Atzinums

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (turpmāk – likumprojektu) un sniedz atzinumu.  

Attiecībā uz 14.² pirmo daļu, piekrītam Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS publiskajā apspriešanā sniegtajam viedoklim – uzskatām, ka 14.² pirmajā daļā minētās funkcijas ir pašvaldības uzdevums. LPA ieskatā, būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres iesniedzēja intereses par jautājumiem, kuri nav tikuši izlemti teritorijas plānošanas dokumentu un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes procesā vai lēmumā ir pieļautas izvēles iespējas.

Aicinām 14.² panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros nav pārvērtējami tie jautājumi, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā, izņemot gadījumus, ja iedzīvotāji ir par tiem iesnieguši iebildumus vai šajos dokumentos radušās būtiskas izmaiņas.“
LPA ieskatā, ja iedzīvotāji ir izteikuši pamatotus iebildumus par jautājumiem, kas saistīti ar ietekmes uz vidi novērtējumu, stratēģisko novērtējumu, pašvaldības teritorijas plānojumu,  lokālplānojumu vai citiem dokumentiem, šiem iebildumiem jābūt pienācīgi izvērtētiem publiskās apspriešanas ietvaros. Tāpat ja veiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, lokālplānojumā vai ietekmes uz vidi novērtējumā, vajadzētu paturēt iespēju šos jautājumus atkārtoti pārrunāt ar iesaistītajām pusēm.

Aicinām 14.² panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Būvniecības ieceres publiskā apspriešana tiek rīkota gadījumos, kad plānotā būvniecība var būtiski ietekmēt apkārtējās teritorijas iedzīvotāju dzīves apstākļus, ainavu, sabiedrisko infrastruktūru, vidi, kultūrvēsturisko mantojumu vai citas vietējās kultūras, sociālās un vides vērtības. Pašvaldība saistošajos noteikumos var papildus paredzēt gadījumus, kad nepieciešams rīkot publisku apspriešanu.”
LPA ieskatā, ir svarīgi nodrošināt caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanas procesos par būvniecības iecerēm, kā arī sniegt sabiedrībai iespēju iesaistīties situācijās, kad būvniecības projekti var būtiski ietekmēt vietējo apkaimi, vidi vai infrastruktūru, neatkarīgi no pašvaldības lēmuma.  

Pievienojamies Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS viedoklim par 14.² panta ceturto daļu un aicinām to izteikt šādā redakcijā:
“(4) Publisku apspriešanu var nerīkot, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums un situācija kopš detālplānojuma apstiprināšanas nav būtiski mainījusies;
2) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs lokālplānojums, kura izstrādes ietvaros ir apspriesta līdzīga būvniecības iecere (līdzīga būves funkcija, apjoms), un situācija kopš lokālplānojuma apstiprināšanas nav būtiski mainījusies;
3) paredzēta tāda objekta būvniecība, kurš neradīs būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) vai kuram ir piemērots ietekmes uz vidi novērtējums.
4) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts;
(4)1. Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai Nacionālie bruņotie spēki.”

Tāpat iebilstam pret ierosinājumu 14.² panta ceturtajā daļā paredzēt, ka publisko apspriešanu nerīko, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, ar paskaidrojuma rakstu var notikt būtiski būvdarbi, kuru veikšana var ietekmēt sabiedrību. 

Aicinām 14.² panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā:
“(5) Publiskas apspriešanas rezultātus, kas attiecas uz iepriekš būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē, ietver būvatļaujā.”
LPA piedāvātās redakcijas mērķis ir nodrošināt, ka publiskās apspriešanas rezultāti tiek integrēti būvatļaujā, pievienojot papildus nosacījumus attiecībā uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. Tas garantē, ka sabiedrības viedoklis, kas izriet no publiskās apspriešanas, tiek ņemts vērā, lai rastu labākos risinājumus starp sabiedrības un būvniecības ieceres iesniedzēja interesēm.

 

Aicinām 14.² panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros nav pārvērtējami tie jautājumi, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā, izņemot gadījumus, ja iedzīvotāji ir par tiem iesnieguši iebildumus vai šajos dokumentos radušās būtiskas izmaiņas.“

Aicinām 14.² panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Būvniecības ieceres publiskā apspriešana tiek rīkota gadījumos, kad plānotā būvniecība var būtiski ietekmēt apkārtējās teritorijas iedzīvotāju dzīves apstākļus, ainavu, sabiedrisko infrastruktūru, vidi, kultūrvēsturisko mantojumu vai citas vietējās kultūras, sociālās un vides vērtības. Pašvaldība saistošajos noteikumos var papildus paredzēt gadījumus, kad nepieciešams rīkot publisku apspriešanu.”

Pievienojamies Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS viedoklim par 14.² panta ceturto daļu un aicinām to izteikt šādā redakcijā:
“(4) Publisku apspriešanu var nerīkot, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums un situācija kopš detālplānojuma apstiprināšanas nav būtiski mainījusies;
2) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs lokālplānojums, kura izstrādes ietvaros ir apspriesta līdzīga būvniecības iecere (līdzīga būves funkcija, apjoms), un situācija kopš lokālplānojuma apstiprināšanas nav būtiski mainījusies;
3) paredzēta tāda objekta būvniecība, kurš neradīs būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) vai kuram ir piemērots ietekmes uz vidi novērtējums.
4) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts;
(4)1. Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai Nacionālie bruņotie spēki.”

Aicinām 14.² panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā:
“(5) Publiskas apspriešanas rezultātus, kas attiecas uz iepriekš būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē, ietver būvatļaujā.”