Atzinums

Noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts paredz, ka speciālisti apgūst speciālās zināšanas, piedaloties darba devēja organizētajās mācībās vai kompetences pilnveides programmā, ja speciālists atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktam ir persona, kuras pieņemtais pārvaldes lēmums, faktiskā rīcība vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses.
Savukārt noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietverta šāda informācija: "Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punkta subjektiem speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguve ir iespējama:
1. Atbilstoši darba devēja izvēlei iestādes organizētās mācībās vai darba devēja organizētās mācības:
1) iestādes organizētās mācības ir mācības, kuru īstenošanai darba devējs piesaista pasniedzējus, piemēram, slēdzot vienošanos ar tiem par mācību īstenošanu vai arī speciālists apmeklē mācības, kas organizētas šo noteikumu 13. punktā minētajā iestādē. 
2) darba devēja organizētās mācības ir mācības, kas tiek organizētas, balstoties uz nodarbināto profesionālajām spējām, proti, darba devēja darbinieks ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām zināšanām īsteno mācības citiem darba devēja darbiniekiem.
2. Speciālists apgūst kompetences pilnveides programmu, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kompetences pilnveides kārtībai.".
Tādējādi anotācijā minēta speciālo zināšanu apguve iestādes organizētās mācībās, kas noteikumu projektā nav paredzēta.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizēt noteikumu projekta 2.3. apakšpunktu vai anotāciju, skaidri nosakot speciālo zināšanu apguves veidus.
 

-

Noteikumu projekta 26.4. apakšpunkts paredz, ka speciālists vai darba devējs, piesakot savus nodarbinātos, pieteikumu mācību uzsākšanai iestādē var iesniegt arī valsts informācijas sistēmā. Pieteikumā norāda speciālista iepriekš apgūto kompetences pilnveides programmu vai mācības šo noteikumu 10. punktā minētajam saturam un tās apguvi apliecinošu dokumentu, ja attiecināms.
No attiecīgās punkta redakcijas nav viennozīmīgi skaidrs, vai pieteikumā ir jānorāda tikai informācija par attiecīgo mācību apguves apliecinošo dokumentu vai pieteikumam ir jāpievieno minētā dokumenta kopija.
Norādāms, ka nebūtu samērīgi darba devējam paredzēt pienākumu, piesakot darbinieku kārtējo mācību programmu apguvei, iesniegt attiecīgo dokumentu kopijas, ņemot vērā, ka piemēram, šobrīd darba devējam,nosūtot darbinieku mācībām Valsts administrācijas skolā, pēc mācībām netiek atsūtīti kompetences pilnveides programmas apguvi apliecinoši dokumenti, bet tikai informācija, ka ir sekmīgi nokārtots pārbaudījumus.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt projekta 26.4. apakšpunktu.

-

Precizēt noteikumu projekta 28. punktā lietoto terminu "mācību programma", ņemot vērā, ka saskaņā ar noteikumu projekta 2. punktu ir noteikti apmācību veidi, kādā speciālisti apgūst speciālās zināšanas nevis mācību programmas. Attiecīgi izvērtēt citu noteikumu projekta punktu precizēšanu.

-

Noteikumu projekta 30. punkts paredz, ka mācību organizētājs valsts informācijas sistēmā izsniedz speciālistam apliecinājumu, kurā norāda speciālista vārdu, uzvārdu un personas kodu, apgūtās mācību programmas nosaukumu, dokumenta, ar kuru ir apstiprināta vai saskaņota mācību programma, datumu un numuru un apliecinājuma derīguma termiņu, numuru un izdevēju.
Precizēt noteikumu projektu, paredzot, ka, ja speciālistu kompetences pilnveides programmas apguvei nosūta darba devējs, mācību organizētājam attiecīgais apliecinājums jāizsniedz ne tikai speciālistam, bet arī darba devējam. 

-

Noteikumu projekta 35. punkts paredz, ka, ja speciālists neievēro šo noteikumu 5., 6. vai 7. punktā paredzēto speciālo zināšanu apguves termiņu (piemēram, pēc sākotnējās programmas apguves divu gadu laikā netiek pilnveidotas zināšanas, apgūstot vienu kārtējās programmas moduli), centrs dzēš valsts informācijas sistēmā publiski pieejamo informāciju par speciālistu.
Savukārt noteikumu projekta 36. punkts paredz, ka informāciju par izsniegto apliecinājumu valsts informācijas sistēmā glabā piecus gadus no tās izsniegšanas dienas un šo noteikumu 18. punktā noteikto informāciju – piecus gadus no mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja saskaņošanas dienas.
Norādāms, ka informācijas sistēmā par speciālistu ietvertā informācija varētu būt nepieciešama arī ilgāku laika periodu.
Anotācijā skaidrots: "Papildus Reģistru izmantos arī kompetentās institūcijas (tiesa prokuratūra, policija u.c.) un personas (advokāti, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), kā arī darba devēji, lai pārliecinātos, vai attiecīgais speciālists ir apguvis speciālās zināšanas (speciālistam ir aktuāls apliecinājums (nav beidzies derīguma termiņš) par speciālo zināšanu apguvi)".
No minētā secināms, ka, ja attiecīgā informācija tiks dzēsta uzreiz, kad attiecīgais speciālists būs neievērojis termiņu zināšanu pilnveidei, vai pēc pieciem gadiem no apliecinājuma izsniegšanas dienas, nebūs pieejama vēsturiskā informācija, kas var būt nepieciešama, piemēram tiesībsargājošām iestādēm, izskatot attiecīgu lietu, kurā ir iesaistīts speciālists.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt noteikumu projektu.

-

Noteikumu projekta pārejas noteikumu 38.7. apakšpunkts paredz, ka līdz valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai speciālists šo noteikumu 29. punktā minēto pārbaudījumu kārto iestādē klātienē un pirms pārbaudījuma kārtošanas iesniedz iestādē novērtējumu par pasniedzēja īstenotās mācību tēmas pasniegšanas kvalitāti un mācību programmas saturu.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 4. punktā noteikts, ka mācības var tikt organizētas gan attālināti, gan klātienē, kā arī ņemot vērā pašreizējo praksi, uzskatām, ka nav samērīgi paredzēt, ka līdz valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai speciālists šo noteikumu 29. punktā minēto pārbaudījumu kārto iestādē klātienē.
Ņemot vērā minēto, precizēt noteikumu projektu, nosakot, ka pārbaudījums kārtojams klātienē vai attālināti iestādes nodrošinātajā tehniskajā risinājumā.

-