Atzinums

1. Ar noteikumu projekta materiāliem no šī gada 8. aprīļa līdz 11. aprīlim bija iespēja iepazīties TAP portālā, bet sākot no 14. aprīļa TAP portālā pieejamie materiāli – konkrēti sadaļa “Papildus dokumenti” nav pieejami, tos nav iespējams atvērt. Par situāciju Tukuma novada pašvaldība telefoniski ir informējusi noteikumu projektu sagatavotāju, kura nosūtījusi pašvaldībai nepieciešamo informāciju uz e-pastu, bet plašākai sabiedrībai arī 16. un 17. aprīlī materiāli joprojām nav pieejami.
2. Likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām  24. pants nosaka zemes īpašnieka un lietotāja pienākumus, attiecīgi zemes īpašniekam ir pienākums nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus. No tā var secināt, ka dabas liegumu turpmāka uzturēšana, apsaimniekošana un kopšana tiek finansēta no zemes īpašnieka privātajiem finanšu līdzekļiem. Vienīgais finanšu atbalsts tiek saņemts no Lauku atbalsta dienesta par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, kas proporcionāli ir mazs atbalsts, ņemot vērā to, ka zemes īpašniekam turpmāk ir liegta iespēja nodarboties ar jebkādu saimniecisko darbību – lauksaimniecību, mežsaimniecību, lauku tūrismu vai veikt un plānot jebkādu būvniecību. Lūdzu anotācijā skaidrot zemju īpašnieku pienākumus un norādīt nepieciešamo finanšu līdzekļu avotus to veikšanai, kā arī norādīt pienācīgus kompensējošus mehānismus un skaidru, motivējošu atbalsta sistēmu dabas liegumu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemju īpašniekiem.

-

1. Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.
2. Jēkabpils novada pašvaldības ieskatā jaunveidojamā dabas lieguma teritorija ir sadrumstalota un neveido kompaktu teritoriju, piemēram, zemes vienības 56580080116 teritorijas daļas atrodas otrā valsts autoceļa V783 pusē).
3. Pašvaldība iebilst, ka dabas liegumu teritoriju plānots veidot valsts autoceļa V783 ekspluatācijas aizsargjoslā.

-

Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.

-

Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.

-

1. Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiemVēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.
2. Pašvaldība iebilst, ka dabas liegumu teritoriju plānots veidot pašvaldības autoceļa “Lauki – Teiļi” aizsargjoslā.

-

1.Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Piemēram, vēstulē norādīts, ka plānotajā dabas liegumā “Ridupītes un Ziemeļsusējas pļavas” ir vislielākā biotopa Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas koncentrācija (datu pielikumā nav). Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.

2. Jēkabpils novada pašvaldības ieskatā jaunveidojamā dabas lieguma teritorija ir sadrumstalota un neveido kompaktu teritoriju, piemēram, vairākas zemes vienības vai to teritoriju daļas izvietojas abās valsts un pašvaldības autoceļu pusēs.

3. Nav saprotama privātpersonām piederošo izklaidus zemes platību iekļaušana dabas liegumu teritorijā (neveido kompaktu, saprotamu plānoto liegumu teritoriju), piemēram, zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 56980020038; 56980020039; 56980020016; 56980020017, 56980020018, bet turpat līdzās esošās valstij piederošas pļavas, kas atrodas AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 56980020066, netiek iekļautas dabas lieguma Ridupītes un Ziemeļsusējas pļavas teritorijā. Šādi uzskatāmi fakti nerada pārliecību par MVARAM pausto viedokli, ka pietiekamu konkrētā biotopa aizsardzību nav iespējams nodrošināt tikai uz valsts zemēm.

4. Pašvaldība iebilst, ka dabas liegumu teritoriju plānots veidot V824 valsts autoceļa un pašvaldības autoceļu “Ogas-Puravanagi”, “Zasa-Krastiņi-Ogas” aizsargjoslā.
 

-

1.Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Pašvaldības ieskatā publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.

2. Jēkabpils novada pašvaldības ieskatā jaunveidojamā dabas lieguma teritorija ir sadrumstalota un neveido kompaktu teritoriju. Piemēram, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 56580080116 – atrodas otrā valsts autoceļa P73 pusē.

3. Pašvaldība iebilst, ka dabas liegumu teritoriju plānots veidot valsts reģionālā autoceļa P73 ekspluatācijas aizsargjoslā.
 

-

1.Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) iepriekš ir sniegusi iebildumus par noteikumu projektu, nosūtot tos VARAM un DAP. VARAMir sniegusi atbildi Nr.1-13/1744 un skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem. Piemēram, vēstulē norādīts, ka plānotajā dabas liegumā “Ridupītes un Ziemeļsusējas pļavas” ir vislielākā biotopa Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas koncentrācija (datu pielikumā nav). Vēstulē norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, taču direktīvas (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043) galvenais mērķis ir “veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana”.
Pašvaldībā neapmierinātību par likumprojekta grozījumiem ir pauduši zemju īpašnieki, kuru īpašumi (zemes vienības) plānoti iekļaut jauno dabas liegumu teritorijās, norādot, ka tādējādi tiek aizskartas viņu tiesības uz īpašumu - netraucēti baudīt īpašumtiesības, kā arī ierobežojot īpašuma izmantošanu, nav ievērots samērīguma princips, valstij ir pienākums ievērot īpašuma tiesības kā cilvēktiesības. Uzskatām, ka publiskās varas darbība nav samērīga, t.i., zemes īpašnieki, kuriem vienīgais īpašums tiek iekļauts dabas lieguma teritorijā, cietīs zaudējumus, tiek aizskartas viņu tiesības un intereses par neierobežotu īpašuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā vai darījumos ar īpašumu, piemēram, liegumā iekļauto īpašumu nevarēs realizēt par tirgus cenu.

2. Jēkabpils novada pašvaldības ieskatā jaunveidojamā dabas lieguma teritorija ir sadrumstalota un neveido kompaktu teritoriju.

3. Pašvaldība iebilst, ka dabas liegumu teritoriju plānots veidot valsts reģionālā autoceļa P76 un pašvaldības autoceļa “Runči-Dāburi-Lauki” ekspluatācijas aizsargjoslā.
 

-

Krāslavas novada pašvaldības deputāti 2024.gada decembrī ir vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu Nr.1417  neatbalstīt jaunu dabas liegumu izveidi Krāslavas novadā
 

-

Krāslavas novada pašvaldības deputāti 2024.gada decembrī ir vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu Nr.1417  neatbalstīt jaunu dabas liegumu izveidi Krāslavas novadā

-

1. Madonas novada pašvaldība iebilst pret jaunu dabas liegumu veidošanu novada teritorijā. Vairāk kā 20 % no Madonas novada kopējās platības jau ir iekļauta dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (daļa Teiču dabas rezervāta, Krustkalnu dabas rezervāts, daļa dabas lieguma “Lubāna mitrājs” aizsargājamo ainavu apvidus “Vestiena”, dabas parks “Kuja”, dabas parks “Aiviekstes paliene”, dabas parks “Driksnas sils” u.c.). Šīs teritorijas un tajās noteiktie ierobežojumi rada izaicinājumus un problēmas iedzīvotājiem, potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem, pašvaldības darbam, kas pēc tam atspoguļojas nodokļu ieņēmumos, uzņēmējdarbības rādītājos, iedzīvotāju skaita dinamikas rādītājos.
2.Ddabas lieguma teritorijā iekļautas zemes vienības ar kadastra apz. 7054 010 0044 un kadastra apz. 7092 002 0041, kas ir pašvaldības ceļi. Pašvaldība lūdz šos ceļus neiekļaut jaunveidojamā dabas lieguma “Iršupītes un Sumuldas upes pļavas” teritorijā, lai neapgrūtinātu šo īpašumu uzturēšanu.
 

-

Madonas novada pašvaldība iebilst pret jaunu dabas liegumu veidošanu novada teritorijā. Vairāk kā 20 % no Madonas novada kopējās platības jau ir iekļauta dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (daļa Teiču dabas rezervāta, Krustkalnu dabas rezervāts, daļa dabas lieguma “Lubāna mitrājs” aizsargājamo ainavu apvidus “Vestiena”, dabas parks “Kuja”, dabas parks “Aiviekstes paliene”, dabas parks “Driksnas sils” u.c.). Šīs teritorijas un tajās noteiktie ierobežojumi rada izaicinājumus un problēmas iedzīvotājiem, potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem, pašvaldības darbam, kas pēc tam atspoguļojas nodokļu ieņēmumos, uzņēmējdarbības rādītājos, iedzīvotāju skaita dinamikas rādītājos.

-

Madonas novada pašvaldība iebilst pret jaunu dabas liegumu veidošanu novada teritorijā. Vairāk kā 20 % no Madonas novada kopējās platības jau ir iekļauta dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (daļa Teiču dabas rezervāta, Krustkalnu dabas rezervāts, daļa dabas lieguma “Lubāna mitrājs” aizsargājamo ainavu apvidus “Vestiena”, dabas parks “Kuja”, dabas parks “Aiviekstes paliene”, dabas parks “Driksnas sils” u.c.). Šīs teritorijas un tajās noteiktie ierobežojumi rada izaicinājumus un problēmas iedzīvotājiem, potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem, pašvaldības darbam, kas pēc tam atspoguļojas nodokļu ieņēmumos, uzņēmējdarbības rādītājos, iedzīvotāju skaita dinamikas rādītājos.

-

Madonas novada pašvaldība iebilst pret jaunu dabas liegumu veidošanu novada teritorijā. Vairāk kā 20 % no Madonas novada kopējās platības jau ir iekļauta dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (daļa Teiču dabas rezervāta, Krustkalnu dabas rezervāts, daļa dabas lieguma “Lubāna mitrājs” aizsargājamo ainavu apvidus “Vestiena”, dabas parks “Kuja”, dabas parks “Aiviekstes paliene”, dabas parks “Driksnas sils” u.c.). Šīs teritorijas un tajās noteiktie ierobežojumi rada izaicinājumus un problēmas iedzīvotājiem, potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem, pašvaldības darbam, kas pēc tam atspoguļojas nodokļu ieņēmumos, uzņēmējdarbības rādītājos, iedzīvotāju skaita dinamikas rādītājos.

-

Škierbinīku pļavas ir daļa no Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (Rēzeknes SEZ) teritorijas, kas ir noteikta likumā “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums”.
Rēzeknes SEZ mērķis ir veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai. Tādējādi dabas lieguma izveide minētajā teritorijā neatbilst Rēzeknes SEZ likuma noteiktajām prasībām un mērķiem, un tas var būtiski ierobežot teritorijas attīstības iespējas un radīt pretrunas.

-

Tukuma novada pašvaldība kategoriski iebilst pret lieguma izveidi, jo konkrētie zemes īpašnieki informāciju ir saņēmuši daļēji vai novēloti un neatbalsta dabas liegumu izveidi.

-

Tukuma novada pašvaldība kategoriski iebilst pret lieguma izveidi, jo konkrētie zemes īpašnieki informāciju ir saņēmuši daļēji vai novēloti un neatbalsta dabas liegumu izveidi.

-