Atzinums

Veselības ministrijas(VM) jaunajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību paustās idejas panāks pat līdz 150 reģionālo aptieku bankrotu visdrīzākajā laikā, pēc iepazīšanās ar VM izstrādāto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, norāda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA).
LFAA iepazinusies ar VM izstrādāto Informatīvo ziņojumu un norāda, ka ziņojumā, kas nonācis sasteigtā četru dienu saskaņošanā ar ministrijām un nevalstisko sektoru, minētie priekšlikumi neatbilst pamatmērķim – nodrošināt iedzīvotājiem zāļu pieejamību, tā vietā kropļojot un graujot zāļu kompensācijas sistēmu, kas secīgi ietekmēs visu zāļu apgādes nozari, padarot zāles faktiski mazāk pieejamas, jo daļa aptieku tiks slēgtas, bet zāļu apgādes uzņēmumu darbība būs ierobežota.

LFAA noraida VM steigā virzīto Informatīvo ziņojumu un aicina to nevirzīt uz Ministru kabineta sēdi  jo  tas uzskatāms par potenciālu draudu iedzīvotāju veselībai, nozares uzņēmējdarbības videi, kā arī valsts drošībai, pasliktinot faktisko medikamentu pieejamību iedzīvotājiem un palielinot finansiālo un administratīvo slogu aptiekām.

Vēršam uzmanību, ka piedāvātā 5% kompensācija līdz šim nekompensējamām recepšu zālēm būtiski nepalielinās medikamentu pieejamību pacientiem, jo šāda ļoti neliela “atlaide” no valsts puses iedzīvotāju zāļu lietošanas paradumus un līdzestību to lietošanā neuzlabos, taču aptieku pastāvēšana būs apdraudēta. LFAA ieskatā Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai (FM) nepieciešams arī kopīgi izvērtēt ziņojumā norādīto VM iecerētos potenciālo tēriņus no valsts budžeta (saskaņā ar ziņojumu ne vairāk kā 3 459 500 euro apjomā 2024.gadā, 2025.gadam ne vairāk kā 6 919 000 euro un 2026.gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 6 919 000 euro) lietderību, jo nepieļaujama ir jebkādu līdzekļu piešķiršana bez sociālekonomiskā un ietekmes uz uzņēmējdarbību izvērtējuma. Piešķirot summu proporcionāli niecīgas medikamenta daļas kompensēšanai, tajā pašā laikā neizvērtējot ietekmi uz medikamentu kompensācijas sistēmas pastāvēšanu kopumā un radot pārmērīga administratīvā sloga riskus veselības aprūpes profesionāļiem – farmaceitiem un nozares uzņēmējdarbībai, kā arī neizvērtējot valsts  dienestu reālo veiktspēju un kapacitāti veidot un darbināt sistēmas u.c, pastāv risks sagraut nozari. 

Vienlaikus VM ziņojumā piedāvātajos risinājumos attiecībā uz kompensējamajiem medikamentiem piemērojamo PVN ir norādīts tikai tas, ka VM kopā ar FM kārtējo reizi izvērtēs PVN likmes pārskatīšanu. Proti, ziņojumā norādīts, ka līdz 2024. gada 1. jūlijam VM sadarbībā ar FM izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi tikai recepšu zālēm, nosakot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Nav norādīts nekas cits – ne konkrēts laika periods likmes ieviešanai, ne arī par kādu PVN likmi ir runa. Atgādinām, ka šobrīd Latvijā šai medikamentu grupai tiek piemērota PVN likme ir 12%, tomēr Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādīts, ka Latvijas salīdzinoši augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus, t.sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. LFAA ieskatā PVN mazināšana ir veids, kādā iedzīvotājiem reāli samazināt medikamentu cenas tādā regulējamā nozarē kā farmācija – tas ir nepieciešams un atbalstāms pasākums. VM savā ziņojumā nav vērtējusi arī PVN ietekmi uz dārgajām zālēm un kā tas ietekmē pacienta pirktspēju. 

Ziņojuma noslēgumā norādīts, ka VM rosinātās pārmaiņas jau īsā termiņā sasniegtu noteiktus mērķus, kā viens no mērķiem norādīts zemākas zāļu cenas pacientiem pat par ~15-20%. Nav skaidrs,  kā un vai samazinājums tiks panākts, samazinot arī PVN. Ņemot vērā, ka runa ir par ļoti īsu termiņu, ir pamats secināt, ka VM un FM vēl nebūs izvērtējušas PVN samazinājumu, un šīs zemākās zāļu cenas, visticamāk, ir plānots nodrošināt uz aptieku un zāļu piegādātāju rēķina. Papildus norādām, ka ziņojumā iekļautie izmaiņu datumi nav saskaņoti ar nozari un tirgus dalībniekiem. Ir jāņem vērā, ka šādas izmaiņas, pirmkārt, nozīmē, ka jāveic ar IT saistītas izmaiņas NVD uzturētajā E-veselības sistēmā, un turpmāk tās arī prasīs virkni tehnisku izmaiņu aptieku kases sistēmās, grāmatvedības sistēmās, integrācijā ar E-veselību u.c.. Ņemot vērā, biežos sarežģījumus ar E-veselības sistēmu, VM ļoti savlaicīgi jāplāno šādu pasākumu tehniskā ieviešana, dodot pietiekami laika arī tirgus dalībniekiem kvalitatīvi tehniski sagatavoties šādām izmaiņām, it īpaši ņemot vērā, ka tie ir arī papildus izdevumi un administratīvais slogs aptiekām.

Turklāt šāda ziņojuma iesniegšana š.g. 4. decembrī un saskaņošanas pieprasīšana dažu dienu laikā līdz 7.decembrim, neiekļaujas nekādos ne tiesiskās paļāvības, ne administratīvā sloga mazināšanas, ne arī labas pārvaldības principos, par ko uzņēmēju priekšā principiāli atbildīga valsts pārvalde – šāda rīcība nav pieļaujama, jo šis jautājums skar uzņēmējdarbību laikā, kad uzņēmumos notiek vai jau ir notikusi budžetēšana, kas ietver arī aprēķinus par plānoto apgrozījumu nākamajam gadam – jebkuras finansiāli ietilpīgas normas stāšanās spēkā, kā tas plānots ziņojumā, pēkšņi un/vai gada vidū ir nepieļaujama. 

Noslēdzot, ziņojumā norādīts arī, ka, izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā, tomēr, VM nekādi nav analizējusi no valsts puses ar šo radīto finansiālo slogu, kas pasliktina aptieku, īpaši neatkarīgo aptieku, finansiālo stāvokli. Ņemot vērā, ka ar zāļu piecenojuma samazinājumu, ko faktiski nozīmē šī “reforma”, aptieku ieņēmumi un sekojoši arī farmaceitu algas tieši pretēji – samazināsies, nav neviena plānota rīka, kas veicinātu farmaceitu neatkarību, aptieku pakalpojumu attīstību un/vai farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. Tāpat nav paredzēti nekādi jauni aptieku pakalpojumi, nav minēts par maksas par farmaceitisko aprūpi ieviešanu (Igaunijā tiek maksāts 2.50 euro par kompensējamās receptes apkalpošanu) vai arī maksas par recepšu apstrādi atjaunošanu, kas teorētiski varētu aptieku finansiālo situāciju uzlabot.

LFAA atkārtoti uzsver, ka Latvijā vēl aizvien trūkst aptverošas farmācijas politikas, kas paredz secīgas darbības un pārskatāmā nākotnē sasniedzamus nozares mērķus. Ziņojums nesatur ne nozares pozitīvu virzību uz farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu attīstību, ne konkrētus piedāvājumus farmaceita lomas primārajā veselības aprūpē stiprināšanai, kas ir akūti nepieciešami ne tikai farmācijā, bet arī veselības aprūpē Latvijā.
 

-