Atzinums

Lūdzam sadalīt informatīvā ziņojuma 9.2.1.priekšlikumu attiecībā uz katru no iepriekš tam norādītajiem jautājumiem, noformējot tos pēc līdzības citiem informatīvā ziņojuma IX sadaļas priekšlikumiem (t.i., izvērtēt iespēju/nepieciešamību noteikt) attiecīgi arī precizējot atbildīgo (-ās) institūcijas.
Lūdzam precizēt arī atsauces Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.⁵ panta pirmo daļu un 6.¹ pantu.
 

-

Pie informatīvā ziņojuma IX sadaļas priekšlikumiem norādīts, ka “darba grupā tika identificēts regulējums, kas veido administratīvo slogu un traucē nekustamo īpašumu attīstīšanu [..]”. Kā viens no priekšlikumiem norādīts, apbūves tiesības institūts. Kā jau darba grupas ietvaros tika norādīts, minētais jautājums nav attiecināms uz administratīvo slogu, bet gan ir kā politiskas izšķiršanās jautājums attiecībā uz noteiktiem aspektiem. Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt šo informatīvā ziņojuma sadaļu, vai arī norādīt attiecībā uz to, kas tieši un kādu administratīvo slogu rada. Vēršam uzmanību ka par administratīvo slogu tiek uzskatītas tikai tādas administratīvās izmaksas, kas veidojas un izriet no aktivitātēm, ko persona brīvprātīgi neveiktu (avots - https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-un-normativisma-mazinasana).

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu, vai iekļaut jaunu punktu, paredzot, ka atbildīgās institūcijas Rīcības plānā ietverto pasākumu ieviešanu nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, vienlaikus attiecīgu informāciju iekļaujot informatīvajā ziņojumā.

2. Rīcības plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt Rīcības plānā ietverto pasākumu ieviešanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām.

Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā 3.1.2.2.priekšlikuma īstenošanas atbildīgo institūciju (-as) un izpildes termiņu.
Vienlaikus lūdzam salāgot izpildes termiņu pierakstu visos informatīvā ziņojuma priekšlikumos.

-

Informatīvais ziņojums paredz rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā.
Lūdzam izvērtēt vai informatīvais ziņojums neatbilst un nav sagatavojams atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumos Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” noteiktajam politikas plānošanas dokumentam – plānam.
 

-

Informatīvā ziņojuma 8.8.punkts "Vienkāršot zemes ierīcības procesu zemes atsavināšanai lineāro būvju būvniecības gadījumā" paredz izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos zemes ierīcības jomā un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, tostarp, atteikties no pienākuma uzmērīt paliekošo platību, ja lineārās būves būvniecības vajadzībām tiek nodalīta daļa no privātpersonai piederošās zemes vienības.
Iztrādājot attiecīgu tiesisko regulējuma šī pasākuma ieviešanai, lūdzam ņemt vērā, ka nebūtu atbalstāms, ka zemes īpašniekam šādā gadījumā par saviem līdzekļiem būtu jāveic atlikušās zemes daļas kadastrālā uzmērīšana un datu aktualizēšana kadastrā un zemesgrāmatā. Tostarp, lūdzam arī regulējumā iekļaut informāciju par to, kas šādā gadījumā izvērtēs un noteikts atlikušās zemes daļas apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, apgrūtinājumus, piekļuves iespējas utml. Aicinām izvērtēt iespēju minētos jautājumus skaidrot arī šajā informatīvajā ziņojumā.

-

Informatīvā ziņojuma 8.4. punkts "Tiesiskais risinājums koplietošanas infrastruktūrai" norāda uz problēmjautājumiem, kas saistīti ar  ciemata pastāvēšanai nepieciešamās infrastruktūras - ielu un ceļu piekritību un uzturēšanu. Paredzēts  grozīt normatīvo regulējumu teritorijas plānošanas jomā, paredzot, ka ceļi, kas izveidoti, būvējot privātmāju ciematos, ir piekritīgi pašvaldībai un ir nododami tai bezatlīdzībā, kā arī paredz izvērtēt iespēju grozīt normatīvo regulējumu būvniecības jomā, ieviešot koplietošanas infrastruktūras jēdzienu un likuma līmenī paredzēt koplietošanas statusa reģistrāciju zemesgrāmatā.
Izstrādājot tiesisko regulējumu, aicinām rast risinājumu ne tikai tiem gadījumiem, kas radīsies pēc minētā tiesiskā regulējuma izstrādes un spēkā stāšanās, bet arī uz tiem gadījumiem, kas jau eksistē šobrīd (piem., pašvaldība  2004.gadā apstiprinājusi detālplānojumu ciemata izveidei, zeme sadalīta, apbūves zemesgabali izpārdoti privātpersonām, ielas  nav izbūvētas, kapitālsabiedrība - attīstītājs likvidēts, valstij  ielu izbūvei paredzētā zeme kā bezmantinieka manta jāpārņem savā īpašumā, lai arī šādu ielu izbūve nav valsts funkcija).
 

-

Informatīvā ziņojuma 6.7. punkts "Pasākumi būvizstrādājumu atkārtotās izmantošanas veicināšanai" paredz pilnveidot normatīvo regulējumu būvizstrādājumu jomā, veicinot būvizstrādājumu atkārtoto izmantošanu.
Izstrādājot priekšlikumus minētā regulējuma pilnveidošanai, lūdzam ņemt vērā arī Eiropas Parlamenta un padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 izvirzītos nosacījumus būvniecības materiāliem. 
 

-

Informatīvā ziņojuma 3.3.punktā "Tehnisko noteikumu saņemšana būvniecības ieceres īstenošanā" norādīto problēmjautājumu risināšanai paredzēts pilnveidot regulējumu un noteikt (3.apakšpunkts)  gadījumus, kad tehnisko noteikumu izdošana nav nepieciešama un trešo personu īpašuma “aizsargāšana” ir būvniecības procesa dalībnieku atbildības jautājums. Piemēram, vienkāršos gadījumos (darbi aizsargjoslā, inženiersistēmas pārvietošana) sertificētais speciālists pats nosaka optimālo risinājumu, uzņemoties atbildību par iespējamiem zaudējumiem.
Vēršam uzmanību, ka rodas šaubas, ka pasūtītāja algots projektētājs spēs pieņemt objektīvu lēmumu par trešo pušu inženiersistēmas pārvietošanu. Pastāv augsts risks rasties konfliktam, kas var radīt tiesvedību un būvniecības kavēšanos. Nav skaidrs, kā speciālists var uzņemties atbildību par iespējamiem zaudējumiem, kā arī, vai  tam ir pietiekošas profesionālās spējas noteikt arī iespējamo zaudējumu apmēru. Līdzšinējā praksē ir ļoti reti gadījumi, kad projektētājs uzņemtos atbildību, sedzot zaudējumus. Ņemot vērā minēto, aicinām informatīvajā ziņojumā detalizētāk skaidrot minētā pasākuma īstenošanu, kā arī, izstrādājot konkrētu regulējumu, tajā ietvert konkrētu zaudējumu noteikšanas un atlīdzināšanas metodiku.

 

-

Informatīvā ziņojuma 4.6.1.punkts paredz izstrādāt vienotu regulējumu un kompleksu risinājumu gaisvada līniju pārvietošanai pazemē, tostarp noteikt vienkāršotas prasības gaisvada līniju novietošanai pazemē, t.sk. risināt jautājumu par nepieciešamību būvniecību saskaņot ar zemes vienību, kuru šķērsos komunikācijas, īpašniekiem.
Vēršam uzmanību, ka izstrādājot šādu regulējumu, regulējumam būtu jābūt tādam, kas aizliedz aprobežot zemes īpašnieka tiesības tādā mērā, ka pēc gaisvadu līniju pārvietošanas zemē un attiecīgās aizsargjoslas izveides, zemes īpašnieks vairs nevar izmantot savu zemesgabalu apbūvei, jo aizsargjoslas izmaiņas liedz izmantot attiecīgo zemesgabalu teritorijas plānojumā noteiktajam mērķim, uz ko attiecīgā persona iepriekš ir paļāvusies un potenciāli veikusi jau kādas investīcijas. Vēršam uzmanību, ka šādas izmaiņas būtiski var ietekmēt tieši tos īpašumus, kuri izmantojami apbūvei un kuru platība ir tuvu tai platībai, kas kā minimālā pieļaujamā zemesgabala platība norādīta attiecīgajā pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

-

Attiecībā par Informatīvā ziņojuma projekta 7.2.1.punkta d) apakšpunktu - lūdzam izvērtēt, vai nav precizējams, ka atmežošana ir veicama pēc būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes, jo arī pēc projektēšanas nosacījumu izpildes var netikt turpināta ieceres īstenošana.

-