Atzinums

Lūdzam būtiski precizēt anotācijas 1.3. apakšpunktā ietverto informāciju par visām paredzētām izmaiņām noteikumu projektā. Vēršam uzmanību, ka  šobrīd  sadaļā "Problēmas apraksts" nav sniegts detalizēts problēmas apraksts, raksturojot pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnības, proti, kāpēc šāds regulējums būtu ietverams Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, ir sniegta informācija, ka Ministru kabineta noteikumu līmenī nav reglamentēta lietošanas kārtība termālajiem tēmekļiem, bet nav sniegta problēma, kāpēc tas būtu jānosaka. Tāpat  nav sniegts problēmas apraksts, kāpēc lūsis ir jāizlēdz no medījamo sugu saraksta, kā arī, kāpēc ir paredzēts noteikumu projekta 1.31. apakšpunktā paredzētais regulējums u.c.

 

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka noteikumu projekts ietekmēs medību saimniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumus, bet nav sniegts ietekmes apraksts. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju.

-

Lūdzam aizpildīt 2.2.2. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-

Lūdzam aizpildīt 2.2.3. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.
 

-

Lūdzam aizpildīt 2.2.4. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-

Lūdzam aizpildīt 2.2.5. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-

Lūdzam aizpildīt 2.2.6. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-

Anotācijas 1. sadaļā ir sniegta informācija, ka  grozījumi  ļaus vienkāršot daudzus līdz šim īstenotus procesus medību norises dokumentēšanā un informācijas apritē medību jomā, tos pārveidojot privātpersonām vieglāk pieejamā formātā, dodot iespēju veikt informācijas apriti arī elektroniskā formā. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu abām pusēm.
Ņemot vērā minēto, lūdzam aizpildīt anotācijas 2.3. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētajam ir ietekme uz administratīvo slogu. Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā administratīvās izmaksas jāaprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta. Ja tiesību akta projekts paredz grozījumus jau esošajā tiesību aktā un šie grozījumi skar tikai daļu no tām informācijas sniegšanas prasībām, ko nosaka spēkā esošais regulējums, tad ar aprēķinu palīdzību jānoskaidro administratīvo izmaksu izmaiņas – starpība starp esošā un plānotā regulējuma administratīvajām izmaksām. Administratīvo izmaksu novērtējumā jāiekļauj arī norāde, kuri tiesību akta projekta panti vai punkti (panta daļas vai apakšpunkti) ietver sevī informācijas sniegšanas pienākumu, kuram tika aprēķinātas administratīvās izmaksas. Jāatceras, ka atbilstoši Paplašināto standarta izmaksu modelim administratīvās izmaksas rada arī tie gadījumi, kad tiesību akts nosaka, ka fiziskai/juridiskai personai jāsniedz informācija citai fiziskai/juridiskai personai. 
Attiecīgi ir aizpildāms arī 7.2. apakšpunkts attiecībā uz Valsts meža dienestu.


 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, ņemot vērā, ka anotācijas 1. sadaļā kā noteikumu projekta iztrādes pamatojums ir minēts, ka ir nepieciešami attiecīgi grozījumi, lai neradītu Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nosacījumu pārkāpšanu.

-

No anotācijas var secināt, ka sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē netika nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 970) 5. punktam. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. MK noteikumu Nr. 970  mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaug­stinot plānošanas procesa kvalitāti un plānošanas rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir pieņemt objektīvu lēmumu un panākt dažādu interešu līdzsvaru. Līdzdalības tiesības neparedz lēmuma pieņēmēja pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.2004-18-0106 secinājumu daļas 7. punkts). Demokrātiskā valstī skarto sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanas mehānisms.
Tāpat atbilstoši  vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā sabiedrības pārstāvju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem ir jābūt dokumentētiem un publiski pieejamiem (anotācija, izziņa, sabiedrības viedokļu/sanāksmju kopsavilkumi u.c.). Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski papildināt anotāciju ar informāciju, kādi iebildumi un priekšlikumi tika izteikti sabiedrības līdzdalības rezultātā, kas attiecas uz noteikumu projektā paredzēto regulējumu un vai tie tika ņemti vērā (vai anotācijā minētā sabiedrības mērķgrupa atbalsta noteikumu projekta tālāku virzību).
Tāpat Tieslietu ministrija neatbalsta praksi, ka daļa priekšlikumu tiks izskatīta vēlāk, tādā veidā veicinot, ka normatīvais akts tiek grozīts vairākkārtīgi īsā laika periodā. Minētais neatbilst  informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" paredzētajam, kas attiecas uz normatīvisma mazināšanu.



 

-

Lūdzam sniegt informāciju, vai attiecīgo izmaiņu veikšanai ir nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Nepieciešamības gadījumā lūdzam aizpildīt anotācijas 3. sadaļu.

-

Vēršam uzmanību, ka ar 2022. gada 1.aprīli Medību likuma 3. panta piektā daļa (deleģējošā norma) tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai. Ņemot vērā minēto, attiecīgi grozījumi ir veicami arī Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" 1.2. apakšpunktā, lai tas atbilstu deleģējumam. Attiecīgi ir pārskatāms arī pārējais regulējums.

-

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 2. punktam zemes vienībai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators) ir kadastra apzīmējums. Līdz ar to lūdzam projekta 45.1. apakšpunktā vārdus "kadastra numuru" aizstāt ar vārdiem "kadastra apzīmējumu".

45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi vai postījuma vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra apzīmējumu vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)), ja aizsardzības pasākumi nav veikti, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju;

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām Ministru kabineta noteikumu noslēguma jautājumos parasti raksta secīgi:
1) norādi, kuri Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem; 2) atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika; 3) noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtību; 4) norādi uz institūciju, kas līdz noteikumu izpildei paredzētās institūcijas izveidošanai nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi; 5) noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja tā atšķiras no vispārējās kārtības; 6) laiku, līdz kuram noteikumi vai atsevišķas tā normas ir spēkā, ja noteikumi vai atsevišķas normas ir pieņemtas uz noteiktu laiku.
Ņemot vērā minēto, attiecīgs regulējums ir ietverams pirms Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" 113. punkta.

-

Lūdzam svītrot vienu no skaitļiem "3.1.2.", jo tie ir minēti divas reizes.

-