Atzinums

Iebildums
Valsts sekretāru 2022. gada 20. oktobra sanāksmē (protokola Nr. 33 2. § 3. punkts) tika dots uzdevums, lai  likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietvertais termins “struktūrvienība” atbilstu lietošanas būtībai. 
Struktūrvienība ir uzņēmuma organizatoriskās struktūras vienība, kas fiziski var atrasties gan dažādās vietās, gan vairākas struktūrvienības vienā fiziskajā vietā. Nav saredzams pamatojums, kāpēc valstij būtu nepieciešams zināt kāda uzņēmuma iekšējo organizatorisko struktūru, tādi dati arī nav vākti līdz šim, bet terminā "struktūrvienība' šinī likumā ir ielikta izpratne, kas neatbilst vārdam 'struktūrvienība' , bet gan - vieta, kurā juridiskā persona veic savu fizisko vai virtuālo saimniecisko darbību.
Atgādinām, ka arī Ministru kabineta 2025.gada 1.aprīļa sēdē, izskatot  likumprojektu 24-TA-151, kuram jau tolaik LPS lūdza precizēt šo terminu,  tika dots uzdevums likumprojektu uz 2.lasījumu papildināt ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem, ja to īstenošana neprasa būtisku papildu finansējumu. Diemžēl šis Ministru kabineta uzdevums netika izpildīts, lai arī terminu precizēšana likumā pēc būtības nevar prasīt būtisku papildus finansējumu. 

 Lūdzam attiecīgi grozīt terminu, papildinot likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

 

1. panta 24) punktu izteikt šādā redakcijā: 
" 24) saimnieciskās darbības vieta — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību saimnieciskās darbības vietu  uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi; 

Visā likumā aizstāt vārdu "struktūrvienība' locījumos ar vārdiem "saimnieciskās darbības vieta" 
 

Iebildums
Lūdzam mazināt birokrātiju - nav saredzams pamatojums, kāpēc VID būtu jāpieņem lēmums par uzņēmuma saimnieciskās vietas (struktūrvienības) reģistrāciju, jo VID kompetencē nav izvērtēt - var vai nevar konkrētā vietā veikt konkrētu saimniecisko darbību .
Izziņā,  noraidot šo birokrātijas mazināšanas lūgumu, Finanšu ministrija norāda: "Nodokļu maksātāju un struktūrvienību precīza identificēšana un uzskaite ir nepieciešama pareizai riskos balstītai nodokļu administrēšanai, jo nodokļu maksātāju un struktūrvienību reģistrācija ir datos balstīts daļēji automatizēts process Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā."
Tādējādi ir acīmredzams, ka noraidījuma pamatojums nav  korekts, jo, lai dati būtu izmantojami precīzai identificēšanai un uzskaitei, tie nav jāiegūst ar VID lēmumu par datu reģistrēšanu. Šāds VID lēmums nav vajadzīgs, kā arī tā būtu valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana programmējot 'automatizētu'  lēmumu pieņemšanu par uzņēmuma saimnieciskās vietas (struktūrvienības) reģistrāciju. Vēršam uzmanību, ka kopsakarā ar pārējiem iebildumiem, nerosinām nevākt datus par uzņēmumu faktiskajām saimnieciskās darbības vietām, gluži pretēji, lūdzam tos vākt jēgpilni, lai tos jēgpilni arī varētu izmantot VID automatizētajos procesos, kā arī papildus jēgpilnai izmantošanai būtu iespējams samazināt to datu apjomu, kuru par tām pašām uzņēmumu saimnieciskās darbības vietām šobrīd pieprasa Centrālā statistikas pārvalde, lai arī saimnieciskās darbības vietu nesauc par 'struktūrvienību' (kā šobrīd VID), bet par "Vietējo vienību"  (Vietējā vienība (VV) ir uzņēmums vai tā daļa (piemēram, darbnīca, rūpnīca, noliktava, birojs, raktuve), kas atrodas ģeogrāfiski identificētā vietā. Šajā vietā vai no šīs vietas tiek veikta saimnieciskā darbība, kuras izpildei viena vai vairākas personas (kaut vai tikai nepilnu laiku) strādā vienā un tajā pašā uzņēmumā.)

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā: 
 

Izteikt likuma 15.¹ panta 5 ¹ daļu šādā redakcijā: 
(5¹) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju (dzēst: " un nodokļu maksātāju struktūrvienību") paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs (dzēst:  "un nodokļu maksātāja struktūrvienība) ir uzskatāms par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.2 pantā noteiktajā kārtībā.

 
 

Lūdzam mazināt birokrātiju - nav saredzams pamatojums, kāpēc VID būtu jāpieņem lēmums par uzņēmuma saimnieciskās vietas (struktūrvienības) reģistrāciju, jo VID kompetencē nav izvērtēt - var vai nevar konkrētā vietā veikt konkrētu saimniecisko darbību .
Izziņā,  noraidot šo birokrātijas mazināšanas lūgumu, Finanšu ministrija pamato: "kādus datus un kādā veidā tie sniedzami no citām valsts informācijas sistēmām – ir nepieciešams papildu finansējums valsts informāciju sistēmu salāgošanai." Tātad atklāti atzīst, ka nodokļu maksātājiem var uzlikt par pienākumu iesniegt atkārtoti iesniegt datus, kas jau ir valsts informāciju sistēmās, lai arī Valsts informācijas sistēmu likums to tieši aizliedz. Cik ātri to var izdarīt, tas, protams, ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem, bet tieši tāpēc to rosinām likumā deleģēt noteikt Ministru kabinetam, tāpat kā nelūdzam atteikties no reālo saimnieciskās darbības vietu datu vākšanas, jo tikai par daļu no visām saimnieciskajām darbībām dati tiek vākti citās valsts informācijas sistēmās, bet gan norādām, ka ir nelietderīgi tērēt resursus VID pieņemot lēmumus- reģistrēt vai nereģistrēt konkrēta uzņēmuma konkrētu saimnieciskās darbības vietu (struktūrvienību), šādi dati pēc būtības ir deklarējamie dati, par kuru atbilstību faktam, protams, var paredzēt tiesības veikt pārbaudes, ja tas ir nepieciešams un šāds pienākums kādā no darbību jomām nav noteikts citām valsts institūcijām.

Vēršam uzmanību, ka kopsakarā ar pārējiem iebildumiem, nerosinām nevākt datus par uzņēmumu faktiskajām saimnieciskās darbības vietām, gluži pretēji, lūdzam tos vākt jēgpilni, lai tos jēgpilni arī varētu izmantot VID automatizētajos procesos, kā arī papildus jēgpilnai izmantošanai būtu iespējams samazināt to datu apjomu, kuru par tām pašām uzņēmumu saimnieciskās darbības vietām šobrīd pieprasa Centrālā statistikas pārvalde, lai arī saimnieciskās darbības vietu nesauc par 'struktūrvienību' (kā šobrīd VID), bet par "Vietējo vienību"  (Vietējā vienība (VV) ir uzņēmums vai tā daļa (piemēram, darbnīca, rūpnīca, noliktava, birojs, raktuve), kas atrodas ģeogrāfiski identificētā vietā. Šajā vietā vai no šīs vietas tiek veikta saimnieciskā darbība, kuras izpildei viena vai vairākas personas (kaut vai tikai nepilnu laiku) strādā vienā un tajā pašā uzņēmumā.)

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā: 
 

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji  (dzēst: un nodokļu maksātāju struktūrvienības), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus, kā arī nosaka, kādi dati un kādā veidā (t.sk. no citām valsts informācijas sistēmām) ir sniedzami par katru  fizisko un virtuālo vietu, kurā nodokļu maksātājs veic savu saimniecisko darbību, kā arī kādos gadījumos nodokļu maksātājs var nesniegt datus par savu saimnieciskās darbības vietu.
 

Likuma 1.panta 4) punkts nosaka, ka maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā:
"4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem;"

Likuma 15.¹ panta regulējums it kā neparedz kā nodokļu maksātājus reģistrēt fiziskās personas, kuras ir tikai algas nodokļa maksātājas, arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi to neparedz, bet faktiski jebkura fiziskā persona, kura ir tikai algas nodokļa maksātāja, ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā, lai arī minētās personas nekad nav saņēmušas VID lēmumu par viņu reģistrāciju nodokļu maksātāju reģistrā, kā arī par jauno algas nodokļa maksātāju reģistrāciju netiek paziņots likuma 7.² panta kārtībā. Tomēr deleģējuma normā 15.¹ panta (7) daļā " Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus." prezumē, ka jāreģistrē visi nodokļu maksātāji, kas nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un fiziskās personas algas nodokļa maksātājas netiek reģistrētas UR.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas ir tikai un vienīgi šī nodokļa maksātāji, nav reģistrēti nodokļu maksātāju reģistrā, lai arī 15.¹ panta (7) daļa to paredz.

Lūdzam:
1) skaidri un nepārprotami nodalīt nodokļu maksātājus fiziskās personas algas nodokļa maksātājas no nodokļu maksātājiem fiziskajām personām, kas maksā ne tikai algas nodokli vai nemaksā algas nodokli, kā arī paredzēt skaidru un saprotamu kārtību, kādā fiziskās personas algas nodokļa maksātājas tiek vai netiek reģistrētas nodokļu maksātāju reģistrā;
2) noteikt kārtību, kādā nodokļu maksātāju reģistrā tiek reģistrētas ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, kurām pieder nekustamie īpašumi Latvijā, jo tās ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas, bet tām nav vienota nodokļa maksātāja numura Latvijā, kas padara neiespējamu adekvātu informācijas apmaiņu starp informācijas sistēmām par šiem nodokļu maksātājiem, bet tā ir nepieciešama, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas izmaksas.

Finanšu ministrijas izziņā paustais, noraidot šo lūgumu,norāda, ka nav izprasta iebilduma būtība, jo pats par sevi līdzšinējās de facto darbības apraksts nenovērš konstatēto sistēmisko problēmu attiecībā un fiziskajām personām. Savukārt fakts, ka VID nav vajadzīgi nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, nenozīmē, ka Likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais par nodokļu maksātāju reģistru nav attiecināms uz nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem. Vienlaikus vēršam Finanšu ministrijas uzmanību uz faktu, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 20.pants nosaka:  
"Nodokļus administrē šādas institūcijas:
..
3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";"

Tādējādi, ja kādiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Latvijā nav piešķirts unikāls visās publiskā sektora informācijas sistēmās lietojams identifikators, tas ir jānosaka un jāiekļauj vienotajā nodokļu maksātāju reģistrā, tādējādi samazinot izdevumus, kas šobrīd tiek tērēti manuāli šos nodokļu maksātājus identificējot dažādās publiskā sektora informāciju sistēmās, kas neļauj automatizētu datu apkopošanu par šādām personām, piemēram, par citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuriem pieder nekustamie īpašumi Latvijā.

-

Nevar piekrist ne anotācijā, ne izziņā minētajam pamatojumam par Finanšu ministrijas vēlmi -  izslēgt 16.panta 3.punktu, kas paredz nodokļu maksātāja tiesības "nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;"

Anotācijā tiek norādīts, ka ikvienam bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskajā vidē tiekot nodrošināta likumi.lv un tāpēc" Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības ir zaudējušas savu aktualitāti."

Vēršam uzmanību, ka normatīvo aktu klāsts ir tik liels, ka parastai fiziskajai personai no tiem visiem saprast un atrast - kuri reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību varētu būt ļoti izaicinoši, bieži - neiespējami. Turklāt virknei fizisko personu nav pietiekamu digitālo spēju vai arī digitālās tehnikas vai interneta pieslēguma, lai tās varētu lietot likumi.lv. 
Tāpēc lūdzam saglabāt šīs tiesības visām fiziskajām personām, kā arī papildināt ar tiesībām- saņemt skaidrojumus par konkrēto normu sasaisti ar konkrētu situāciju un konkrēti aprēķināmo nodokli vai nodevu, īpaši par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
 
Piedāvātā redakcija
izslēgt 3. punktu;
Saglabāt 16.panta 3.punktu, to neizslēdzot, bet precizējot:
3) nodokļu administrācijā fiziskās personas bez maksas var iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī saņemt skaidrojumus par konkrēto normu sasaisti ar konkrēto situāciju un konkrēti aprēķināmo nodokli vai nodevu;

-

lūdzam papildināt likuma 16.panta pirmo daļu ar šādām fiziskās personas tiesībām (skat. piedāvāto redakciju). Vienlaikus informācija par katra mēneša neto ienākumiem ir nepieciešama pašvaldību sociālajiem dienestiem, tādējādi, nodrošinot šo informāciju, ar to varēs automatizēti apmainīties informācijas sistēmas un tiks būtiski  samazināta birokrātija sociālās palīdzības administrēšanā. LPS ilgstoši lūdz nodrošināt šādas informācijas automatizētu nodošanu, jo normatīvie akti sociālās palīdzības jomā nosaka pienākumu izvērtēt  ienākumus pēc nodokļu ieturēšanas. Tā kā visa nepieciešamā informācija, lai automatizēti aprēķinātu neto ienākumus jau tiek katru mēnesi iesniegta VID, tad nav pamatoti šādu informāciju automatizēti neapstrādāt un nelietot citos publiskās pārvaldes procesos.

Finanšu ministrija noraidot šo lūgumu izziņā norāda: " Valsts ieņēmumu dienests nesaņem un neuzkrāj informāciju par algas nodokļu maksātāju faktiski saņemto ienākumu pēc nodokļu nomaksas. Precīzu informāciju par faktiski izmaksāto summu mēneša ietvarā nevar iegūt, arī savietojot Valsts ieņēmumu dienesta uzkrātos datus. Tādējādi Latvijas Pašvaldības savienības iniciatīva šobrīd faktiski nav realizējama, un informācija sociālo pabalstu aprēķināšanai par personas faktiskajiem ienākumiem ir iegūstama tikai no pašas personas."

Vēršam uzmanību, ka neprasām datus par faktiski izmaksāto, bet gan par "neto ienākumu= VID paziņotie bruto ienākumi - VID paziņotie ieturētie nodokļi no bruto ienākuma"  
Informējam, ka katram darba devējam ir noteikts pienākums katru mēnesi Valsts ieņēmumu dienestam paziņot katrai fiziskai personai aprēķināto bruto ienākumu, gan par ieturētajiem nodokļiem no konkrētās personas.  Tādi pat pienākumi ir noteikti daudzos citos gadījumos, kad fiziskai personai izmaksājot ienākumu ir noteikts pienākums izmaksātājam ieturēt nodokļus, piemēram, par fizisko personu nodotajiem metāllūžņiem,utt. Tādējādi VID rīcībā ir dati no kuriem var iegūt neto ienākumu un nav pieņemami datus, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā, likt atkārtoti manuāli vākt.
 

Papilināt 16.panta 1) daļu ar jaunu punktu:
20) fiziskām personām ir tiesības saņemt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par katrā mēnesī darba devēja paziņoto personai aprēķināto bruto ienākumu un no tā ieturētos nodokļus pa nodokļu veidiem, kā arī neto ienākumu. Informāciju par neto ienākumu nodrošina arī par pārējo ienākumu izmaksātāju izmaksātajām summām kā starpību starp bruto ienākumu un ieturētajiem nodokļiem.
 

Lūdzam skaidrot- kāpēc likumprojekta atkārtotā saskaņošanā papildus tiek rosināts izslēgt 18.panta pirmās daļas 16.punktu (Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi):
"16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu; 

-

Iebilstam, ka tiktu izslēgts pienākums VID publiskot šādu statistisko informāciju: 

20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;

Ja valsts pārvalde vēlas pieņemt datos balstītus lēmumus, tad nodokļu maksātāju nodarbināto darba ņēmēju vidējie  ienākumi, kā arī vidējie ienākumi no deklarētajiem  apliekamajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības, ir būtiska statistiskā informācija, kuras publicēšanu nav jāpārtrauc. Turklāt šādi dati sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos, jo jebkuram ir pieejami vidējie dati par darba ienākumiem.

Saglabāt likuma 18.panta pirmās daļas 20) punktu:

"20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;"