

Uzstājam, ka jaunai A kategorijas atļaujas izdošanai maksimālais termiņš ir 60 dienas no iesnieguma pieņemšanas, grozījumiem 45 dienas. A atļaujas būtiski neatšķiras no B atļaujām, vien ar LPTP izvērtējumu un piemērošanu.
 

-

Izmaiņām (jebkuras kategorijas darbībā) nedrīkstētu būt tāds pats termiņš kā jaunas atļaujas izdošanai, jo grozījumu izdarīšana (atļaujas pārskatīšana) neprasa tādus pašus laika resursus kā jauna atļauja. Šāds mākslīgi stiepts termiņš padara uzņēmumus nekonkurētspējīgus, šādu nepamatotu termiņu nedrīkstētu iestrādāt regulējumā, lai piesegtu Dienesta kapacitātes trūkumu.

To, ka vienīgais iemesls šādu fantastisku termiņu piemērošanai ir Dienesta kapacitātes trūkums apliecina likumprojekta izziņā iekļautais Dienesta sagatavotais pamatojums “Dienesta eksperti, kuri izvērtē iesniegumus un sagatavo atļaujas A un B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, vienlaikus veic virkni citu funkciju, proti, sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, apstiprina SEG un darbības līmeņa ziņojumus, izskata iesniegumus par bīstamajām vielām objektā, sagatavo atbildes uz klientu iesniegumiem, izstrādā metodiskos norādījumus un veic citus amata kompetencei atbilstošus pienākumus.”. Tātad Dienestam nepietiek kapacitātes visu tam uzdoto funkciju veikšanai. Tomēr nedrīkst būt tā, ka valsts ekonomiskā attīstība iesprūst Dienesta kapacitātes trūkumā.

Jau šobrīd atsevišķos gadījumos Dienests grozījumu gadījumā pārskatīto atļauju izdod pirms maksimālā termiņa, kas liecina, ka procesu ir iespējams veikt ātrāk un to ierobežo tikai un vienīgi Dienesta kapacitāte.

Jāparedz garāks termiņš gadījumiem, kad tiek piemērota sabiedriskā apspriešana. Taču standarta procedūrai 90 dienām, jo īpaši grozījumu gadījumā, nav pamatojuma.

Tāpat jāparedz iespēja Dienestam, sniedzot argumentētu pamatojumu, termiņu pagarināt gadījumos, ja iesnieguma izskatīšana laikā rodas objektīvas situācijas, kad ir nepieciešama papildu informācija lēmuma pieņemšanai.

Uzstājam, ka jaunai A kategorijas atļaujas izdošanai maksimālais termiņš ir 60 dienas no iesnieguma pieņemšanas, grozījumiem 45 dienas. A atļaujas būtiski neatšķiras no B atļaujām, vien ar LPTP izvērtējumu un piemērošanu.
 

-

Nav precizēts, ka šajā punktā minētais iesniegums nav tas pats iesniegums, kas tiek iesniegts atļaujas saņemšanai/grozīšanai, t.i., tas nav pilns iesniegums. Tāpat nav minēts, ka par šādām izmaiņām nav maksājam valsts nodeva.
 

-

Šāds formulējums liek domāt, ka pilnīgi visām iekārtām būs jāatbilst LPTP, neskatoties uz to, kādas kategorijas darbība tā ir. Līdz šim LPTP bija attiecināmi tikai uz A kategorijas darbībām. Aicinām precizēt, ka atbilstība LPTP emisijas līmeņiem attiecināma tikai uz A kategorijas darbībām.

Aicinām precizēt, ka atbilstība LPTP emisijas līmeņiem attiecināma tikai uz A kategorijas darbībām.

Šādā redakcijā šī definīcija nav saprotama. Daudzums ir skaits, apjoms, masa, t.i., rādītāji, uz ko attiecināmi limiti, ko aptver limiti, un kas līdz ar to jau ir atrunāti. Tieši limiti tiek noteikti laika periodam – tonnas/gadā un grami/sekundē. Koncentrācija, savukārt, ir noteikts vielas/piesārņojuma daudzums noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē, ko šobrīd raksturo kā mg/m3. Emisijas mērījumus, protams, veic noteiktu laiku (30 minūtes, 8 stundas, 24 stundas), atkarībā no katrā situācijā attiecināmā standarta. Vai attiecībā uz robežlielumu runa ir par objektu vai iekārtu?
 

Emisijas robežvērtība – iekārtas normālas darbības apstākļos emitēta piesārņojošas vielas koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt.

Iznāk, ka ir iespējama emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai nav kaitīga ietekme uz vidi? Vai emisija un piesārņojums nav sinonīmi? Vai šī definīcija nav lieka, kas tikai sarežģī normatīvā akta uztveršanu un interpretāciju?
 

Acinām šo definīciju izslēgt, jo tai nav nekāda pienesuma normatīvā akta uztveršanai.

Likumprojekts ir orientēts uz piesārņojuma rašanās novēršanu vai samazināšanu, tomēr neregulē kaitējuma radīto seku novēršanu – šeit nav runas ne par avārijām, ne sanācijām, ne sekām jebkādā tvērumā, to apliecina arī likuma darbības jomas izklāsts.
 

Izslēgt tekstu "kā arī novērst kaitējuma radītās sekas".

Laikā, kad premjerministre E. Siliņa vairākkārtīgi aicina uz radikālu birokrātijas mazināšanu, šajā likumprojektā gluži pretēji valsts augstāko amatpersonu aicinājumiem tiek iestrādāts jauns, esošo vājprātīgo birokrātiju papildinošs administratīvs slogs – iesnieguma izstrādes laikā saņemt pašvaldības izziņu, kas, saprotams, pagarina iesnieguma sagatavošanas laiku un attiecīgi visu procedūru līdz atļaujas saņemšanai. Vēršam uzmanību, ka visu pašvaldību teritorijas plānojumi ir elektroniski publiski pieejami, darbojas vietne geolatvija.lv, kur atrodama visa aktuālā informācija par spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem, kā arī izstrādes stadijā esošajiem dokumentiem un to statusu. Pēc jebkura iesnieguma pieņemšanas Dienests to nosūta pašvaldībai komentāru izteikšanai un nosacījumu izvirzīšanai. Līdz ar to nav nekāda pamatojuma, nepieciešamības un attaisnojuma jaunas prasības iestrādāšanai šajā likumprojektā par no pašvaldības saņemamu izziņu iesnieguma sagatavošanas ietvaros.
 

Ierosinām izslēgt šo punktu.

Uzstājam, ka ir jāprecizē papildinformācijas pieprasīšanas pamatojums, lai novērstu/mazinātu subjektivitāti “Pēc iesnieguma izskatīšanas Dienests pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju, ja iesniegumā nav norādīta vai tam nav pievienota visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā”.

Ņemot vērā, ka Dienests atļaujas izdod jau vairāk kā ~20 gadus, ir jābūt iestrādnēm, sagatavēm, pieredzei ar visdažādākajām nozarēm un tehnoloģijām, līdz ar to katram jaunam iesniegumam nepieciešams tās izvērtēt tikai attiecībā uz konkrētajiem vides apstākļiem. Tāpat darbu atvieglo dažādas datubāzes un plašas informācijas un datu pieejamība elektroniski. Profesionālam vides ekspertam nav nepieciešamas 20 darba dienas, lai saprastu, vai iesniegtā informācija ir pietiekama atļaujas gatavošanas uzsākšanai, tam atvēlamas maksimāli 10 darba dienas, ņemot vērā, ka ekspertiem paralēli veicamas arī citas funkcijas - sagatavot siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, apstiprināt SEG un darbības līmeņa ziņojumus, izskatīt iesniegumus par bīstamajām vielām objektā, sagatavot atbildes uz klientu iesniegumiem, izstrādāt metodiskos norādījumus un veikt citus amata kompetencei atbilstošus pienākumus. 20 darba dienām nav pilnīgi nekāda pamatojuma un attaisnojuma.

Pēc iesnieguma izskatīšanas Dienests pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju, ja iesniegumā nav norādīta vai tam nav pievienota visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā.

Uzskatām, ka nav nekāda pamata piemērot viena darbībai - atkritumu sadedzināšana vai līdzsadedzināšana – īpašu un atsevišķu regulējumu. A kategorijas darbības regulē panta (3) daļas 1) punkts, B kategorijas darbības - panta (3) daļas 3) punkts. 2) punkts ir izslēdzams.

Neviena darbība nevar radīt nekāda veida tādu emisiju, kas var pārsniegt robežlielumus vai gaisa kvalitātes normatīvus, bet jebkura iekārta un darbība drīkst emitēt tādu piesārņojumu tādā apjomā, kas nodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošanu. Limiti, robežlielumi un monitoringa nosacījumi ir izvirzāmi atļauju ietvaros tādi, lai garantētu vides kvalitātes normatīvu nodrošināšanu.

Sabiedrībai ir pilnas iespējas iepazīties ar pilnīgi visiem iesniegumiem A un B atļauju saņemšanai, tie visi tiek publicēti un ir pieejami pilnīgi ikkatram interesentam, līdz ar to nav pamatojuma nepieciešamībai tieši atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām rīkot kādu īpašu sabiedrisko apspriešanu. Jebkurš sabiedrības loceklis var iesniegt komentārus un priekšlikumus nosacījumiem jebkuram publicētajam iesniegumam.

Ja šī likumprojekta ietvaros tā arī netiks definētas būtiskas izmaiņas, tad jāprecizē, ka Dienestam atļaujas nosacījumos ir jānosaka, kuros gadījumos A atļauju grozījumiem organizējama sabiedriskā apspriešana. Pretējā gadījumā tas būs iemesls nepārtrauktām diskusijām, katras A atļaujas grozījumu apstrīdējumam VPVB un nebeidzamām tiesvedībām, ja nebūs veikta sabiedriskā apspriešana.
 

Aicinām izslēgt šo punktu.