Atzinums

Uz LOB iebildumu pret šī punkta svītrošanu ZM nav atbildējusi pēc būtības. Neapstrīdot atšķirīgus saimnieciskos mērķus kailcirtei un rekonstruktīvajai cirtei, norādām to, ka rezultāts dabā - izcirtums - abos gadījumos ir vienāds. Saskaņā ar Meža likuma 1. pantā noteiktajām definīcijām jēdzieniem "mežs" un "meža ilgtspējīga apsaimniekošana" uz mežu nevar skatīties tikai no koksnes ieguves mērķu perspektīvas, bet uz mežu jāraugās kā ekosistēmu. Lielāki vienlaidus izcirtumi atstāj lielāku negatīvo ietekmi uz meža ekosistēmu, tāpēc attiecībā uz rekonstruktīvo cirti saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi.

-

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus, jo nekas no tiem nav ņemts vērā pēc būtības. Kailciršu pieļaujamās platības palielināšana joprojām tiek pamatota ar to, ka nenocirstās nogabala daļas ir pakļautas vēja riskam, lai gan tieši lielākas kailcirtes palielina vēja ietekmi uz atlikušajiem mežiem. Joprojām tiek sagrozīts EK Dabai tuvākas meža apsaimniekošanas vadlīnijās rakstītais - vadlīnijās rekomendētais pāriet no kailcirtēm uz izlases cirtēm tiek izmantots par pamatojumu tam, lai palielinātu izcirsto platību, kas netiek uzskatīta par kailcirti.

-

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus. Lai gan šeit atzīmēts "Jā", tālāk seko skaidrojums, it kā grozījumiem ietekmes uz vidi nebūtu. Kā jau iepriekš norādījām, noteikumu grozījumiem patiešām prognozējama būtiska ietekme uz vidi, tostarp grūtības sasniegt Latvijas meža politikas vides mērķus un nodrošināt Latvijas starptautisko saistību īstenošanu. Izziņā minētā sadaļa "Papildu dokumenti" NVO nav pieejama.

-

Uzturam iebildumu pret to, ka 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI "Silava" datiem) tiek palielināta pieļaujamā kailcirtes platība. Kā norādījām iepriekš, tas radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, taču ZM noteikumu projekta ietekmi uz vidi vispār nav izvērtējusi. Tāpat jau iepriekš norādījām, ka šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai. Izziņā ZM norāda, ka "Meža likumā nav noteikts, ka Ministru kabinetam kailcirtes maksimālā platība būtu nosakāma atkarībā no meža tipa" un "var būt ieinteresētība meža inventarizācijā noteikt meža tipu, kurā atļauta lielāka kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība", taču grozījumi minētās problēmas nerisina, jo joprojām tiek saglabāts maksimālās kailcirtes platības ierobežojums atkarībā no meža tipa, tikai vairāk ir to meža tipu, kuros pieļautas lielākas kailcirtes. Ja ZM norādītie argumenti ir pamatoti, tad ierosinām noteikt visos meža tipos vienādu maksimālo kailcirtes platību - 2 ha. Tas vienalga ir vairāk nekā šobrīd vidējā kailcirtes platība - 1,2 ha.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. ZM nav vērtējusi, kādu ietekmi uz vidi atstās izlases cirtē pieļaujamās izcērtamās platības palielināšana, tostarp ZM ir ignorējusi LOB iepriekš norādīto, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kailcirtes aizliegums noteikts, ņemot vērā šā brīža regulējumu par to, kas ir kailcirte. Veicot šādus grozījumus, var būt nepieciešams pārskatīt ĪADT regulējumu, nosakot galvenās cirtes aizliegumu tur, kur šobrīd aizliegta tikai kailcirte. Jau norādījām, ka izcērtamās platības palielināšana ir pretrunā arī Dabas atjaunošanas regulas 12. pantam. ZM atbilde liek domāt, ka ministrijai nav izpratnes par šo regulu. Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā nav runa par meža atjaunošanu saimnieciskā (Meža likuma) izpratnē, bet gan par meža ekosistēmu atjaunošanu, tostarp savienotības uzlabošanu.

-

Trūkst pamatojuma, kāpēc šādas mežaudzes atzīstamas par neproduktīvām, un grozījumu ietekmes uz vidi izvērtējuma, tostarp ņemot vērā, ka runa nav par tīraudzēm.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. ZM atbildē (izziņā) paustais, ka norma nepaplašina bojātu koku izciršanas iespējas, ir pretrunā anotācijā norādītajam, ka pašreizējais regulējums "kavē bojāto koku izvākšanu". Tāpat, ja līdz šim šāds regulējums attiecināts tikai uz egli, tad tagad to rosināts paplašināt uz visām koku sugām. Tvēruma paplašinājums redzams arī tajā, ka līdzšinējā sliekšņa - viena ceturtā daļa no stumbra apkārtmēra - vietā rosināts noteikt 3 centimetrus. Ceturtā daļa stumbra apkārtmēra 3 centimetri ir tikai kokiem, kuru apkārtmērs ir ne vairāk kā 12 centimetri. Tātad pašreizējais regulējums neatļauj par kokiem, kuru "augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi", atzīt tādus kokus, kuru apkārtmērs ir lielāks par 12 centimetriem, ja bojājums ir tikai 3 centimetrus plats, bet grozījumi to atļautu. Kā jau esam norādījuši iepriekš, trūkst pamatojuma šādu grozījumu veikšanai, t.i., datu, kas apliecinātu, ka ar 3 cm platu mizas bojājumu pietiek, lai jebkura izmēra koka augstspēja būtu pilnīgi vai daļēji zudusi, un arī aplēšu par to, kāda būtu šāda grozījuma ietekme, tostarp uz vidi. Apgalvojums, ka noteikt to, vai bojājuma platums pārsniedz 1/4 stumbra apkārtmēra, ir "sarežģīta noteikšanas un uzmērīšanas metode", ir pilnīgi nepamatots. To novērtēt nav sarežģītāk kā noteikt, vai bojājuma platums ir 3 cm.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. Izziņā sniegtais ZM skaidrojums norāda uz pretrunu starp ierosinātajiem grozījumiem un Meža likuma 11. pantu, ja Meža likums pieļauj sanitāro kailcirti pēc Valsts meža dienesta atzinuma tikai gadījumos, kad augstspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad tas neatbilst situācijai, kad bojātas ir tikai 10 egles uz vienu hektāru. 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka grozījumi ir pretrunā ar dabai tuvāku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un arī Latvijas meža politiku. Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. ZM izziņā apgalvotais, ka "grozījumi neparedz samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu", ir absurds, ņemot vērā, ka šobrīd noteikts kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, saglabāt vismaz astoņus ekoloģiskos kokus uz hektāra, bet grozījumi paredz šo skaitu samazināt līdz pieciem.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, uzsverot, ka visās cirsmās būtu jāsaglabā vismaz 10 miruši koki uz hektāra. ZM izziņā izteiktais apgalvojums, ka grozījumi neparedz samazināt saglabājamo sauso koku skaitu ir absurds, ņemot vērā to, ka šobrīd kailcirtēs pēc caurmēra jāsaglabā vismaz astoņi sausie koki uz hektāra, bet grozījumi paredz šo skaitu samazināt līdz četriem.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. Pamatojumu sk. pie 26. punkta.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. ZM izziņā sniegtais skaidrojums ir nepietiekams. Loģiski, ka situācijai dabā piecu gadu laikā var mainīties vairāk nekā trijos gados. Turklāt tas, ka VMD ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu, nenozīmē, ka visos gadījumos, kad tam būtu pamats, tas tiešām tiek darīts. Praksē zināmi gadījumi, tostarp valsts mežos, kad jau izsniegts ciršanas apliecinājums ir kalpojis par pamatu tam, lai pieļautu aizsargājamu dabas vērtību iznīcināšanu.

-