Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvā (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, iepērkot ražojumus, ēkas, būvdarbus un pakalpojumus, ņem vērā energoefektivitātes prasības. Vienlaikus arī atrunāts, ka šis pienākums nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu aizsardzību sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un reaģētu uz tām. Ievērojot minēto, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādes (Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs un Valsts drošības dienests) un to pakļautībā esošās izglītības iestādes (Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža) varētu pilnvērtīgi īstenot tām uzdotās funkcijas un uzdevumus sabiedriskās drošības un kārtības jomā, likumprojektu nepieciešams papildināt ar vispārēju izņēmumu, kas būtu attiecināms ne tikai uz militāra ekipējuma piegādēm, bet gan uz jebkāda veida darbībām ar ieročiem, munīciju un to sastāvdaļām, speciālajiem līdzekļiem un ekipējumu, to iegādi un iznīcināšanu. Likumprojekta 6. pantā ir ietverta definīcija “militārais ekipējums”, kas ir paskaidrota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK  1. panta 6. punktā. Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK preambulas 11. punktā tiek norādīts, ka specifiskajā nemilitārās drošības jomā šī direktīva būtu jāattiecina uz tādiem iepirkumiem, kuriem ir līdzīgi elementi kā iepirkumiem aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas līdzīgas slepenības prasības. Tas jo īpaši var attiekties uz jomām, kurās militāri un nemilitāri spēki sadarbojas, lai veiktu kopējus uzdevumus, un/vai gadījumiem, kad iepirkuma mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības un/vai dalībvalstu drošību vai nu to teritorijā, vai arī ārpus tās pret nopietniem draudiem, kurus rada nemilitāri un/vai nevalstiski subjekti. Tas var attiekties, piemēram, uz robežu aizsardzību, policijas darbībām un krīzes pārvarēšanas misijām. Preambulas 27. punkts paredz, ka aizsardzības un drošības jomā daži līgumi ir tik sensitīvi, ka nebūtu lietderīgi tiem piemērot šo direktīvu, pat ņemot vērā tās specifiskumu. Tas attiecas uz izlūkdienestu veiktajiem iepirkumiem vai arī iepirkumiem, kas vajadzīgi visa veida izlūkošanas, tostarp pretizlūkošanas, darbībai, kā to nosaka dalībvalstis. Tas attiecināms arī uz citiem īpaši sensitīviem iepirkumiem, kuros nepieciešama ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, tostarp, piemēram, noteiktiem iepirkumiem robežapsardzības vajadzībām vai cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību, kā arī iepirkumiem, kas saistīti ar šifrēšanu vai paredzēti slepenām darbībām un citām līdzīgi sensitīvām darbībām, kuras veic policijas un drošības iestādes.
Attiecībā uz ieroču iznīcināšanu norādāms, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumu Nr.211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” 250.2. apakšpunktam organizē ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, dezaktivēto ieroču, kā arī speciālo līdzekļu glabāšanu līdz iznīcināšanai un iznīcināšanu, kā ietvaros tā atsevišķos gadījumos slēdz pakalpojuma līgumu ar komersantu par ieroču un to sastāvdaļu iznīcināšanu, tos izkausējot, tādējādi uz šiem gadījumiem būtu attiecināms izņēmums. Attiecīgi precizēt arī likumprojekta anotāciju.

 

8) “Šī panta septītā daļa netiek piemērota, ja tās piemērošana var kavēt reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, apdraud nacionālo vai sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma un specifiskā nemilitārās drošības ekipējuma  piegādes un pakalpojumu līgumiem."
 

1) Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 5.sadaļā norādīts, ka likumprojekta 12.¹ pants transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2023/1791) 12. pantu.

Direktīvas 2023/1791 12. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalsts teritorijā esošo datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģijas (IT) jaudas pieprasījums ir vismaz 500 kW, dara publiski pieejamu Direktīvas 2023/1791 VII pielikumā izklāstīto informāciju, izņemot informāciju, uz kuru attiecas Savienības un valsts tiesību akti, kas aizsargā komercnoslēpumus, uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidencialitāti.

Savukārt likumprojekts atšķirībā no Direktīvas 2023/1791 12. panta 1. punkta neparedz: 1) informācijas apjomu, kas datu centru īpašniekiem un operatoriem būtu jāpublisko; 2) izņēmumus attiecībā uz informāciju, kas nav jādara publiski pieejama - informāciju, uz kuru attiecas Savienības un valsts tiesību akti, kas aizsargā komercnoslēpumus, uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidencialitāti.

Ievērojot minēto, precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

2) Papildus Direktīvas 2023/1791 12. panta 2. punkts nosaka, ka 12. panta 1. punktā minēto prasību nepiemēro tiem datu centriem, kuru vienīgais un galīgais mērķis ir aizsardzība un civilā drošība.

Savukārt likumprojekta 12.¹ panta 2. punkts atšķirībā no Direktīvas 2023/1791 12. panta 2. punkta nosaka, ka publiskošanas pienākums neattiecas uz datu centriem, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru un/vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.

Vēršama uzmanība, ka Direktīvas 2023/1791 2. panta 49. punkts kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku A. pielikuma 2.6.3.1.16. apakšpunktu paredz, ka "Datu centru definē kā struktūru vai struktūru grupu, ko izmanto, lai izvietotu, savienotu un ekspluatētu datorsistēmas/serverus un saistītu aprīkojumu datu glabāšanai, apstrādei un/vai izplatīšanai, kā arī saistītām darbībām."

Attiecīgi Direktīva 2023/1791 neparedz, ka tās 12. panta 1. punktā noteiktais publiskošanas pienākums būtu attiecināms tikai uz ar kritisko infrastruktūru saistītiem datu centriem. Tieši pretēji - Direktīvas 2023/1791 1. panta 2. punkts paredz, ka direktīva ietver minimālās prasības un attiecīgi valstīm ir rīcības brīvība noteikt stingrākus nosacījumus. Savukārt "datu centra" definīcija nesatur norādi par "datu centra" saistību tikai ar kritiskās infrastruktūras objektiem. Tāpat arī Direktīvas 2023/1791 12. pants nesatur aprobežojumu par tikai ar kritisko infrastruktūru saistītiem datu centriem.

Ievērojot minēto, precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

3) Papildus, kā iepriekš minēts, Direktīvas 2023/1791 12. panta 2. punkts nosaka, ka 12. panta 1. punktā minēto prasību nepiemēro tikai tiem datu centriem, kuru vienīgais un galīgais mērķis ir ir aizsardzība un civilā drošība. 

Minētais izņēmums kontekstā ar Direktīvas 2023/1791 1. panta 2. punktu ir piemērojams šauri jeb dalībvalstīm nav tiesību attiecīgos izņēmumus paplašināt. 

Savukārt likumprojekts atšķirībā no Direktīvas 2023/1791 12. panta 2. punkta kopsakarā ar 1. panta 2. punktu paredz paplašināt attiecīgo izņēmumu, ietverot formulējumu "un/vai".

Ievērojot minēto, precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

4) Direktīvas 2023/1791 12. panta 3. punkts paredz: "Komisija izveido datu centru Eiropas datubāzi, kurā iekļauta informācija, ko atbildīgie datu centri paziņojuši saskaņā ar 1. punktu. Eiropas datubāze ir publiski pieejama kopējā līmenī."

No minētā tādējādi izriet, ka pienākums ietvert informāciju Komisijas izveidotajā datubāzē ir attiecībā uz visiem tiem datu centriem, kas atbilst Direktīvas 2023/1791 12. panta 1. punktā minētajam. Proti, dalībvalsts teritorijā esošo datu centru īpašnieku un operatoru, kuru instalētās informācijas tehnoloģijas (IT) jaudas pieprasījums ir vismaz 500 kW, par publiski pieejamu darīto Direktīvas VII pielikumā izklāstīto informāciju, izņemot informāciju, uz kuru attiecas Savienības un valsts tiesību akti, kas aizsargā komercnoslēpumus, uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidencialitāti.

Neskatoties uz minēto, likumprojekta 12.¹ panta trešā daļa paredz: "Datu centri, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru, nodrošina pakalpojumu civilajā drošībā un aizsardzībā un vienlaikus sniedz pakalpojumus citām juridiskām personām, kā rezultātā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām pārsniedz 500 kilovatus, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē prasīto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu tikai par to infrastruktūras daļu, kas tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām.".

Līdz ar to likumprojekta 12.¹ panta trešā daļa pretēji Direktīvas 2023/1791 1. panta 2. punktā minētajam sašaurina Direktīvas 2023/1791 12. panta 3. punktā noteikto ziņošanas tvērumu. Proti, Direktīvas 2023/1791 12. panta 3. punkts kopsakarā ar minētā panta 1. punktu paredz, ka ziņošanas pienākums attiecas uz visiem datu centriem, kuru instalētās informācijas tehnoloģijas (IT) jaudas pieprasījums ir vismaz 500 kW. Vienīgais izņēmums ir Direktīvas 12. panta 2. punktā minētie datu centri, kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais galīgais mērķis ir aizsardzība un civilā drošība.

Ievērojot minēto, precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

5) Direktīvas 2023/1791 12. panta 3. punkts kopsakarā ar minētā panta 1. punktu neparedz pienākumu katram attiecīgā datu centra īpašniekam vai operatoram decentralizēti ziņot Eiropas Komisijai Direktīvas 2023/1791 VII pielikumā ietverto informāciju iekļaušanai Eiropas datubāzē.

Savukārt likumprojekta 12.¹ panta trešā daļa nosaka attiecīgu decentralizētu ziņošanas pienākumu. Vienlaikus likumprojekts nesatur normas par piekļuves nosacījumiem attiecīgajai Eiropas datubāzei katram no attiecīgo datu centru īpašniekiem vai operatoriem. 

Ievērojot minēto, precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

6) Direktīvas 2023/1791 33. un 34. pants paredz, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi 2024. gada 14. marta Deleģēto regulu 2024/1364  par Savienības vienotas datu centru vērtēšanas sistēmas izveides pirmo posmu (turpmāk – Regula 2024/1364), kurā ir noteikti datu centru ilgtspējas rādītāji, galvenie darbības rādītāji un informācija, kas datu centriem ir jāapkopo un jāpublicē.

Tādējādi Direktīvas 2023/1791 12. pantā norādītā paziņojamā informācija ir nošķirama no ziņošanas atbilstoši Regulai 2024/1364.

Regulas 2024/1364 3. panta 1. punkts paredz: "Līdz 2024. gada 15. septembrim, tad līdz 2025. gada 15. maijam un pēc tam katru gadu ziņojumus sniedzošie datu centru operatori paziņo Eiropas datubāzei I un II pielikumā noteikto informāciju un galvenos snieguma rādītājus par datu centriem, kurus tie ekspluatē. Šīs informācijas un galveno snieguma rādītāju paziņošana Eiropas datubāzei notiek, izmantojot valsts ziņošanas shēmu, ja dalībvalsts, kurā atrodas ziņojošais datu centrs, šādu shēmu ir izveidojusi. Pretējā gadījumā datu centru operatori šo informāciju un galvenos snieguma rādītājus paziņo tieši Eiropas datubāzei."

Regulas 2024/1364 pielikumos norādītā paziņojamā informācija ir plašāka nekā Direktīvas 2023/1791 VII pielikumā paredzētā. Turklāt Regulas 3. panta 1. punkts paredz, ka ziņošanas pienākums ir tikai datu centru operatoriem nevis īpašniekiem.

Vienlaikus likumprojekts nesatur atsauci uz Regulā 2024/1364 noteikto ziņošanas pienākumu un veidu, kā informācija paziņojama. Savukārt, likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) satur norādes arī par ziņošanas pienākumu, ko paredz Regulas 2024/1364.

Ievērojot minēto, precizēt projektu norādot kārtību informācijas paziņošanai atbilstoši Regulai 2024/1364.

8) Kā iepriekš minēts, likumprojekts nesatur atsauci uz Regulā 2024/1364 noteikto ziņošanas pienākumu un veidu, kā informācija paziņojama. Savukārt, likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) satur norādes arī par ziņošanas pienākumu, ko paredz Regulas 2024/1364.

Ņemot vērā, ka nacionālais regulējums ir skaidri nodalāms no regulās norādītā (ievērojot regulu tiešo piemērojamību), precizējams projekts, sniedzot skaidri atsauci uz regulējumu, kas izriet no Regulas 2024/1264 un tiek īstenots ar likumprojektu.

-

Iekšlietu ministrija pievienojas Klimata un enerģētikas ministrijas viedoklim, norādot, ka esošo ēku pārbūve par energoefektīvām ir videi draudzīgāks un efektīvāks risinājums, jo tiek atkārtoti izmantoti būvmateriāli, samazināti demontāžas radītie būvgruži un nepieciešamo jauno materiālu apjoms. Tādējādi tiek mazinātas cilvēka darbības radītās sekas, tostarp CO2 emisijas. Vienlaikus, atsevišķos gadījumos, tādējādi tiek saglabāts arī kultūrvēsturiskais mantojums. Tomēr nevar piekrist anotācijā paustajam apgalvojumam, ka Latvijas publiskās pārvaldes sektors un privātais sektors izvēlās nepiemērot principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo tas kā pienākums jau šobrīd ir nostiprināts Energoefektivitātes likuma 3.1 pantā. Tāpat no 2021. gada 1. janvāra Latvijā visām jaunbūvējamām ēkām jāatbilst “gandrīz nulles enerģijas” ēkas definīcijai.
Lai nodrošinātu rekonstruējamo ēku atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, bieži vien ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu publiskai personai ir pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, proti, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Vienlaikus jāņem vērā arī gadījumi, kad ēku renovācija nemaz nav lietderīga, jo konkrētā ēka neatbilst iestādes vajadzībām un tās darbības specifikai, vai arī ēkas tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka ēkas renovācija bez jaunu konstruktīvo elementu izbūves nemaz nav iespējama vai lietderīga, vai arī daudzkārt pārsniedz iestādes finanšu resursu iespējas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, svītrot no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” likumprojekta 7. panta risinājuma aprakstā pausto apgalvojumu, ka Latvijas publiskās pārvaldes sektors un privātais sektors izvēlās nepiemērot  "Energoefektivitāte pirmajā vietā" principu, vienlaikus lūdzam attiecīgo anotācijas sadaļu papildināt ar informāciju, ka iestādes bieži vien lemj par labu jaunu ēku būvniecībai, nevis renovācijai, jo nereti renovācijas izmaksas ir daudzkārt augstākas, turklāt renovācijas darbi atstāj ļoti būtisku ietekmi uz iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, radot vajadzību iestādes nodarbinātos uz renovācijas laiku pārcelt uz citām darba telpām, kas arī rada papildu izmaksas, turklāt ne visos gadījumos renovāciju ir iespējams veikt.
 

-

Ievērojot Iekšlietu ministrijas izteikto iebildumu attiecībā uz likumprojekta 6. pantu, kas paredz papildināt Energoefektivitātes likuma 5. pantu ar jaunu astoto daļu, anotācija papildināma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK preambulas 11. punktā ietverto skaidrojumu, ka specifiskajā nemilitārās drošības jomā (piemēram, robežas aizsardzība, policijas darbība) uz iepirkumiem jāattiecina tādi paši nosacījumi, kā iepirkumiem aizsardzības jomā un 27. punktā ietverto skaidrojumu, ka specifiskajā nemilitārās drošības jomā izņēmums ir attiecināms uz īpaši sensitīviem iepirkumiem, kuros nepieciešama ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, tostarp, piemēram, noteiktiem iepirkumiem robežapsardzības vajadzībām vai cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību, kā arī iepirkumiem, kas saistīti ar šifrēšanu vai paredzēti slepenām darbībām un citām līdzīgi sensitīvām darbībām, kuras veic policijas un drošības iestādes.
 

Savukārt, iepriekš minētā Likuma 5. panta astotā daļa nosaka izņēmumus septītās daļas nepiemērošanai. Tas ir, pienākums netiek piemērots, ja ietvertie nosacījumi kavē reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās vai apdraud dalībvalsts sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 6. punktā un specifiskā nemilitārās drošības ekipējuma piegādes un pakalpojumu līgumiem. Par izņēmuma gadījumiem uzskata, ja ietvertie nosacījumi ir pretrunā bruņoto spēku un iekšlietu iestāžu pasākumu būtībai un galvenajam mērķim. Izņēmums tāpat attiecināms uz operatīvo transportlīdzekļu iegādi.
 

Iekšlietu ministrijas skatījumā būtu papildināmi likumprojekta pārejas noteikumi, lai noregulētu pāreju no esošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu, jo daudzas iegādes un būvprojekti jau ir procesā. Ievērojot minēto, papildināt likumprojektu un tā anotāciju ar pārejas noteikumiem, skaidri definējot brīdi, ar kuru ir piemērojamas jaunās likuma normas.

-

Likumprojekta 12.¹ pants paredz jaunu ziņošanas pienākumu attiecīgo datu centru īpašniekiem un operatoriem. Vienlaikus likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. sadaļa nesatur norādi par attiecīgā ziņošanas pienākuma ietekmi uz attiecīgo datu centru īpašniekiem un operatoriem.

Ievērojot minēto, precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. sadaļu.

-