Projekta ID
21-TA-352Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
12.09.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam TAP pārbaudīt un precizēt noteikumu (grozījumu) projektu ar noteikumu konsolidēto versiju, kā arī attiecīgo pielikumu versija. Normu redakcijas atšķiras un nav saprotams, kāda ir normas gala redakcija.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam atkārtotu uzmanību likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta pirmajai daļai, normas būtībai un mērķim, ka arī tajā izvirzītajiem kritērijiem. Minētā norma paredz to, ka valsts piešķir īpašas tiesības konkrētam subjektam - bez konkursa saņemt licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei. Vienlaikus tiek izvirzīti arī pamatkritēriji. Viens no kritērijiem ir: "ja persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumus". Tieslietu ministrijas ieskatā, lai saņemtu kādu privilēģiju, personai ir jābūt uzticamai un tādam sadarbības partnerim, kas nerada bažas par tā rīcību. Tas nozīmē, ka visas izpētes laikā zemes dzīļu izmantotājs nav izdarījis pārkāpumu. Tieslietu ministrijas ieskatā persona var izdarīt administratīvo pārkāpumu, civiltiesisko pārkāpumu (piemēram, nepilda nomas līgumu, nesedz zaudējumus zemes īpašniekam, u.c.) un pat krimināltiesisku pārkāpumu, vai nepilda tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, piemēram, neinformē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem un citiem pienākumiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu norma sašaurina likumā paredzēto pārkāpuma tvērumu un faktiski paredz tikai to, ka pret zemes dzīļu izmantotāju nav ierosināts administratīvo pārkāpumu process zemes dzīļu izmantošanas jomā. Šobrīd likuma "Par zemes dzīlēm" 25. pants paredz tikai divus pārkāpumus. Lūdzam izvērtēt, vai tiešām, ja persona izpētes laikā nav rīkojusies ar lielāko rūpību kā uzticama persona, nav ievērojusi tai uzliktos pienākumus vai nav ievērojusi tiesību normas vai līguma noteikumus, valsts var piešķirt licenci bez konkursa.
Tieslietu ministrijas ieskatā, projektā paredzētā norma neatbilst likumam.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projekts nosaka kritērijus pretendentiem un iesniedzamos dokumentus, kad konkurss tiek rīkots. Lūdzam skaidrot, ja konkurss netiek rīkots, vai izvirzītie kritēriji un dokumenti konkursa pretendentiem vairs nav būtiski personai, kas licenci saņems bez konkursa (piemēram, vai licenci bez konkursa var piešķirt, ja personai ir nodokļu parāds vai tā ir likvidācijas procesā, vai laika gaitā ir mainījušās personas finansiālās iespējas). Nepieciešamības gadījumā papildināt nosacījumus pretendentam, kad konkurss netiek rīkoties, ņemot vērā likumā ietverto deleģējumu
Vēršam uzmanību, ka konsolidētā versija nesaskan ar grozījumu versiju.
Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu norma sašaurina likumā paredzēto pārkāpuma tvērumu un faktiski paredz tikai to, ka pret zemes dzīļu izmantotāju nav ierosināts administratīvo pārkāpumu process zemes dzīļu izmantošanas jomā. Šobrīd likuma "Par zemes dzīlēm" 25. pants paredz tikai divus pārkāpumus. Lūdzam izvērtēt, vai tiešām, ja persona izpētes laikā nav rīkojusies ar lielāko rūpību kā uzticama persona, nav ievērojusi tai uzliktos pienākumus vai nav ievērojusi tiesību normas vai līguma noteikumus, valsts var piešķirt licenci bez konkursa.
Tieslietu ministrijas ieskatā, projektā paredzētā norma neatbilst likumam.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projekts nosaka kritērijus pretendentiem un iesniedzamos dokumentus, kad konkurss tiek rīkots. Lūdzam skaidrot, ja konkurss netiek rīkots, vai izvirzītie kritēriji un dokumenti konkursa pretendentiem vairs nav būtiski personai, kas licenci saņems bez konkursa (piemēram, vai licenci bez konkursa var piešķirt, ja personai ir nodokļu parāds vai tā ir likvidācijas procesā, vai laika gaitā ir mainījušās personas finansiālās iespējas). Nepieciešamības gadījumā papildināt nosacījumus pretendentam, kad konkurss netiek rīkoties, ņemot vērā likumā ietverto deleģējumu
Vēršam uzmanību, ka konsolidētā versija nesaskan ar grozījumu versiju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Norma konsolidētajā versijā nesakrīt ar noteikumu (grozījumu) projektu.
Lūdzam atkārtoti izvērtēt noteikumu 58.4 punktu kopsakarā ar 58.7punktu un Likuma “Par zemes dzīlēm” 12.2 panta trešo daļu. No minētajā normām nav skaidrs, kad pieprasa un izlieto finanšu nodrošinājumu vai apdrošināšanu. Likuma norma nosaka, ka, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz finanšu nodrošinājumu (pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošināšanas polise). Arī anotācijā skaidrots, ka “jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt smagus negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas”
No minētā, Tieslietu ministrija secina, ka finanšu nodrošinājumu var izlietot arī smagu negadījumu seku novēršanai, taču tas nav minēts noteikumu 58.4 punktā. Savukārt 58.7punkts jau runā par zemes dzīļu izmantotāja darbību vai bezdarbības rezultātā radītām sekām, kas apdraud vidi vai cilvēku veselību. Turklāt minētā norma runā par apdraudējumu. Līdz ar to nav saprotams, piemēram, kas notiek, ja smagas sekas ir iestājušās un ir nodarīts kaitējums videi, kurš ir jānovērš; vai minētajā gadījumā 58.4 dod tiesības dienestam izlietot atlīdzību, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar smagu seku novēršanu. Lūdzam normas precizēt un, kur nepieciešams, ietvert skaidrojumu anotācijā.
Lūdzam atkārtoti izvērtēt noteikumu 58.4 punktu kopsakarā ar 58.7punktu un Likuma “Par zemes dzīlēm” 12.2 panta trešo daļu. No minētajā normām nav skaidrs, kad pieprasa un izlieto finanšu nodrošinājumu vai apdrošināšanu. Likuma norma nosaka, ka, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz finanšu nodrošinājumu (pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošināšanas polise). Arī anotācijā skaidrots, ka “jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt smagus negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas”
No minētā, Tieslietu ministrija secina, ka finanšu nodrošinājumu var izlietot arī smagu negadījumu seku novēršanai, taču tas nav minēts noteikumu 58.4 punktā. Savukārt 58.7punkts jau runā par zemes dzīļu izmantotāja darbību vai bezdarbības rezultātā radītām sekām, kas apdraud vidi vai cilvēku veselību. Turklāt minētā norma runā par apdraudējumu. Līdz ar to nav saprotams, piemēram, kas notiek, ja smagas sekas ir iestājušās un ir nodarīts kaitējums videi, kurš ir jānovērš; vai minētajā gadījumā 58.4 dod tiesības dienestam izlietot atlīdzību, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar smagu seku novēršanu. Lūdzam normas precizēt un, kur nepieciešams, ietvert skaidrojumu anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Normu 58.11 un 58.12 redakcijas konsolidētajā versijā nesakrīt ar noteikumu (grozījumu) projektu. Lūdzu normas precizēt un salāgot. Pretējā gadījumā Tieslietu ministrija uztur iebildumu par galvojuma apdrošināšanu, kas ir ietverts izziņas 21.punktā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Normu 58.11 un 58.12 redakcijas konsolidētajā versijā nesakrīt ar noteikumu (grozījumu) projektu. Lūdzu normas precizēt un salāgot. Pretējā gadījumā Tieslietu ministrija uztur iebildumu par galvojuma apdrošināšanu, kas ir ietverts izziņas 21.punktā.
Piedāvātā redakcija
-