Atzinums

LDDK vērš uzmanību, ka daļa publiskās kapitālsabiedrības ir ne tikai valsts īpašumi, bet arī valstij stratēģiskas nozīmes uzņēmumi, jo to darbība un ietekme uz ekonomiku un sabiedrību kopumā ir kritiska attiecīgajās nozarēs vai jomās. Turklāt arī valsts ir ieinteresēta kapitālsabiedrību kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo to pelņa veido arī iemaksas  valsts budžetā. Neatsavināmie  valsts īpašuma objekti (Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pants) ir tautsaimniecībai svarīgie uzņēmumi, kuru akcijas nav nedz privatizējamas, nedz atsavināmas, kas nozīmē, ka šobrīd likums aizliedz šīs kapitālsabiedrības (daļēju vai pilnīgu) akciju emisiju regulētajā tirgū. Apsverot šo kapitālsabiedrību akciju emisiju regulētajā tirgū, būtu nepieciešams grozīt ne tikai to statusu, bet arī citus normatīvos aktus, kas regulē publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās un ierobežo to saimnieciskās darbības virzienus, kas citādāk varētu atstāt negatīvu ietekmi uz akciju cenu.
LDDK vērš uzmanību, ka saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37.pantu visas Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta ietvertās kapitālsabiedrības atzīstamas par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, tā kā tām izpildās Nacionālās drošības likumā noteiktie kritēriji. Līdz ar ko nacionālajai drošībai nozīmīgu kapitālsabiedrību pārvaldību nedrīkst realizēt personas, kuras var ietekmēt, apdraudēt vai mazināt valsts drošību, ekonomisko un sabiedrisko stabilitāti un drošību utml. Tādejādi ne publiskas, atklātas izsoles, ne akciju kotēšana biržā nevar nodrošināt, ka ne tiešā, ne pastarpinātā veidā kapitāla daļas nenonāk tādu personu īpašumā, kas var radīt draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai, vai radīt citādas negatīvas ekonomiskas un sabiedriskas sekas.

Turklāt minētajām kapitālsabiedrībām šobrīd ir izvirzīti savi  stratēģiskie mērķi, ar kuriem ir vēlams panākt ilgtermiņa peļņas palielināšanu, aktīvu vērtības palielināšanu, uzticamu partnerattiecību veidošanu, augstas pievienotās vērtības produktu attīstīšanu, darbinieku motivācijas uzlabošanu, videi draudzīgas prakses veicināšanu, sabiedriskās atbildības ievērošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību. Vairāki no šiem mērķiem nav komerciāli, līdz ar ko to loma var mazināties pēc kapitālsabiedrību akciju nonākšanas privātpersonu rokās. Arī valstij saglabājot vairākumu akciju kontroli, mazākuma akcionāru likumā noteiktās tiesības nedrīkst ignorēt. Mazākuma akcionāriem, tostarp biržā kotētās kapitālsabiedrībās, ir noteiktas tiesības, kas var negatīvi ietekmēt kapitālsabiedrības pārvaldību, ja tās tiek ļaunprātīgi izmantotas.

Vienlaikus LDDK vērš arī uzmanību, ka publiskajām kapitālsabiedrībām ir izstrādātas un apstiprinātas to nākotnes darbības stratēģijas, kas paredz stiprināt esošās saimnieciskās darbības jomas, kur plānoti būtiski ieguldījumi infrastruktūras izveidēs un esošo infrastruktūru uzturēšanā. Tāpat vēršam uzmanību, ka minētajām kapitālsabiedrībām, pieņemot, ka tās saglabā esošo dividenžu līmeni, maksājot pēc augstākās vērtības starp atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijā paredzētā vai 80% (ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli) no gada peļņas, un saglabājot nemainīgas finanšu prognozes un investīciju apjomu, ir adekvāta finanšu kapacitāte un kapitāla piesaiste nav nepieciešama.

Sākotnējā likumprojekta 7. prim 1  panta 4.daļas  redakcija  paredzēja, ka augstākā lēmējinstitūcija ārkārtas līdzdalības procesa ietvaros var dot uzdevumu atcelt kapitālsabiedrības daļu atsavināšanas ierobežojumus.
Lai arī pēc iebildumu izteikšanas par šo normu, panta redakcija ir nedaudz mainīta nosakot, ka augstākā lēmējinstitūcija nevis dod uzdevumu atcelt kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus, bet dod uzdevumu izstrādāt risinājumus kapitālsabiedrības daļu atsavināšanas ierobežojumu atcelšanai,  tomēr  joprojām pastāv risks, ka ietverot kapitāla daļu ierobežojuma atcelšanas procesa uzsākšanu kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumu atcelšanas process tiktu novienkāršots un “palikts”  vai  “iekļauts” citos procesos, apgrūtinot pilnvērtīgu sabiedrības iesaisti un izpratni.
Iepriekš šis regulējums bija skaidrs- “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 17. pantā ir skaidri noteikts, kuru kapitālsabiedrību daļas nav privatizējamas un atsavināmas.  Papildinot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ar 7.prim 1 panta 3.un 4.daļu, tiek mainīts arī “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 17. pantā nostiprinātais princips par noteiktu kapitālsabiedrības daļu atsavināšanas aizliegumu.  Jo likumprojekta 7.prim 1  panta 3.un 4.daļa pasaka, ka arī šo kapitālsabiedrību daļas tomēr varētu tikt atsavinātas, tādējādi nonākot pretrunā ar  Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 17. panta nosacījumiem.

 

Izslēgt no likumprojekta 7.prim 1 panta 3.un 4.daļu, jo jautājums par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma” 17. pantā nostiprinātā principa maiņu nav risināms caur šo likumprojektu.