Atzinums

Iepazīstoties ar likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu, ir secināms, ka saturiskos un konceptuālos jautājumus, kas ir saistīti ar mērķgrupas noteikšanas un atbalsta sniegšanas kārtību, noteiks Ministru kabinets (turpmāk – MK).  Vienlaikus  tiesību normas, kas nosaka pilnvarojumu MK, paredz tiesības MK noteikt tikai kārtību, kādā tiks veiktas noteiktas darbības. Vēršam uzmanību, ka šādā gadījumā MK nebūs tiesības noteikumos ietvert plašāku regulējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam pilnveidot likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu, lai dotu tiesības MK noteikt ne tikai procesuālos, bet arī saturiskos un konceptuālos jautājumus.  

-

Lūdzam likumprojektā vienādot lietotos terminus kilovatstunda un kWh.

-

Lūdzam likumprojektā attiecībā uz ienākumiem precizēt, vai ienākumi tiek definēti pirms vai pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra informācijas sistēmai sniegs datus par personas gūto ienākumu pirms nodokļu nomaksas apmēru.

-

Likumprojektā tiek lietoti dažādi jēdzieni, lai definētu atbalsta saņēmējus: mājsaimniecības, mājsaimniecības lietotāji, personas. Lūdzam attiecīgi papildināt likumprojekta 1.pantu, skaidrojot katru no šiem lietotiem jēdzieniem, jo no esošās likumprojekta redakcijas nav saprotams, vai runa iet par vienu un to pašu jeb atšķirīgām mērķgrupām.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 3.panta pirmo daļu, precizējot, par kādu periodu tiks rēķināti mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ņemot vērā, ka ar mājokli saistītie izdevumi atšķiras dažādos gada mēnešos. Vienlaikus likumprojekta 3.panta pirmā daļa ir jāpapildina ar informāciju, uz kuru periodu tiks fiksēti mājsaimniecību ienākumi. Šie ir būtiski nosacījumi, kuriem ir jābūt noteiktiem likumprojektā nevis Ministru kabineta noteikumos. 

-

Lūdzam skaidrot likumprojekta 3.panta trešajā daļā noteikto, ka “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina mājsaimniecības ienākumu apjomu uz vienu mājsaimniecības locekli, nosakot mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības pretendēt uz šajā likumā ietvertajiem atbalsta veidiem.”, ņemot vērā, ka mājsaimniecību loks jau ir noteikts likumprojekta 3.panta pirmajā daļā.

-

Lūdzam likumprojekta 4. panta otro daļu papildināt ar nosacījumu, ka tiesības saņemt noteikto atbalstu, ja šī persona (parādnieks) ir noslēdzis vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju Fonda administrāciju par kārtību, kādā tā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, un noslēgto vienošanos pilda, un persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

-

Lūdzam likumprojekta 4. panta septītajā daļas 1.punktā lietot pilno Būvniecības valsts kontroles biroja nosaukumu, ņemot vērā, ka likumprojektā nav ne reizi lietots tā pilnais nosaukums.

-

Lūdzam likumprojekta 9.panta pirmās daļas 3.punktā pirmo reizi lietot pilno pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas nosaukumu, proti, pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma SOPA, tālāk tekstā to saīsinot kā administrēšanas lietojumprogramma.

-

Likumprojekta "Energoresursu izmaksu atbalsta likums" (turpmāk – likumprojekts) mērķgrupa atbilstoši likumprojekta 3.panta pirmajai daļai ir mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kuru kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem, savukārt likumprojekta IV.nodaļa attiecas uz aizsargātajiem lietotājiem, kas noteikti Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 2.punktā - trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). Atbilstoši likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) sniegtajai informācijai “visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļaujamas vienā tiesību aktā”. Ņemot vērā minēto, no esošās likumprojekta redakcijas nav saprotams, vai nosacījumi attiecībā uz aizsargātā lietotāja mērķgrupām tiek saglabāti vai uz šo mērķgrupu tiek attiecināts likumprojektā noteiktais, ka mērķgrupa ir mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kuru kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem, nevērtējot personas piederību konkrētai sociālajai grupai? Ja nosacījumi attiecībā uz aizsargāto lietotāju saglabājas atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem, tad šī likumprojekta mērķis un mērķgrupa ir jāpaplašina, jo aizsargātais lietotājs gada ietvaros saņem neterminētu atbalstu, nesaistītu ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu un neatkarīgi no to mājsaimniecības ienākumiem. Ja ir plānots, ka šīm grupām tiek piemēroti nosacījumi atbilstoši šajā likumprojektā noteiktajam, tādā gadījumā tas atstās ietekmi uz šo mērķgrupu situāciju, proti, noteiktai daļai šo lietotāju atbalsts vairs nepienāksies.

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 14. panta pirmā daļu un 15. panta pirmo daļu nav nepieciešams papildināt ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas atbilstoši Invaliditātes likuma 3.1 pantam ir  Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk — IIS), kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personā ar invaliditāti, pārzinis, ņemot vērā, ka likumprojekta 4. panta otrā daļa paredz izņēmuma nosacījumus atbalsta nodrošināšanai personām ar I invaliditātes grupu, kā arī ņemot vērā, ka atbilstoši šā brīža Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajai aizsargātā lietotāja mērķa grupa ir arī bērns ar invaliditāti. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 15. pants nav papildināms ar datu apjomu, kādus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai būtu jānodod likumprojektā norādītajai informācijas sistēmai. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumu Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" 14.31. apakšpunktam tiesības bez maksas saņemt ziņas no IIS, tai skaitā, izmantojot e-pakalpojumus vai tīmekļa pakalpes, Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – birojs) ir par šādiem datu laukiem: personas vārds, uzvārds, personas kods, pazīme par bērna ar invaliditāti statusu, pazīme par personas ar I invaliditātes grupu statusu. Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai šī informācija nav ietverama likumprojekta anotācijā.  Ņemot vērā iepriekš minēto, aicināma izvērtēt, vai nav nepieciešams pārskatīt datus, kādus birojs var saņemt no IIS, vienlaikus jau šobrīd apzinoties, ka papildu datu nodošana ir arī papildu izmaksas, kuras Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai šobrīd nav norādītas un nav piešķirtas.   Atbilstības gadījumā lūdzu papildināt likumprojekta anotāciju – gan 3.punktu par finansējuma nepieciešamību, gan 4.1. apakšpunktu ar atbilstošu/-iem normatīvo/-ajiem aktu/-iem, kurā/-os nepieciešams veikt grozījumus.   

-

Saskaņā ar panākto vienošanos starp Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Klimata un enerģētikas ministriju lūdzam likumprojekta 15. panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informācijas sistēmai sniedz datus par personām, norādot personas kodu, personai izmaksātā pabalsta vai pensijas apmēru pirms nodokļu nomaksas.”.

“Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informācijas sistēmai sniedz datus par personām, norādot personas kodu, personai izmaksātā pabalsta vai pensijas apmēru pirms nodokļu nomaksas.”.

Lūdzam anotācijas 1.2. apakšpunktā “Pamatojums” papildināt ar vārdu “negatīvo”: “Nepieciešams mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību […]”.

“Nepieciešams mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību […]”.

Lūdzam anotācijas 1.3. apakšpunktā “Risinājuma apraksts. Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām.” precizēt šos teikumus:  “Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto adresi. Proti, visi vienas mājsaimniecības ienākumi tiks dalīti uz vienā adresē deklarētajām, reģistrētajām vai norādītajām personām.”, izsakot šādā redakcijā: “Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarētajā, reģistrētajā vai norādītajā adresē. Proti, visi vienā adresē deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu kopējie ienākumi tiks dalīti uz mājsaimniecības locekļu skaitu.”

-

Lūdzam anotācijas 1.3. apakšpunktu “Risinājuma apraksts. Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām.” papildināt ar informāciju, kādi konkrēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem tika izmantoti, norādot arī periodu.

-

Lūdzam anotācijas 1.3. apakšpunktu “Risinājuma apraksts. Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām.” precizēt, vai kopējie izdevumi par mājokli tiks rēķināti, mājsaimniecības locekļu kopējos ienākumus izdalot uz katru mājsaimniecībā esošo personu atsevišķi un no šīs summas tiks aprēķināti procentuālie izdevumi par mājokli. Tāpat lūdzam papildināt ar informāciju, kuri konkrēti mājokļa izdevumi tiks iekļauti minētajā aprēķinā.  

-

Lūdzam anotācijas 1.5. apakšpunktā “Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums” paredzēt ex-post izvērtējumu, ņemot vērā šādus apsvērumus. Vienotais risinājums ir jauna iniciatīva un pieeja atbalsta noteikšanā un sniegšanā mājsaimniecībām un šī risinājuma izstrādē būs virkne nosacījumu, kas ietekmēs likumprojekta mērķa sasniegšanu un mērķgrupas situāciju. Lai izvērtētu, vai vienotais risinājums ir palīdzējis sasniegt likumprojekta mērķi, ir nepieciešams gadu pēc tā darbības izvērtēt, kādi ir vienotā risinājuma trūkumi un nepilnības, kādi ir nepieciešamie uzlabojumi un tam nepieciešamie finanšu resursi un cik efektīvi šis instruments ir mazinājis negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni labklājību energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma rezultātā.

-

Lūdzam anotācijas 2.2. apakšpunktu “Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību” papildināt ar ietekmi uz tautsaimniecību, ņemot vērā, ka anotācijā noteiktais likumprojekta mērķis ir “[…] mazināt negatīvos sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību kopumā.”

-

Lūdzam anotācijas 2.3. apakšpunktu “Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums” papildināt ar informāciju par administratīvajām izmaksām, kas radīsies visiem likumprojekta 15.pantā norādītajiem datu reģistra pārziņiem saistībā ar informācijas pieprasījuma apstrādi.

-

Lūdzam anotācijas 3. punkta “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”, “Cita informācija” teikumu: “Savukārt 2023.gadam Labklājības ministrijai nepieciešamais finansējums tiek ieplānots 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.” papildināt ar informāciju, precizējot finansējuma mērķi.

-

Lūdzam anotācijas 7.1. apakšpunktu “Projekta izpildē iesaistītās institūcijas” papildināt ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

-

Lūdzam anotācijas 8.1.8. apakšpunktu “uz iedzīvotāju sociālo situāciju” precizēt, izsākot šādā redakcijā “Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo tiks uzlabota zemu un vidēji zemu ienākumu mājsaimniecību sociālā situācija […].

-

Lūdzam anotācijas 8.1.9. apakšpunktu “uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām” papildināt ar informāciju, kādu ietekmi uz mērķi grupu radīs likumprojekta paredzētais risinājums.

-