Atzinums

LPS atbalsta valdības deklarācijā noteikto mērķi nodrošināt lielāku publisko iepirkumu datu pieejamību un publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību. Vienlaikus LPS ieskatā izvēlētais risinājums nav pietiekami pamatots un vairākos aspektos neatbilst principiem, kas tika ņemti vērā, izstrādājot un pieņemot Publisko iepirkumu likuma grozījumus.
Jautājums par publisko iepirkumu datu publicēšanu jau tika izvērtēts Publisko iepirkumu likuma reformas ietvaros. Izskatot likumprojektu, tika secināts, ka jaunā datu publicēšanas pienākuma ieviešanai nepieciešami informācijas sistēmu pielāgojumi, tehniskie risinājumi un papildu finansējums, lai nodrošinātu iespējami automatizētu datu nodošanu un mazinātu administratīvo slogu pasūtītājiem. Tieši šo apsvērumu dēļ Publisko iepirkumu likuma 9.³ panta spēkā stāšanās noteikta no 2028. gada 1. janvāra.
Nav pietiekami izvērtēts tas, vai izvēlētais informācijas publicēšanas veids sasniegs projekta mērķi – nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu un viegli pieejamu informāciju. Publicējot lielu datu apjomu katras iestādes oficiālajā tīmekļvietnē, tiks radīti simtiem atsevišķu datņu un ierakstu, kas būs izvietoti decentralizēti un atšķirīgā struktūrā. Šāda pieeja neveido vienotu, pārskatāmu un analizējamu datu kopumu, bet gan rada informācijas sadrumstalotību, kas apgrūtina tās izmantošanu gan sabiedrībai, gan pētniekiem, gan uzraugošajām institūcijām.
Savukārt izskatāmais noteikumu projekts paredz jau no 2027. gada 1. janvāra ieviest pēc būtības līdzīga satura datu publicēšanas pienākumu, paredzot atšķirīgu izpildes mehānismu – informācijas publicēšanu katras iestādes oficiālajā tīmekļvietnē. 
LPS ieskatā pēc būtības noteikumu projekts paredz pašvaldībām manuāli apkopot un publicēt informāciju, kuru valsts pati jau no 2028. gada plāno iegūt centralizēti un iespējami automatizēti. Tādēļ pirms šāda pagaidu regulējuma ieviešanas nepieciešams pārliecinoši pamatot tā nepieciešamību, samērīgumu un praktisko īstenojamību, īpaši ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā šā jautājuma risināšanai jau ir paredzēts ilgtermiņa, automatizēts risinājums.
LPS, izvērtējot noteikumu projektu un apkopojot pašvaldību sniegtos viedokļus, sniedz šādus iebildumus (katrs apsvērums pievienots atsevišķi):

LPS ieskatā lietderīgāk būtu koncentrēt resursus uz Publisko iepirkumu likumā paredzētā centralizētā risinājuma savlaicīgu ieviešanu, nodrošinot nepieciešamos informācijas sistēmu pielāgojumus un automatizētu datu nodošanu no 2028. gada. Ja tomēr tiek saglabāts pienākums arī 2027. gadā, nepieciešams būtiski sašaurināt publicējamās informācijas apjomu, precizēt regulējuma piemērošanu, izvērtēt minimālās darījuma vērtības noteikšanu un vienlaikus izstrādāt vienotas metodiskās vadlīnijas visām iestādēm

Pagaidu risinājuma nepieciešamība nav pietiekami pamatota
Likumdevējs jau ir noteicis, ka Publisko iepirkumu likuma 9.³ pants stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Gan PIL likumprojekta paskaidrojošajā ziņojumā, gan izskatāmā noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka šāds termiņš izvēlēts, jo regulējuma ieviešanai nepieciešami informācijas sistēmu pielāgojumi, tehnisko risinājumu izstrāde un papildu finansējums. Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka pārejas periods nepieciešams, lai nodrošinātu iespējami automatizētu datu nodošanu starp informācijas sistēmām un novērstu manuālu datu ievadi un ar to saistīto administratīvo slogu.
LPS ieskatā anotācijā nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kādi apstākļi ir mainījušies kopš Publisko iepirkumu likuma grozījumu pieņemšanas, lai būtu pamatota nepieciešamība ieviest atsevišķu pagaidu regulējumu jau no 2027. gada 1. janvāra.
Anotācijā nav izvērtēts, kādēļ iepriekš identificētie tehniskie un organizatoriskie šķēršļi, kuru dēļ likumdevējs noteica regulējuma spēkā stāšanos tikai no 2028. gada, vairs nav būtiski vai kā tie tiks novērsti 2027. gadā. Tāpat nav izvērtēts, kādu pievienoto vērtību sniegs viena gada pārejas mehānisms, salīdzinot ar Publisko iepirkumu likumā jau paredzēto risinājumu.
 

-

Paredzētais regulējums neatbilst publisko iepirkumu reformas mērķim mazināt administratīvo slogu
Viens no publisko iepirkumu sistēmas reformas galvenajiem mērķiem bija administratīvā sloga mazināšana gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, vienlaikus nodrošinot efektīvāku un caurskatāmāku publisko līdzekļu izmantošanu. Šim mērķim tika paredzēta procesu vienkāršošana, digitalizācija un automatizācija, tostarp pakāpeniska pāreja uz centralizētu datu apriti.
LPS ieskatā noteikumu projektā piedāvātais pagaidu risinājums šiem mērķiem neatbilst.  Apkopojot pašvaldību viedokļus, secināms, ka lielākajā daļā pašvaldību šobrīd nav iespējams automātiski iegūt visu noteikumu projektā paredzēto informāciju. Pienākuma izpildei būs nepieciešams atlasīt un salīdzināt informāciju no vairākām informācijas sistēmām, sasaistīt maksājumus ar konkrētiem iepirkumiem un iepirkuma līgumiem, pārbaudīt datu pareizību un nodrošināt to publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka informācijas sistēmās automātiski iespējams atlasīt galvenokārt grāmatvedības datus, piemēram, ekonomiskās klasifikācijas kodus. Savukārt informācija par konkrētā iepirkuma priekšmetu, pakalpojumu, piegādi vai būvdarbiem nav pieejama strukturētā veidā un nav automātiski atlasāma. Līdz ar to datu apkopošanai nepieciešama manuāla informācijas atlase un salīdzināšana, kas būtiski palielina administratīvo slogu.
Tas nozīmē, ka pienākuma izpildē būs jāiesaista vairāku pašvaldības struktūrvienību darbinieki, tostarp iepirkumu speciālisti, grāmatveži, finanšu speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti un par pašvaldības tīmekļvietnes uzturēšanu atbildīgie darbinieki. Pašvaldības norāda, ka būs nepieciešams pieņemt darbā papildus darbinieku uz pilnu slodzi. Vienlaikus lielākajā daļā gadījumu var būt nepieciešami arī informācijas sistēmu pielāgojumi un papildu finansējums. Pašvaldībām faktiski būtu jāizveido atsevišķa datu apkopošanas un publicēšanas kārtība viena gada periodam, pēc kura būtu jāpāriet uz citu – Publisko iepirkumu likumā jau paredzēto – datu nodošanas mehānismu.
 

-

Projekta anotācijā nav pietiekami izvērtēta pašvaldību tehniskā gatavība
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka administratīvais slogs var tikt mazināts gadījumos, kad iestādes rīcībā ir automatizēti risinājumi datu iegūšanai un publicēšanai. Vienlaikus anotācijā nav sniegts pamatojums tam, uz kādiem datiem vai izvērtējumu balstīts šāds pieņēmums.
LPS ieskatā pirms jauna pienākuma noteikšanas bija nepieciešams izvērtēt pašvaldību un to iestāžu faktisko tehnisko gatavību nodrošināt noteikumu projektā paredzēto informācijas publicēšanu. Anotācijā nav analizēts, kādas informācijas sistēmas pašvaldībās tiek izmantotas, vai tajās ir iespējams automātiski atlasīt projektā paredzēto informāciju, kā arī vai pastāv tehniskas iespējas sasaistīt grāmatvedības datus ar konkrētiem iepirkumiem un iepirkuma līgumiem.
Apkopojot pašvaldību sniegtos viedokļus, secināms, ka lielākajā daļā pašvaldību šobrīd nepastāv automatizēti risinājumi, kas ļautu bez papildu darbībām iegūt un publicēt noteikumu projektā paredzēto informāciju. Vairumā gadījumu informācija tiek uzkrāta vairākās savstarpēji nesaistītās informācijas sistēmās, līdz ar to paredzētā pienākuma izpilde prasītu manuālu datu atlasi, salīdzināšanu un pārbaudi.
Pašvaldības norāda, ka šāda manuāla datu apstrāde ne tikai prasa papildu cilvēkresursus, bet arī palielina kļūdu risku, jo darbiniekiem katrā gadījumā jāidentificē iepirkuma priekšmets, jānosaka darījuma tiesiskais pamats un jāizvērtē publicējamās informācijas apjoms. Tas ir īpaši būtiski, jo publiskotajai informācijai jābūt precīzai, pārbaudāmai un salīdzināmai.
Pašvaldības norāda arī uz nepieciešamību pielāgot esošās informācijas sistēmas vai izstrādāt jaunus tehniskos risinājumus, kas savukārt prasītu papildu finansējumu un laiku. LPS ieskatā regulējuma ietekmes izvērtējumam jābalstās faktiskajā situācijā pašvaldībās, nevis pieņēmumā, ka nepieciešamie automatizētie risinājumi jau ir pieejami vai tos iespējams ieviest bez būtiskiem papildu resursiem. Ja šāds pieņēmums ir izmantots par pamatu administratīvā sloga novērtējumam, tas anotācijā būtu jāpamato ar objektīviem datiem vai iepriekš veiktu izvērtējumu.
 

-

Regulējums rada viena un tā paša informācijas apjoma paralēlu publicēšanu
LPS ieskatā noteikumu projektā paredzētais risinājums rada paralēlu datu publicēšanas mehānismu, kas ir spēkā tikai pārejas periodā līdz Publisko iepirkumu likuma 9.³ panta spēkā stāšanās brīdim.
LPS ieskatā šāda pieeja neveicina vienotu un efektīvu publisko iepirkumu datu apriti. Pašvaldībām viena gada periodā būtu jāizveido un jānodrošina atsevišķs informācijas publicēšanas process, lai pēc tam pārietu uz citu datu sniegšanas kārtību, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā.
Līdz ar to tiek radīts pagaidu datu publicēšanas mehānisms, kura praktiskā izmantošana ir ierobežota laikā un kurš neintegrējas ilgtermiņa risinājumā. Lai izpildītu minēto prasību, informācija būs jāapkopo no vairākām informācijas sistēmām (Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) un pašvaldības grāmatvedības uzskaites sistēmas), jāveic datu salāgošana un regulāra informācijas publicēšana.
Pie tam būtiska daļa no pieprasītās informācijas jau ir publiski pieejama EIS un Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas sistēmā (IUB). Līdz ar to šādas informācijas atkārtota publicēšana iestādes tīmekļvietnē ir nesamērīga un vai ir nepieciešama, kā arī kādu papildu pievienoto vērtību tā sniegs informācijas pieejamībai un atklātībai?
Piedāvātais risinājums neatbilst arī Eiropas Savienības digitālās pārvaldības pamatprincipam "vienreizēja datu ievade" (once-only principle), saskaņā ar kuru publiskā sektora iestādēm informācija jāiegūst un jāizmanto atkārtoti, nepieprasot tās ievadi vai publicēšanu vairākās vietās. Projekts paredz vienas un tās pašas informācijas atkārtotu apkopošanu un publicēšanu vairākās informācijas sistēmās un tīmekļvietnēs, lai gan būtiska daļa šo datu jau tiek uzkrāta Elektronisko iepirkumu sistēmā un Publikāciju vadības sistēmā paredzēts nodrošināt centralizētu datu apriti no 2028. gada.

 

LPS ieskatā lietderīgāk būtu koncentrēt resursus uz Publisko iepirkumu likumā paredzētā centralizētā risinājuma ieviešanu, nevis izveidot atsevišķu pagaidu informācijas publicēšanas kārtību, kas būs piemērojama tikai līdz 2028. gada 1. janvārim.

Projekta anotācijā sniegtais regulējuma ietekmes izvērtējums nav pietiekams
Anotācijā norādīts, ka alternatīvie risinājumi nav izvērtēti, kā arī nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sagaidāmajiem ieguvumiem. Projekts paredz jaunu pienākumu visām valsts un pašvaldību iestādēm, nosaka plašu publicējamās informācijas apjomu un skar ievērojamu skaitu publiskā sektora institūciju. Publicēšanas pienākums attiektos uz visiem veiktajiem iepirkumiem neatkarīgi no to vērtības, tostarp darījumiem, sākot no 0,01 euro. Anotācijā nav izvērtēts, vai šāda regulējuma tvērums ir samērīgs ar tā mērķi, kā arī nav analizēta iespēja noteikt minimālo darījuma vērtību, no kuras informācija būtu publicējama. Šādos gadījumos alternatīvu risinājumu un regulējuma samērīguma izvērtēšana ir būtiska. Administratīvā sloga aprēķins anotācijā balstīts uz pieņēmumu, ka katrai iestādei pienākuma izpilde prasīs vienu stundu ceturksnī, uz šā pamata aprēķinot arī regulējuma kopējās izmaksas. Tomēr anotācijā nav norādīts, uz kādiem datiem, aprēķiniem vai iepriekš veiktu izvērtējumu šāds pieņēmums balstīts.

Administratīvā sloga izvērtējumā nav ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp pašvaldībām pēc to lieluma, organizatoriskās struktūras, veikto iepirkumu apjoma, izmantotajām informācijas sistēmām un datu uzskaites kārtības. Tāpat nav izvērtēta nepieciešamība iesaistīt vairāku struktūrvienību darbiniekus, pielāgot informācijas sistēmas vai nodrošināt papildu tehniskos risinājumus.
LPS apkopotie pašvaldību viedokļi neliecina par anotācijā pieņemto pieņēmumu, ka pienākuma izpildei pietiktu ar vienu stundu ceturksnī katrai iestādei. Gluži pretēji – pašvaldības norāda, ka pienākuma izpildei būs nepieciešams iesaistīt iepirkumu speciālistus, grāmatvežus, finanšu speciālistus, informācijas tehnoloģiju speciālistus un citus darbiniekus, kā arī vairākos gadījumos pielāgot esošās informācijas sistēmas vai ieviest jaunus tehniskos risinājumus. Atsevišķu pašvaldību sākotnējie aprēķini liecina, ka pienākuma izpildei viena ceturkšņa ietvaros var būt nepieciešama aptuveni viena darba nedēļa, savukārt citos gadījumos prognozēta nepieciešamība izveidot papildu amata vietas vai būtiski palielināt esošo darbinieku noslodzi. Ir saņemti arī aprēķini, kuros paredzamās papildu izmaksas vienai pašvaldībai pārsniedz 30 000 euro gadā.
Tāpat pašvaldības norāda, ka papildus cilvēkresursiem var būt nepieciešami arī izdevumi par informācijas sistēmu pielāgošanu, datu uzglabāšanu un tīmekļvietņu tehnisko uzturēšanu. Atsevišķos gadījumos norādīts, ka pašlaik izmantotā Valsts un pašvaldību vienotā tīmekļvietņu platforma nav paredzēta tik liela datu apjoma regulārai publicēšanai, kas var radīt nepieciešamību pēc papildu tehniskajiem risinājumiem un ar tiem saistītām izmaksām.
LPS ieskatā regulējuma ietekmes izvērtējumam jābalstās faktiskajā situācijā un objektīvos datos par regulējuma adresātiem.
 

-

Projekta regulējums nav pietiekami skaidrs praktiskai piemērošanai
Noteikumu projektā paredzēts publicēt informāciju par visiem veiktajiem iepirkumiem, tomēr anotācijā vienlaikus norādīts, ka publicēšanas pienākums neattieksies uz darījumiem, kuri atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem likuma piemērošanas izņēmumiem. LPS ieskatā nav pietiekami skaidrs, kā pašvaldībām praksē identificēt publicējamos darījumus un tos nošķirt no darījumiem, uz kuriem Publisko iepirkumu likums nav attiecināms.
LPS ieskatā papildu neskaidrības rada arī anotācijā norādītais, ka publicēšanas pienākums attieksies uz darījumiem neatkarīgi no to vērtības, sākot no 0,01 euro. Praksē tas rada jautājumus par regulējuma piemērošanas robežām un samērīgumu, jo nav skaidrs, kā identificējami un administrējami ļoti nelielas vērtības darījumi un vai šāda pienākuma izpilde ir samērojama ar nepieciešamajiem administratīvajiem resursiem.
Pašvaldību darbībā ikdienā tiek veikti dažāda rakstura maksājumi un iegādes, kuru kvalificēšana atbilstoši Publisko iepirkumu likuma piemērošanas tvērumam ne vienmēr ir viennozīmīga. Tas rada risku atšķirīgai regulējuma interpretācijai un piemērošanas praksei dažādās pašvaldībās.
Anotācijā nav sniegts skaidrojums vairākām regulējuma piemērošanā būtiskām situācijām. Piemēram, nav skaidrs:
kā interpretējams jēdziens "apkopoti maksājumi" un kādos gadījumos šāda informācijas apkopošana ir pieļaujama: Piemēram, viena iepirkuma līguma ietvaros pakalpojumu var saņemt vairākas pašvaldības iestādes, par kurām tiek veikti vairāki atsevišķi maksājumi. Šādās situācijās nav skaidrs, vai publicējama informācija par katru atsevišķo maksājumu vai pieļaujama to apkopošana vienā ierakstā, kā arī kāda informācija šādā gadījumā ir norādāma. Šādas neskaidrības var radīt atšķirīgu regulējuma piemērošanu dažādās pašvaldībās.
kā regulējums piemērojams maksājumiem, kas veikti ar maksājumu kartēm;
kā publicējama informācija par avansa maksājumiem;
kā piemērojams regulējums periodiskiem vai abonēšanas maksājumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem un programmatūras licencēm;
kā atspoguļojami citi praksē bieži sastopami maksājumi, kuru saistība ar konkrētu iepirkuma līgumu nav viennozīmīga.
LPS ieskatā minētie jautājumi būtiski ietekmē regulējuma praktisko piemērošanu. Ja tie netiks skaidri atrisināti normatīvajā regulējumā vai vismaz anotācijā, pastāv risks, ka dažādas pašvaldības vienu un to pašu pienākumu interpretēs atšķirīgi, kas neveicinās vienotu datu kvalitāti un salīdzināmību.
 

-