Atzinums

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par nekustamā īpašuma Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) saglabāšanu valsts īpašumā un pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, ja tam nav rasts reāls izmantošanas mērķis, lai tas tiktu saglabāts valsts īpašumā valsts pārvaldes funkciju vajadzībām vai sabiedrības vajadzībām, un rasts finansējuma avots nekustamā īpašuma uzturēšanai. 
Norādām, ka nekustamā īpašuma nepieciešamība noteiktas valsts pārvaldes funkcijas pildīšanai ir jāpamato ar konkrētiem apstākļiem un norādēm, kādā veidā objekts tiks izmantots un no kādiem finanšu līdzekļiem uzturēts. Šādai nepieciešamībai ir jābūt aktuālai tagad vai vismaz paredzamā nākotnē esošai, nevis pamatotai ar varbūtību un iespējamiem plāniem kaut kad nākotnē. Vēršam uzmanību, ka šāda ilgstoša nekustamā īpašumā rezervēšana neskaidram mērķim, valstij rada zaudējumus, jo nekustamajam īpašumam nav atrasts ne finansējums tā uzturēšanai, ne lietotājs.

-

Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24.pantā noteikto, kultūras pieminekļa uzturēšanu, kā arī savlaicīgu tā konservāciju, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Kultūras pieminekļa uzturēšana ir sistemātiski (regulāri) veikts pasākumu kopums, kas nodrošina kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu, nepasliktinot tā vizuālo tēlu un tehnisko stāvokli un nepazeminot autentiskumu. Kultūras pieminekļa konservācija ir kultūrvēsturiskā objekta vai tā daļas esošā stāvokļa fizikāla, ķīmiska un būvnieciska nostiprināšana — līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina kultūrvēsturiskā objekta mūžu.
Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde)  ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras vērtību apzināšanai, kultūras pieminekļu izpētei, popularizēšanai un citiem ar kultūras pieminekļu saglabāšanu saistītiem pasākumiem. Pārvalde sagatavo kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas projektu un iesniedz to kultūras ministram apstiprināšanai. Pēc kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas apstiprināšanas Pārvalde atklāta konkursa kārtībā piešķir līdzekļus to valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri ir pieejami sabiedrības apskatei. Kultūras pieminekļiem, kuru konservācijas un restaurācijas darbiem saņemts valsts finansējums, publiskā pieejamība saglabājama ne mazāk kā 25 gadus, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.

Ja darbu pasūtītājs nav Pārvalde, tā katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu ar attiecīgā pieminekļa īpašnieku (valdītāju) par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kā arī kontrolē šo līdzekļu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar celtniecību, meliorāciju, ceļu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz pasūtītāja rēķina.

Attiecībā uz publiskai personai piederošiem kultūras pieminekļiem un kultūras pieminekļu izmantošanas iegūto līdzekļu izlietošanu likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (25.pants) noteikts, ka publiska persona no tās īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa izmantošanas veiktās saimnieciskās darbības gūtos ienākumus vispirms izmanto kultūras pieminekļa uzturēšanai, izpētei, atjaunošanai, publiskas pieejamības nodrošināšanai, kā arī kultūras un izglītības mērķiem. No kultūras pieminekļa izmantošanas iegūto līdzekļu lietošana citiem mērķiem pieļaujama, ja kultūras piemineklis ir uzturēts labā saglabātības stāvoklī.

Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalsta Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā, lai nodrošinātu skaidrību par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu, lūdzam  Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēt uzdevumu  Nacionālai kultūras mantojuma pārvaldei izstrādāt Daugavgrīvas cietokšņa konservācijas un restaurācijas programmas projektu un Kultūras ministrijai vai attiecīgai ministrijai, kuru funkciju nepieciešamībai nekustamais īpašums tiek saglabāts valsts īpašumā, Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumu no valsts budžeta iedalīt līdzekļus nekustamā īpašuma Birzes ielā 2, Rīgā, uzturēšanai un ar saglabāšanu valsts īpašumā saistītiem pasākumiem.


 

-

Ievērojot Rīkojuma projektā norādīto, ka nekustamais īpašums būtu saglabājams valsts īpašumā kultūras funkciju nodrošināšānai, ar iespēju jauna Jūras muzeja izveidošanu tajā nākotnē, kā arī to, ka pirms nodošanas privatīzācijai valsts nekustamais īpašums atradās Aizsardzības ministrijas valdījumā, lūdzam izvērtēt iespēju nekustamo īpašumu nodot atpakaļ valdījumā Aizsardzības ministrijai vai Kultūras minsitrijai, ņemot vērā, ka tieši šo ministriju padotībā esošās iestādes ir sniegušas viedokļus par nepieciešamību saglabāt nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju vajadzībām.

 

-

Precizētā Rīkojuma projektā ietvertais pamatojums saglabāt Daugavgrīvas cietoksni valsts pārvaldes funkciju vajadzībām joprojām ir balstīts uz 2013.- 2014.gadā saņemtajiem valsts institūciju paustajiem viedokļiem.
 
Rīkojuma projekta anotācijā Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka ar 2021.gada 20.septembra vēstuli Nr. 3.3-17/2021/6854N atkārtoti centās izzināt Rīgas valstspilsētās pašvaldības un Kultūras ministrijas nostāju par iespējām un vēlmēm pārņemt valsts nekustamā īpašuma objektu savā valdījumā, uz ko nesaņēma nevienu piekrītošu atbildi.
Rīgas domes Īpašuma departaments ar 2022.gada 9.jūnijas vēstuli Nr. DI-22-910-nd deva galīgo atbildi, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nav iespēju valsts īpašuma objektu Daugavgrīvas cietoksnis pārņemt savā valdījumā.

Norādām, ka ne no anotācijas, ne no Rīkojuma projektam pievienotajiem paskaidrojošiem dokumentiem nav konstatējams Kultūras ministrijas (Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes) aktuālais viedoklis par Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanu valsts īpašumā kultūras funkciju īstenošanai, kā arī nav skaidrs Rīkojuma projektā minēto, iepriekš aptaujāto, citu valsts instritūciju aktuālais viedoklis. 

Rīkojuma projektā un anotācijā ir norādīts, ka "Ievērojot valsts īpašuma objekta kā kultūras mantojuma īpašo vērtību, valsts institūcijas -  Latvijas Jūras administrācija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Satiksmes ministrija, Aizsardzības ministrija un Kultūras ministrija ir izteikušas viedokli par to, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā kultūras funkciju īstenošanai un dažas institūcijas atbalstījušas priekšlikumu par jauna Jūras muzeja izveidošanu tajā (Latvijas Jūras administrācijas 2013.gada 24.septembra vēstule Nr.1-5/328; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2013.gada 3.oktobra vēstule Nr.01-1/2153; Satiksmes ministrijas 2013.gada 3.oktobra vēstule Nr.03-01.3/3907; Aizsardzības ministrijas 2013.gada 14.oktobra vēstule Nr.MV-N/2610; Kultūras ministrijas 2014.gada 4.jūlija vēstule Nr.3.1-1/2162)".

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam papildināt Rīkojuma projektu ar saņemto aktuālo informāciju no Rīgas valstspilsētas pašvaldības par nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, kā arī pirms projekta tālākas virzības saņemt un papildināt Rīkojuma projektu ar Kultūras ministrijas aktuālo viedokli.

Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka, Rīkojuma projektā ir norādāma konkrēta valsts pārvaldes funkcija, kurai nekustamais īpašums tiks izmantots un kādu valsts ieztāžu funkciju nodrošināšanai tas ir nepieciešams tuvākajā nākotnē. 

 Ja Ekonomikas ministrija nesaņem skaidru un nepārprotamu nepieciešamības pamatojumu sagalabāt nekustamo īpašumu valsts īpašumā no iestādēm, kuru funkciju nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams, vai arī nesaņem pamatojumu no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, ja nekustamais īpašums ir saglabājams sabiedrības vajadzībām, būtu virzāms Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju pārdot nekustamo īpašumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, nemainot tā valdītāju.
 

-

Lūdzam izstrādāt un tiesību aktu lietai pievienot attiecīgu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

-