Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - Likums) 88.panta otrās daļas pirmais teikums paredz: "Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus."
Tādējādi Likums paredz 88.panta otrajā daļā ietverto izvērtējumu veikt divos gadījumos: pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā. 
Savukārt projektā 88.panta 2.¹ daļa paredz, ka Likuma panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sagatavotais izvērtējums iesniedzams attiecīgās publiskas personas augstākai lēmējinstitūcijai kopā arī ar rīkojuma projektu par izmaiņām līdzdalības apjomā, kā arī kopā ar rīkojuma projektu par līdzdalības saglabāšanu vai izbeigšanu. Paredzot šādu grozījumus, nepieciešams grozīt arī Likuma 88.panta otro daļu, paredzot tajā noteikto izvērtējumu veikt arī pirms izmaiņām līdzdalības apjomā, līdzdalības saglabāšanas vai izbeigšanas. 

-

Projektā paredzēts Likuma 88.panta trešajā, 4.¹  un piektajā daļā noteikt, kas ir izvērtējams lēmumu vai rīkojumu par publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu, vai par izmaiņām līdzdalības apjomā, kā arī par līdzdalības saglabāšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā izstrādes un pieņemšanas procesā. Būtībā minētās normas noteiks izvērtējuma, kas paredzēts Likums 88.panta otrajā daļā, apjomu un saturu. Tā kā projektā paredzētais izvērtējums visām publiskajām personām ir līdzīgs, nav saskatāma nepieciešamība šā izvērtējuma apjomu un saturu noteikt katrā 88.panta daļā, tādējādi nepamatoti pārslogojot šā panta redakciju un radot zināmas pretrunas tā otrajai daļai. Lai vienkāršotu Likuma 88.panta redakciju, kā arī tā pārskatāmības un savstarpēju pretrunu novēršanas nolūkā, izvērtējuma apjoms un saturs būtu nosakāms 88.panta otrajā daļā un attiecināms uz visām publiskajām personām. 

-

Tāpat norādām, ka likumprojekta 7. pants neatbilst normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām, proti, tajā iztrūkst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 74. punktā noteiktā informācija.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" skaidrots, ka Likuma 88. panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertās prasības publisku personu dibināšanas gadījumos izdot Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību saistošos noteikumus ir pretrunā ar praksē izveidojušos situāciju un Publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43. pantā noteikto, kur teikts, ka šādas sabiedrības dibina ar Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgu publiskās personas lēmumu. Līdz ar to kā problēmas risinājums anotācijā norādīts "izslēgt no Likuma 88. panta trešās un ceturtās daļas normas, kas paredz ārējā normatīvā akta izdošanu pirms kapitālsabiedrību dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas, vienlaicīgi veidojot jaunas panta normas, kas nosaka augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumā vai lēmumā par kapitālsabiedrības dibināšanu un līdzdalības jautājumu izvērtēšanu vērtējamos apstākļus." Tomēr, lai gan konstatētas minētās pretrunas un piedāvāts risinājums izslēgt Likuma 88. panta ceturto daļu, likumprojekta 3. punkts paredz ceturtajā daļā vārdu "izdod" aizstāt ar vārdiem "var izdot", nevis izslēgt šo normu.

Anotācijā tālāk seko skaidrojums, "tā kā atsevišķas pašvaldības ir izpildījušas Likuma 88. panta ceturtās daļas prasības un ir izdevušas saistošos noteikumus attiecībā uz kapitālsabiedrību dibināšanas pamatu un darbības virzieniem, panta ceturtā daļa netiek dzēsta (..)." Tieslietu ministrijas ieskatā tas, ka kāda pašvaldība ir sekojusi konkrētajā laikā spēkā esošajam regulējumam un izdevusi saistošos noteikumus, nevar būt par iemeslu šāda regulējuma saglabāšanai, ja tiek konstatēts, ka šāds regulējums ir pretrunīgs un to nepieciešams atcelt. Tāpat nav skaidrs, kāpēc likumprojekta regulējums šajā jautājumā nav konsekvents, proti, ja notiek atteikšanās no ārējiem tiesību aktiem, tad tas būtu jāattiecina uz visām publiskajām personām, nevis jāatsakās no Ministru kabineta izdotiem noteikumiem, bet jāsaglabā pašvaldību izdoti saistošie noteikumi. Ņemot vērā anotācijā izklāstītos aspektus, kas pamato nepieciešamību atteikties no Ministru kabineta noteikumu un pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumā, Tieslietu ministrija aicina izslēgt arī Likuma 88. panta ceturto daļu, tāpat kā ar likumprojektu tiek dzēsta pašlaik spēkā esošā Likuma 88. panta piektā daļa. Ja tiek izslēgta 88.panta ceturtā daļa vai atcelta prasība par saistošo noteikumu izdošanu, piemērots risinājums, iespējams, varētu būt pārejas noteikumu norma, kas paredzētu saprātīgu termiņu, līdz kuram būtu spēkā un piemērojami pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi, un līdz kuram tiek dots laiks pieņemt jaunu lēmumu.

Vēršam uzmanību, ka anotācija vienlaikus satur gan informāciju par Likuma 88. panta ceturtās daļas izslēgšanu, gan informāciju par to, ka šī norma ar likumprojektu netiek izslēgta, tādējādi anotācija ir pretrunīga. Gadījumā, ja ceturto daļu nav paredzēts izslēgt, lūdzam precizēt anotāciju, novēršot attiecīgās pretrunas.
 

-

Norādām, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 108 72. punktu, ja izdara vairākus grozījumus vienā grozāmā likuma pantā (panta daļā, punktā), tos apvieno vienā grozījumu likumprojekta pantā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, norādot visus Likuma 88. panta grozījumus vienā likumprojekta pantā, ievērojot Noteikumu Nr. 108 2.9. nodaļā noteiktās prasības.

-

Likumprojektā otrajā, ceturtajā un piektajā pantā noteikts, ka tiesību akta izstrādes un pieņemšanas procesā ir jāizvērtē kapitālsabiedrības komercdarbības virzieni (atbilstoši NACE klasifikatora nozaru grupējumam), taču anotācijā nav ietvers skaidrojums, kādēļ ir nepieciešams komercdarbības virziena izvērtējums. Aicinām papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu šādas prasības nepieciešamībai.

-

Norādāms, ka atbilstoši tiesiskuma principam publisku personu pienākums ir ievērot Likuma regulējumu, un projektā paredzētais, ka publiskas personas "rīkojas saskaņā ar šo pantu" ir deklaratīvs un bez juridiskas slodzes. Tādējādi projektā paredzētā Likuma 88.panta septītā daļa būtu precizējama, nosakot, kādos gadījumos publiska persona rīkojas arī saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. 

-

Anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts uz Konkurences likuma 14.1 un 14.2 pantu normām, kas nosaka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām aizliegumu ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kā arī paredz atbildību par noteiktā aizlieguma pārkāpumu, skaidrojot, ka ar šīm normām ir ieviesta iespēja konkurences tirgus dalībniekiem aizsargāt savas intereses tirgū attiecībā pret publisko kapitālsabiedrību darbībām, tādēļ "mazinājusies Likuma 88.panta trešās un ceturtās daļas normu juridiskā slodze." Norādām, ka Tieslietu ministrija nesaskata minēto normu juridiskās slodzes samazināšanos, ja Likuma 88. panta otrā (nevis trešā vai ceturtā) daļa paredz konsultēšanos ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomām un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Līdz ar to pirms publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas joprojām jāievēro gan Likuma 88. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi, gan otrajā daļā noteiktais attiecībā uz konkurences jomu. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā informācija par to, ka Konkurences likuma normas mazina Likuma 88. panta trešās un ceturtās daļas normu juridisko slodzi, nav pamatota, un nebūtu iekļaujama anotācijā. Tāpat Tieslietu ministrija saskata šo anotācijā minēto informāciju kā maldinošu, jo tā var tikt interpretēta tā, ka, dibinot publiskas personas kapitālsabiedrības vai iegūstot līdzdalību, vairs nav nepieciešams konsultēties ar konkurences aizsardzības jomā  kompetentajām institūcijām un citiem komersantiem.
 

-