Atzinums

TAP materiālos, apkopojot iepriekšējā MK rīkojuma projekta sabiedriskās apspriešnas un saskaņošanas laikā izteiktos viedokļus un argumentus, KEM ir atsaukusies uz nākotnē izstrādājamu regulējumu par VES ekspluatācijas prasībām un uztraudzību, tomēr šāda iecere pati par sevi neizmaina šī brīža situāciju un nevar aizstāt konkrētā projekta ietekmju pilnvērtīgu izvērtējumu pirms akcepta. 
Skatīt iepriekšējo iebildumu.
Paredzētā darbība nav akceptējama. Par to liecina neskaitāmi pārkāpumi IVN procesā, normatīvā regulējuma nepilnības un tā piemērošanas formālums. Šeit tikai neliels ieskats konstatētajās problēmās un nepilnībās. 
IVN likuma 14.2 panta pārkāpums – sabiedrības viedokļi nav pilnībā integrēti.
IVN likuma 14. panta 1. daļas pārkāpums – IVN jābalstās uz pilnīgiem datiem, nevis uz nākotnē paredzētu izpēti (infraskaņa, ģeoloģija, apraide).
Piesardzības principa (Vides aizsardzības likuma 7.pants) neievērošana – apzināti ignorēti trūkstoši dati par infraskaņu un kumulatīvajām ietekmēm.
Sabiedrības līdzdalības principa (Aarhus konvencijas 6.pants) neievērošana – reāla līdzdalība formāla, neliels dalībnieku skaits, viedokļu neiekļaušana.
DAP atzinuma daļēja izpilde – lēmuma pieņemšana pie nepabeigta ietekmes novērtējuma.
Drošības attālumi IVN ziņojumā nav vienoti un caurskatāmi. Tur, kur Beļģijas risku metodika sniedz neērtus rezultātus, tā tiek “atšķaidīta” ar teorētisku uzticēšanos sensoriem un rotora spārna garumu. Reāla iedzīvotāju drošības analīze publiskajā ārtelpā nav pilnībā veikta – tā ir aizvietota ar plānošanas 800 m normu un Excel tabulu fragmentiem.
Attiecībā par ietekmi uz iedzīvotāju veselību: troksnis / zemfrekvences troksnis / “infraskaņa” un mirgošana ir novērtēti formāli, it kā korekti pēc papīriem, taču ar nepārprotamām nepilnībām, selektīvu metodiku pielietošanu un ļoti vāju saikni ar reālu veselības aizsardzību. Piemēram, Vides troksnis (3.1.3) Metodika un robežvērtības. Tiek izmantoti MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” – rūpnieciskā trokšņa robežlielumi 55/50/45 dB(A) L diena/L vakars/L nakts individuālām dzīvojamām mājām u. c.;
Aprēķini veikti ar IMMI 2024, izmantojot MK 16 5.pielikumā paredzētās rūpnieciskā trokšņa metodes (faktiski ISO 9613–2 tipa modelēšana);
Kā papildus atsauces vērtība izmantota PVO rekomendētā robežvērtība 45 dB(A) Ldvn vēja elektrostacijām.
Neskatoties uz to, ka metodika atbilst Latvijas normatīvam (MK 16), IMMI ir standarta rīks un tiek vismaz pieminēta PVO 45 dB(A) robežvērtība, ne tikai “ļoti dāsnie” 55/50/45 dB, vērojamas virkne problēmas jeb nepilnības, un proti:
PVO robežvērtību reāla nepiemērošana:
- Ziņojumā atzīts, ka, īstenojot 2.A alternatīvu, 11 dzīvojamās teritorijās trokšņa līmenis pārsniegs PVO ieteikto 45 dB(A), taču šiem pārsniegumiem netiek piesaistīti obligāti ietekmi mazinoši pasākumi.
- 5.2.2 tabulā prasība par “klusāku modeli, lai sasniegtu PVO līmeni” ir tikai rekomendējoša (R), nevis obligāta (O). Tātad PVO tiek piesaukta, bet ne reāli ieviesta kā kritērijs;
- Netiek vērtētas īpašās skaņas raksturlieluma problēmas (amplitūdas modulācija, tonalitāte);
- MK 16 paredz korekciju tonālam troksnim (–5 dB atļautajam līmenim), ko EVA atzinumā skaidri atgādina, runājot par apakšstacijas troksni. Taču attiecībā uz vēja turbīnu troksni nekur nav precīzi izvērtēts, vai pastāv tonāli vai amplitūdas modulēti komponenti (klasiskais “sviš-š-š”), kas pēc PVO un citu valstu vadlīnijām būtiski palielina traucējumu risku, arī pie kopumā zema LAeq.
Rezultātā vērtē tikai “gludo vidējo dB(A)” un ignorē tieši to efektu, par kuru cilvēki visvairāk sūdzas.
- Netiek vērtēts kumulatīvs troksnis no citiem VES parkiem: 
-  2.8. nodaļā ir uzskaitīti citi plānotie VES parki reģionā, tostarp ar ~250+ m turbīnām.
-  3.1.3.1. raksturo citu rūpniecisko trokšņa avotu esamību, bet netiek veikts pilnvērtīgs kumulatīvais trokšņa modelis (VES Kurzeme + citi esošie / plānotie VES).
- Vējparki tiek vērtēti izolēti, lai gan cilvēka ausis summē visus dB kopā.
- Būvdarbu troksnis vienkārši “izmests miskastē”, ignorēts. Atsaucoties uz MK 16 2.8. punktu, būvdarbu troksnis netiek kvantitatīvi vērtēts. Formāli pareizi, bet no cilvēku veselības viedokļa – intensīvi divu gadu būvdarbi ar smago tehniku netiek pat provizoriski modelēti attiecībā uz tuvākajām mājām.
Attiecībā uz Zemas frekvences troksni un “infraskaņu” (no 3.1.4):
Latvijā nav specifisku robežvērtību zemas frekvences troksnim, tāpēc izmantots Dānijas Vides un pārtikas ministrijas rīkojums Nr. 135, kas nosaka:
- novērtējamo joslu 10–160 Hz;
- iekštelpu robežvērtību LpALF ≤ 20 dB pie vēja ātruma 6 un 8 m/s (10 m augstumā);
- Aprēķini veikti visām 59 dzīvojamām ēkām 2 km rādiusā, izmantojot Dānijas formulu un korekcijas (ΔgLF, ΔLσ, ΔLa) un pieņemot zemāko iespējamo ēkas sienu izolāciju, kā noteikts dāņu metodikā.
Pozitīvi ir tas, ka zemfrekvences troksnis vispār ir vērtēts, kas nav standarts daudzos IVN. Tomēr konstatētas nopietnas nepilnības, un proti:
- Infraskaņa (<10 Hz) vispār netiek vērtēta, tā vietā IVN definē zemfrekvences diapazonu 10–160 Hz un atzīmē, ka robežvērtības noteiktas tieši šim intervālam. Sadaļā Sabiedrības jautājumi 48.–50. komentārā tieši tiek jautāts par infraskaņas pētījumiem un izplatību; atbilde ir “labojumi nav veikti” un tiek minēta atsauce uz esošo zemfrekvences aprēķinu. Tātad 0–10 Hz diapazons nav analizēts vispār, lai gan modernas 250+ m turbīnas tieši šajā zonā rada visizteiktāko enerģiju.
- Dānijas regulējums izmantots selektīvi (izvēlāmies saldāko drupaču).
Dānijas rīkojums Nr. 135 satur divus būtiskus elementus:
-  āra A-svaroto trokšņa limitu (42–44 dB 8 m/s), iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no tā paņem tikai 20 dB iekštelpu limitu, bet nepiemēro dāņu ārējos A-svērto trokšņu limitus;
-  neievieš dāņu prasību, ka projekts kopumā nedrīkst pārsniegt šos limitus pie 6/8 m/s.
Tādējādi metodikas “mātesvalsts” regulējums tiek izmantots fragmentāri, un tas ir acīmredzams “cherry-picking”.
Nav nekādu LFN/infraskaņas mazināšanas pasākumu ekspluatācijas stadijā. Uz jautājumu: “kādi tehniskie risinājumi ir paredzēti infraskaņas mazināšanai?”, atbilde ir viena frāze: klusāks VES modelis. Papildus pētījumi nav un netiek veikti, un IVN tekstā nav ne monitoringplāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piem., nakts režīmi noteiktos meteo apstākļos). No minētā izriet, ka zemfrekvenci aprēķina vienu reizi uz papīra, secina “zem 20 dB”, un pēc tam nekādas kontroles instrumentu nav. Tiek improvizēts ar uzsvaru, ka “sliktākais scenārijs” nav nemaz tik slikts. Aprēķini veikti pie vēja ātruma 6 un 8 m/s 10 m augstumā. Tas atbilst dāņu metodikai, taču nav analizēts, kas notiek stabilas atmosfēras / inversijas naktīs, un netiek modelēts, kā mainās LFN pie citiem vēja ātrumiem (reāliem darbības režīmiem). Līdz ar to “sliktākais scenārijs” nozīmē “sliktākais standardizētais dāņu scenārijs”, nevis reāli sliktākais iespējamais.
Nākamais ir Mirgošanas efekts (3.2), kura izvērtēšanai izmantota metodika IVN apraksta mirgošanas efektu un atzīmē, ka Latvijā nav saistoša normatīva šajā jomā. Normatīvais ietvars balstās uz Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas praksi:
-    ≤30 h/gadā “ģeometriskais sliktākais scenārijs”;
-   ≤10 h/gadā “reālais scenārijs” ar saules spīdēšanas datiem;
-   daudziem projektiem tiek piemērotas 8h/gadā  un ≤ 30/min. dienā kā rekomendējošs slieksnis. 
Izmantoti meteoroloģijas dati no Liepājas stacijas un specializēta modelēšanas programma (konkrētais nosaukums nav minēts, bet tipiski tas ir WindPRO / WAsP modulis). Iegūtie rezultāti 3.2.2–3.2.3 tabulās uzrāda, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem).
Problēma ir tajā, ka robežvērtības tiek izmantotas kā “atskaites punkts”, nevis saistošs dizaina kritērijs. Tiek uzskaitīts, cik ēkas pārsniedz robežvērtības, bet netiek paredzēts obligāts nosacījums plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu. Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnas darbība jāpārtrauc.
Metodikas izmantošana nav pilnībā caurspīdīga, par ko liecina EVA atzinumā minētais - ziņojumā pat nav skaidri norādīts, kādu attālumu līdz ēkām modelis izmantoja un kā atspoguļots, kuras ēkas vispār vērtētas. Līdz ar to nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai nav “aizmirstas” kādas ēkas mazliet ārpus 2 km vai ar sarežģītāku ģeometriju.
Nav arī veselības riska analīzes. IVN aprobežojas ar tekstu, ka “pētījumu par tiešu veselības kaitējumu nav, bet mirgošana ir traucējošs faktors”, un tāpēc (teorētiski) novērtējama un mazināma. Netiek vērtēta iespējama ietekme uz jutīgām grupām (piem., fotoparoksismālās reakcijas, migrēnas pacienti), lai gan literatūrā ir diskusijas par mirgošanas frekvenču tuvināšanos bīstamām zonām.
Kopumā secināms, ka metodikas netiek lietotas nevis konsekventi un saskaņā ar to “mātesvalstu” regulējumu, bet gan pielietotas fragmentāri un selektīvi. Piemēram, MK 16 tiek izmantots formāli pareizi, bet bez papildus korekcijām (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kuras pati normatīvā vide ļauj/ paredz, un bez reālas PVO 45 dB(A) ieviešanas.
Savukārt Dānijas rīkojums Nr. 135 zemas frekvences trokšņa jomā tiek izmantots tikai tiktāl, cik ērti:
-  paņem limitu 20 dB (iekštelpās),
-  paņem aprēķinu formulu un sienu izolācijas tabulas,
-  nepaņem ārpolitikas ārējos LAeq limitus un pilno regulējuma struktūru (iekļaujot atļauto risku, uzraudzību, kontroles mehānismus).
Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas mirgošanas kritēriji tiek citēti, uzmodelēti, bet nav saistoši dizaina līmenī – pārsniegumi tiek konstatēti un “atzīmēti”, nevis izslēgti ar obligātu prasību ieviest kontrolsistēmas vai mainīt izvietojumu.
No normatīvā “ķeksīša” viedokļa IVN troksnis / zemfrekvences troksnis / mirgošana ir aptverts: ir atsauces uz MK 16, PVO, Dānijas rīkojumu, Vācijas/Beļģijas/ Zviedrijas mirgošanas vadlīnijām. No veselības aizsardzības un metodiku konsekvences viedokļa:
-  infraskaņa (<10 Hz) vispār nav vērtēta;
-  Dānijas un citu valstu metodikas izmantotas selektīvi;
-  pārsniegumi pret PVO un mirgošanas rekomendācijām tiek “atzīti”, bet ne novērsti ar obligātiem pasākumiem;
-  nav skaidras ekspluatācijas stadijas kontroles un monitoringa sistēmas tieši šiem minētajiem faktoriem.
No minētā secināms, ka trokšņa/mirgošanas sadaļa nepilda IVN likuma mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, bet vairāk kalpo kā juridisks formālisms, lai varētu atzīmēt, ka “vērtēts ir”.