Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 5.sadaļu "Aktīvs lauksaimnieks", kā arī anotācijā skaidrot "aktīva lauksaimnieka” statusa piemērošanas iespējas pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei kā nozīmīgiem bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) apsaimniekotājiem uz valsts un pašvaldību zemēm. Pēdējos gados uzsākta BVZ atjaunošana vairāku desmitu hektāru platībā, bet ne vienmēr pašvaldībām un Pārvaldei izdodas atrast zemes nomniekus – lauksaimniekus, kas turpina ekstensīvi apsaimniekot zālājus, kā arī gadījumos, kad pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei jāiepērk pļaušanas, vālošanas, ruļlos satīšanas pakalpojumi, esošie atbalsta maksājumi ne vienmēr nosedz to izmaksas. Atbalsta samazinājums var radīt apdraudējumu esošo zālāju atjaunošanas projektu rezultātu uzturēšanai.

-

Lūdzam visā noteikumu projektā lietot vienādu dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" nosaukumu

65. Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus.

Lūdzam noteikumu projektā precizēt nosaukumu “īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”.

67.2.1. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izsniedz tehniskos noteikumus, lai īstenotu videi draudzīgus meliorācijas sistēmu elementu izbūvi;

Lūdzam noteikumu projektā precizēt nosaukumu “Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās Natura 2000”

67.2.2. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās Natura 2000 (turpmāk – Natura 2000 teritorijās) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.

Norādām, ka meliorācijas grāvji, dīķi un papuves nav elementi, kas primāri vērsti uz ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Attiecīgi, – ja lauksaimniekam nav citu ainavas un bioloģiskās daudzveidības elementu, ko saglabāt (koki, krūmu puduri, alejas, koku rindas, akmeņi), tikai tādā gadījumā kā nākamā neražojošā platība, kas daļēji kalpo bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai, var būt citi noteikumu projektā minētie elementi. Tāpēc lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu un papildināt noteikumu projekta 6.8. nodaļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“Atbilstoši 8.1. LLVS standartam lauksaimnieks primāri kā ar ražošanu nesaistītus platību veidus vai elementus nosaka šo noteikumu 83.1., 83.4., 83.5., 83.6., 83.7., 83.8., 83.11. un 83.12. apakšpunktā minētos elementus”.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 264) 38.2. apakšpunktu aizsargājamie koki  ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Tiesību normas piemērošanas skaidrībai, noteikumu projektā skaidri nosakāms, ka prasība attiecas ne tikai uz dižkoku (potenciālo dižkoku), bet arī tā aizsardzības teritoriju, kas ir noteikta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, un attiecīgi visā dižkoka (potenciālā dižkoka) aizsardzības teritorijā netiek veiktas darbības, kas var bojāt koka augšanu. Jo praksē lauksaimnieki nereti neievēro dižkoku aizsardzības teritoriju un aršanu veic pat zem koku vainagiem vai tuvu tiem, tādējādi bojājot koku saknes un neveicinot ainavas elementu saglabāšanu ilgtermiņā.
Kā arī lūdzam visā noteikumu projektā lietot vienādu dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" nosaukumu.

83.7. potenciālie dižkoki un dižkoki, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

Lūdzam precizēt redakciju attiecībā uz aleju aizsardzības teritorijas robežu, kā arī noteikumu projektā lietot vienādu dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" nosaukumu.

83.8. alejas, kuras ir aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

Lūdzam noteikumu projekta 83.10. apakšpunkta pirmajā teikumā svītrot vārdu “lupīna”, jo daudzlapu lupīna ir uzskatāma par invazīvu sugu. Tādējādi nav atbalstāma tās izpaltīšanas veicināšana.

83.10. tāda zaļmēslojuma augu papuves platība, ko sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, esparsete, lauka pupas vai zirņi, izņemot šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētajam atbalstam pieteiktu zaļmēslojuma papuvi, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam.

Vēršam uzmanību, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā nav tādu ģeotelpisko datu, pēc kuriem varētu identificēt noteikumu projekta 83.11. apakšpunktā minētās bioloģiskās daudzveidības salas 0,01 - 1,5 ha platībā, ko aizņem mitraines, pārmitras vietas uz lauksaimniecības zemes, slīkšņas un lankas vai kurā aug piekrastei raksturīgi augi. No noteikumu projekta redakcijas nav saprotams, kādā veidā šīs teritorijas tiks kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, kā tas noteikts noteikumu projekta 84. punktā. 
Lūdzam noteikumu projektā ietvert regulējumu, kā arī anotācijā sniegt skaidrojumu, kā noteikumu projekta 28.4. apakšpunktā un 83.11. apakšpunktā minētās biodaudzveidības salas tiks deklarētas vai kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

-

Lūdzam precizēt redakciju attiecībā uz dižakmeņu aizsardzības teritorijas robežu, kā arī noteikumu projektā lietot vienādu dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" nosaukumu.

83.12. dižakmeņi, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

Lūdzam precizēt redakciju un sniegt skaidrojumu anotācijā, lai būtu skaidrs, vai minētie kultūraugi – stiebrzāles, lopbarības zālaugi, pākšaugi audzējami 75 % apmērā papuvei vai zaļmēslojumam, vai arī lauksaimnieks vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto papuvei vai zaļmēslojuma audzēšanai.

-

Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 31. pantu un Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.293 "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība" informācija par visām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tai skaitā dabas pieminekļiem, un to robežām tiek uzturēta dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", un to aizsardzības prasības, tai skaitā dabas pieminekļa iznīcināšanas vai bojāšanas aizliegums, attiecas uz visu dabas pieminekļa aizsardzības teritoriju, nevis tikai uz pašu aizsargājamo koku vai dižakmeni.

93. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju un to aizsardzības teritorijas, kas noteikta dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

Lūdzu precizēt redakciju

95. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu nopļaušanu līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas.

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 97. punkta redakciju, ievērojot, ka ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir arī tādi zālāji, kas atbilstoši Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību prasībām Natura 2000 teritorijās ir obligāti noteikti “zālāju aizsardzības mērķim", kā arī platības, kas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos tiek ģeotelpiski identificētas kā nozīmīgas zālāju vietas arī no citu ekosistēmas pakalpojumu viedokļa (bioloģiskās daudzveidībai, apputeksnētājiem, plūdu mazināšanas risku mazināšanai, ainavu daudzveidībai). 
Nepieciešamības gadījumā potenciālās bioloģiski vērtīgo zālāju platības un citas nozīmīgas zālāju platības Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpisko datu veidā var nodrošināt jau šajā gadā, katru gadu datus aktualizējot.

95. Ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni vai Eiropas Savienības potenciāliem biotopiem, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kā arī citi ekoloģiski nozīmīgi zālāji īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ģeotelpiski identificēti dabas aizsardzības plānā vai noteikti dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai Natura 2000 teritorijās un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Lūdzam visā noteikumu projektā lietot vienādu dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" nosaukumu

-

Noteikumu projekta 120.2.apakšpunktā noteiktais zemes platības ierobežojums 4 ha mazajiem lauksaimniekiem ir pretrunā Kopējai lauksaimniecības politikai, kura ir vērsta uz lauku reģionu atbalstu. Bet prasība par 4 ha zemes platību nozīmē, ka daudzas piemājas saimniecības, kuras līdz šim saņēma atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, kas veicināja lauku reģionu dzīvotspēju, tiks izslēgtas no atbalsta saņēmēju loka.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 120.2.apakšpunktu.

-

Lūdzam anotācijā papildināt informāciju, ka par 9. LLVS standarta prasību neievērošanu tiek piemērots 100 % ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta samazinājums. 
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju pārveidošanas aizliegumu un pienākumu tos atjaunot, bet neparedz būtisku atbalsta maksājumu samazinājumu, ja tas netiek ievērots. Kā rezultātā tiek pārveidoti zālāji, kas gadiem netiek atjaunoti, jo esošais mehānisms nav pietiekoši motivējošs. Situācijā, ja pilnībā tiek samazināts pamatatbalsts (ISIP) par pārveidotu zālāju, kamēr tas netiek atjaunots, lauksaimnieki būs motivētāki ievērot noteiktās prasības, turklāt ilggadīgo, ekoloģiski jutīgo zālāju pārveidošanas aizliegums ir obligātā prasība.

-

Lūdzam noteikumu projekta 8.pielikuma sadaļā “3. Savvaļas putnu aizsardzība” norādīt arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, jo minētās Putnu direktīvas prasības tiek ieviestas ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, un uz šī likuma pamata izdotiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka aizliegtās darbības šajās teritorijās.
Lūdzam noteikumu projekta 8.pielikuma sadaļu "4.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība” papildināt ar atsauci uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kuri ietver līdzīgus nosacījumus kā attiecīgie Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” punkti, kā arī norādīt atsauci aizsargājamo koku teritorijā uz Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 44.1. un 44.3.apakšpunktu un 46.punktu.

-

Lūdzam atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023.gada 23.janvāra vēstulē Nr. 1-132/390 norādītajam papildināt 8.pielikuma tabulā:
1) 3.1. sadaļā “Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju” norādīto atsauci ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 1. punktu, kas paredz veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu.
2) 4.1. sadaļā “Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība”  norādīt atsauci uz Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nosacījumiem: dabas liegumu teritorijā – 16.3., 16.4., 16.11., 16.16. apakšpunktu; dabas parku teritorijā  - 24.3., 24.4., 24.5., 24.11. apakšpunktu; aizsargājamo ainavu apvidus teritorijās – 32.1., 32.2. apakšpunktu; dabas pieminekļu teritorijās – 40.3. apakšpunktu.
3) 4.2. sadaļā “Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām” atsauci uz Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 45.3. un 45.15. apakšpunktu.

-

Ņemot vērā, ka dižkokiem, aizsargājamām alejām un dižakmeņiem ir aizsargājama noteikta teritorija ap to, lūdzam precizēt noteikumu projekta 14. pielikumu, nosakot minētajiem elementiem to identificēšanas veidu kartē kā poligonu, nevis kā punktveida objektu vai līniju. Piemēram, ja atbalsttiesīgajā platībā atrodas dižkoks, kura vainaga projekcija ir 10 m, tad aizsargājamā teritorija ir 20 m rādiusā no koka, un veido 1256,64 m2, kas ir būtiski vairāk nekā šobrīd noteikumu projekta 14. pielikumā ietvertie 60 m2 ar piemēroto koeficientu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par "aktīva lauksaimnieka” statusa piemērošanu attiecībā uz bioloģiski vērtīgo zālāju (turpmāk – BVZ) apsaimniekošanu un skaidrot tiešmaksājumu saņemšanu tiem pretendentiem, kuri piesaka vienīgi BVZ apsaimniekošanu un jauktajām saimniecībām.

-