Atzinums

Lūdzam Sadaļā II. Esošās situācijas raksturojums, papildināt ar atsaucēm: 
nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem: Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam. Lūdzam iekļaut rīcības plānā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānam laika posmam līdz 2030. gadam 1. pielikumā minētos pasākumus, kuri ir IZM atbildībā.
 

-

Sadaļā II. Esošās situācijas raksturojums, papildināt ar atsaucēm:
starptautiska un ES mēroga dokumentiem: 
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija);
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīva (ES) 2023/2413 ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.

nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem: 
1. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573). NEKP 3.5. nodaļā iekļauts, ka šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024. - 2027. gadam”, kuras virsmērķis ir nodrošināt koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Stratēģijā definēti 5 tematiskie rīcības virzieni: STEM izglītība un prasmes, darba tirgus paplašināšana, kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte un atbalsts uzņēmēju veiktspējai.
 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) 28. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido tīkls, kas nodrošina ar energoefektivitāti saistītām profesijām vajadzīgo kompetences līmeni, kas atbilst tirgus vajadzībām. Vienlaikus dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem jānodrošina, ka ar energoefektivitāti saistītām profesijām, tai skaitā energopakalpojumu sniedzējiem, energoauditu sniedzējiem, energopārvaldniekiem, neatkarīgiem ekspertiem, būvelementu uzstādītājiem un integrētu renovācijas darbu veicējiem, ir pieejamas sertifikācijas un/vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas un vajadzības gadījumā arī piemērotas mācību programmas un ka tās ir uzticamas un palīdz sasniegt valstu energoefektivitātes mērķus un vispārējos Savienības dekarbonizācijas mērķus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413 ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 18 .panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka to sertificēšanas shēmas vai līdzvērtīgas kvalificēšanas shēmas ir pieejamas visu veidu atjaunojamo resursu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu uzstādītājiem un projektētājiem ēku sektorā, rūpniecības un lauksaimniecības nozarēs, saules fotoelementu sistēmu, tostarp enerģijas uzkrāšanas sistēmu, uzstādītājiem, un tādu uzlādes punktu uzstādītājiem, kas nodrošina pieprasījumreakciju. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai nodrošinātu, ka pietiekams skaits apmācītu un kvalificētu pirmajā daļā minēto tehnoloģijas uzstādītāju apkalpotu atjaunojamās enerģijas pieaugumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus. Lai panāktu šādu pietiekamu uzstādītāju un projektētāju skaitu, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas pietiekamas apmācības programmas, kurās tiek iegūta sertifikācija vai kvalifikācija attiecībā uz atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģu, saules fotoelementu sistēmām, tostarp enerģijas uzkrāšanas sistēmu, uzlādes punktiem, kas nodrošina pieprasījumreakciju, un jaunākajiem inovatīvajiem risinājumiem, ar noteikumu, ka tās ir saderīgas ar to sertificēšanas shēmām vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām. Dalībvalstis ievieš pasākumus, lai veicinātu dalību šādās apmācības programmās, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un pašnodarbinātu personu dalību.

Ņemot vērā augstāk minēto, Ministrija norāda par nepieciešamību iekļaut uzdevumu, kas noteiktu izveidot tīklu kas nodrošina ar enerģētiku saistītām profesijām vajadzīgo kompetences līmeni un apmācību programmas, kas atbilst tirgus vajadzībām, līdzīgi kā tas ir formulēts pie Plāna mērķa M3:Atbalsts ikviena izaugsmei (uzdevumā 3.1.2. Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību), kur kā rezultatīvais rādītājs tiek definēts - Ilgtspējīga un kvalitatīva speciālās izglītības iestāžu tīkla izveides ietvaros uzlabota mācību vide ne mazāk kā 25 speciālās izglītības iestādēs (ESF+ 4.2.1.3. pasākums).
 

-