Atzinums

Vispārēji komentāri:
Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai  Valstspilsētu pašvaldības ietilpst vietējās attīstības stratēģijas (turpmāk – SVVA) Rīcības programmas pasākuma teritorijā.
LLPA atbalsta SVVA pieejas īstenošanu lauku teritorijās, tomēr lūdz izvērtēt iespēju sniegt atbalstu arī valstspilsētu teritoriju sagatavošanai augšupejošas plānošanas pieejas ieviešanai. SVVA iespējams īstenot arī pilsētu teritorijās atbilstoši labās prakses piemēriem Hāgā (Nīderlande), Lisabonā (Portugāle) un Torūnā (Polija), kur, izmantojot SVVA, tiek veicināta sociālā iekļaušanās, nodarbinātība un izglītība, mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšana.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Reģionu komitejas (turpmāk – RK) CDR 1897/2019 atzinumā “RK ieguldījums atjaunotajā Teritoriālās attīstības programmā ar īpašu uzsvaru uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību” tiek minēts, ka SVVA ir integrēta un holistiska koncepcija, kas vērsta uz visu veidu reģionu (pilsētu, lauku, kā arī jauktu un funkcionālu teritoriju) problēmām un potenciālu. RK uzsver nepieciešamību uzlabot informēšanu par SVVA un šīs pieejas sniegtajām iespējām, minot, ka lauku attīstības jomā šis instruments tiek izmantots jau ilgāku laiku, tomēr pilsētu attīstības jomā būtu vairāk jāveicina tā izmantošana.
RK atzinuma ieteikumi iestrādāti Teritoriālās attīstības programmā 2030 un Jaunā Leipcigas hartā, kurā apņemas veicināt līdzsvarotu un harmonisku teritoriālo attīstību starp valstīm, reģioniem un pilsētām, balstoties uz vietu daudzveidību un subsidiaritāti. Tāpat Teritoriālās attīstības programma 2030 uzsver sadarbības stiprināšanu saistībā ar ilgtermiņa uz vietu balstītām stratēģijām pilsētu, lauku un jauktām teritorijām, izmantojot telpisko plānošanu un ES kohēzijas politikas un ES politikas instrumentus, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas, SVVA vai citus instrumentus, kas veicina integrētu vietējo attīstību. Papildinot augstāk minēto, Jaunā Leipcigas harta izceļ, ka pilsētu sociālekonomiskie izaicinājumi bieži vien ir izteiktāki apkaimju līmenī un ka šo izaicinājumu risināšana būtu jāveicina caur jaunu, uz vietām balstītu līdzdalības formu veicināšanu.
Attiecīgi, piemēram, Rīgas valstspilsētas kontekstā redzam iespēju īstenot SVVA pieeju apkaimju līmenī, lai veicinātu augšupejošas plānošanas ieviešanu, ilgtspējīgu partnerību un inovāciju veidošanos, sociālo iekļaušanu, kā arī pilsoniskās sabiedrības, vietējo kopienu un mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides stiprināšanos. Papildus informējam, ka šī gada laikā Rīgas valstspilsētas pašvaldība uzsāks pētījumu par SVVA instrumenta ieviešanas iespējām pilsētā, kura ietvaros tiek plānots definēt rīkus iedzīvotāju virzītai jaunu sociālo pakalpojumu prototipēšanai, nodarbinātības un darba ar jauniešiem veicināšanai, integrētākai un līdzdarbīgai pilsētas plānošanai un kopradei, pilsētvides revitalizācijai un kvalitatīvākas publiskās telpas vietradei. Potenciāli Rīgas valstspilsēta nākamo gadu laikā varētu realizēt SVVA pieejas pilotprojektu dažās Rīgas apkaimēs.
Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām nākamajā plānošanas periodā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredzēt ES līdzekļu piesaistes iespēju SVVA pieejas īstenošanai valstspilsētās, tostarp Rīgas valstspilsētā.
 

-

Lūdzam Stratēģijā piemērot vienotu terminoloģiju – pilsētas vai valstspilsētas un novada pilsētas.

-

Lūdzam Stratēģijā piemērot vienotu terminoloģiju – pilsētas vai valstspilsētas un novada pilsētas.

-