Atzinums

Aicinām papildināt 6.4. dadaļu "Vides pieejamība" ar informāciju par Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem ieguldījumiem vides piejamības uzlabošanai mājokļos. 

Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pasākums  3.1.2.1..i (otrā kārta) “Atbalsta pasākumi  cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” paredz nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai - pieaugušām personām no 18 – 63 gadu vecumam (ieskaitot), kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām ir gaitas un pārvietošanās traucējumi, -  bērniem no 15 – 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem ir gaitas un pārvietošanās traucējumi, piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Pasākuma kopējais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 400 000 euro.
 

Lūdzam precizēt "Rīcības virziena: Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai" 4.5. uzdevumu “Izstrādāt atbalsta programmu atsevišķu mājokļu piemērošanai personām ar kustību traucējumiem” (41.lpp.), jo pašreiz nav saprotama dotā uzdevuma būtība (finansiāls, metodisks vai cita veida atbalsts). Tāpat vēršam uzmanību, ka pamatnostādnēs gan ir ietverta norāde par vides piekļūstamības problemātiku personām ar invaliditāti, taču neviens no pamatnostādņu rīcības virzieniem  nenorāda skaidru rezultatīvo rādītāju, kā tas tiks sasniegts. Tāpat vēršam uzmanību, ka pie šī uzdevuma nepieciešams precizēt līdzatbildīgās institūcijas (EM, pašvaldības), ņemot vērā, ka Labklājības ministrija var sniegt saturisku atbalstu par personu ar invaliditāti vajadzībām vides piekļūstamības jomā, taču ministrijas kompetencē nav praktiska mājokļu pielāgošanas jautājumu risināšana. Tāpat ierosinām pamatnostādnes papildināt ar informāciju / piemēriem, kā un cik pašvaldības reāli nodrošina dzīvokļa / koplietošanas telpu piekļūstamības uzlabošanu, ņemot vērā, ka dažās pašvaldībās jau šobrīd personām ar invaliditāti šāds pakalpojums noteiktas naudas summas ietvaros ir pieejams.

-

Lūdzam nodaļas “Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībai” Ielikumā “ANO Starptautiskā pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Vispārējiem komentārs Nr. 4: “Tiesības uz atbilstošu mājokli”” (22.lpp.) vārdus “garīgi slimas personas” aizstāt ar vārdiem “personas ar garīga rakstura traucējumiem”, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” lietotajai terminoloģijai, kā arī saskaņot vārdu galotnes minētā ielikuma virsrakstā.
 

-

Lūdzam nodaļu “Vides pieejamība” (35.lpp.) papildināt ar šādu skaidrojumu:

Atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantam piekļūstamība (angļu val. – accessibility) ir izšķirošs priekšnosacījums, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi. “Pieejamība” (angļu val. – availability)  nozīmē vides, objekta un pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt “piekļūstamība” nozīmē, ka konkrētajai videi, objektam un pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Jo piekļūstamāka ir vide un pakalpojumi, jo vairāk cilvēks ar invaliditāti spēj būt patstāvīgs un neatkarīgs – patstāvīgi pārvietoties, strādāt, uztvert sev saprotamā veidā informāciju un mijiedarboties ar līdzcilvēkiem. Ēku funkcionālā piekļūstamība un izmantojamība aptver dažādus būves aspektus – pieeju un piekļuvi ēkai, pārvietošanos telpās un starp stāviem, tostarp piekļūstamas sanitārtehniskās telpas, drošību un evakuāciju, skaņas, vizuālo un taktilo informāciju, iekārtojumu un aprīkojumu telpās.
 

Lūdzam nodaļas “Vides pieejamība” virsrakstu izteikt šādā redakcijā “Vides piekļūstamība”, tādējādi nodalot divu jēdzienu “pieejamība” un “piekļūstamība” lietojumu (attiecīgi lūdzam precizēt jēdzienu visās pamatnostādnēs). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2017.gada lēmumu https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454405 ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu val. – accessibility), kas izmantots arī ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantā. Vēršam uzmanību, ka sabiedrībā vides un pakalpojumu kontekstā bieži tā vietā neatbilstoši tiek lietots “pieejamība”. (“Pieejamība” ir tulkojums angļu terminam “availability”).

 

-

Lūdzam nodaļā “Vides pieejamība” (35.lpp.) otro un trešo rindkopu izslēgt vai atbilstoši precizēt, kurās aprakstīta kredīta procentu dzēšanas kārtība saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1170 “Noteikumi par kārtību, kādā personas ar invaliditāti saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai, un atbalsta saņemšanas nosacījumiem”. Vēršam uzmanību, ka minētie Ministru kabineta noteikumi zaudēja spēku 2022.gada 1.maijā.
 

-

Lūdzam precizēt pamatnostādņu projekta 5.2. daļā “Mājokļu pieejamības raksturojums” ietverto trešo rindkopu,(13.lpp.) atbilstoši aktuālākajiem datiem par pašvaldību iesniegtajiem gada pārskatiem. Informējam, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits trīs gadu periodā samazinājies: no 70 954 trūcīgām un maznodrošinātam personām 2019.gadā (3,7% no iedzīvotāju skaita) līdz 59 854 personām 2021.gadā (3,2% no iedzīvotāju skaita). Savukārt maksimālais mājokļa pabalsta saņēmēju skaits 2021. un 2022.gadā bija marta mēnesī, attiecīgi 26 709 personas jeb 1,4 % no iedzīvotāj skaita 2021.gada martā un 26 297 personas jeb 1,4% no iedzīvotāju skaita 2022.gada martā.

 

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 7.daļas "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 7.1. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi" precizēt 1.6.uzdevumu, jo nav saprotams kāda veida palīdzība ir ietverta šajā uzdevumā. Vienlaicīgi lūdzam svītrot Labklājības ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 1.6. uzdevumā, ja  palīdzība ir par mājokļa jautājumu, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 9.punktā un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, pienākums sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pašvaldībai, kurā ir personas deklarētā dzīvesvieta.
Ņemot vērā minēto, lūdzam kā līdzatbildīgo institūciju 1.6.uzdevumā noteikt pašvaldības vai Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī izvērtēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iesaisti šajā uzdevumā .
 

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 7.daļas "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 7.1. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi" svītrot Labklājības ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 1.2., 1.7., 1.5. un 1.8. uzdevumā, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 9.punktā un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, pienākums sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pašvaldībai, kurā ir personas deklarētā dzīvesvieta. Ņemot vērā minēto, lūdzam kā līdzatbildīgo institūciju minētajos uzdevumos noteikt pašvaldības vai Latvijas Pašvaldību savienību.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.1. daļā "Atbalsts vismazaizsarāgtākajām mājsaimniecībām " precizēt teikumu "Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā[1] ir noteiktas tiesības izmantot krīzes centru, naktspatversmes un patversmes pakalpojumus, saņemt mājokļa pabalstu tādā kārtībā un apmērā, kāds noteikts attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.", jo saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu mājokļa pabalsts no 2021.gada 1.jūlija tiek aprēķināts pēc vienotas formulas visā valstī katru mēnesi, pārskatot atbilstību kritērijiem reizi trijos vai sešos mēnešos atkarībā no mājsaimniecības sastāva.





 

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. daļā "Mājokļu pieejamības raksturojums" precizēt teikumu  "Valsts atbalstu sociālo un pašvaldības īres mājokļu veidā un dzīvokļa pabalsta veidā saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots.”, jo mājokļa pabalsts nav valsts atbalsts. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu  pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, t.sk. mājokļa pabalstu. Lūdzam šo teikumu precizēt, aizstājot vārdus “dzīvokļa pabalsta veidā saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem” ar vārdiem “ pašvaldības sniegto sociālo palīdzību mājokļa pabalsta veidā saņem tā daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras ir pieprasījušas šo pabalsta veidu un kvalificējas tā saņemšanai, un vienlaicīgi atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem mājokļa pabalsta saņemšanai”. Vienlaicīgi lūdzam konkretizēt teikuma beigas “kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots” uz kādu atbalstu attiecas šis apgalvojums.




 

-

Lūdzu precizēt pamatnostādņu projektā iekļauto informāciju par mājokļu pabalstu un tā detalizētāku analīzi.

 

Pamatnostādņu projektā iekļaujamā informācija tiks nosūtīta e-pastā dokumenta izstrādātājam. 

Lūdzam Pamatnostādņu projekta trešajā daļā "3 Ievads" svītrot vārdus "un dzīvokļa pabalsti 2017. gadā tika piešķirti tikai 7% no visiem iedzīvotājiem un 18% trūcīgāko mājsaimniecību. Turklāt, saskaņā ar starptautiskiem standartiem, dzīvokļa pabalsts ir mazs" (6.lpp.), jo nav saprotams šo vārdu konteksts saistībā ar sociālo mājokļu nepietiekamību Latvijā vai arī detalizētāk paskaidrot, kā minētie vārdi korelē ar minētā teikuma sākumu - "Gan Eiropas Komisijas, gan OECD savā izvērtējumā norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs - Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD (2% no kopējā dzīvojamā fonda)".

 
 

-

Aicinām precizēt 6.1.sadaļā "Mājoklis kā sociālais pakalpojums" informāciju par ERAF ieguldījumiem grupu māju (dzīvokļu) infrastruktūras attīstībā. 

ERAF DI projektos līdz 2023. gada beigām cilvēkiem ar GRT plānots izveidot 143 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar GRT, t.sk. tiks izveidotas 48 grupu mājas (dzīvokļi) ar 560 vietām.